Kāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu

Mīts: Ir par agru domāt par pensijas uzkrājumu

Nekad nav par agru sākt veidot pensijas uzkrājumus – patiesībā, jo ātrāk, jo labāk. Jūsu nauda tiek ieguldīta, tāpēc, jo agrāk sākat veidot uzkrājumu, jo tam ir vairāk laika, lai pieaugtu vērtībā. Latvijas pensiju sistēma veidota trīs līmeņos. Pirmais un otrais līmenis balstās uz valsts obligātajām sociālajām iemaksām, kas tiek atskaitītas no personas ienākumiem. Savukārt trešais līmenis ir individuāla un brīvprātīga izvēle, kas sniedz iespēju pašam noteikt gan iemaksu summu, gan biežumu, tādējādi pielāgojot to savām finansiālajām iespējām un nākotnes plāniem. Pēc bankas aprēķiniem, uzsākot iemaksas 3. pensiju līmenī jau no 20 gadu vecuma, iespējams uzkrāt līdz pat trīs reizes lielāku summu nekā gadījumā, ja iemaksas sāktu veikt tikai pēc 40 gadu vecuma. 

Mīts: Līdz pensijai nenodzīvošu 

Šobrīd noteiktais pensijas piešķiršanai vecums katru gadu tiek paaugstināts par trim mēnešiem, līdz ar to no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Aptaujas dati liecina, ka 14% iedzīvotāju uzskata, ka viņu mūža ilgums būs 60-70 gadi. Savukārt 24% aptaujāto norādījuši, ka nevēlas par to domāt. Eurostat dati¹ rāda, ka paredzamais dzīves ilgums Eiropas Savienībā pieaugs gan vīriešiem, gan sievietēm. Līdz 2070. gadam vīriešu mūža ilgums varētu sasniegt 86,1 gadu, bet sieviešu – 90,4 gadus. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir pamatotas cerības dzīvot ilgāk, nekā sākotnēji šķiet, tāpēc vēl jo svarīgāka kļūst savlaicīga finanšu plānošana, kas var nodrošināt stabilitāti vecumdienās, lai pensiju gadi tiktu pavadīti finansiāli labvēlīgi un tuvāk tiem ienākumiem, kādi bijuši darbagaitu laikā.

Mīts: Nav vērts krāt pašiem, jo var paļauties uz jaunāko paaudzi

Latvijā valsts izmaksātā pensija vidēji veido 52,8% no indivīda līdzšinējiem ienākumiem, tomēr, lai vecumdienas spētu pavadīt komfortabli un nesatraucoties par finansēm, sasniedzot pensijas vecumu, vidējam ienākumu līmenim jābūt vismaz 70% no darbā saņemtā vidējā atalgojuma. Diemžēl pašreizējās demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas – prognozes liecina par sabiedrības novecošanos un dzimstības samazināšanos. Patlaban vienu pensionāru uztur 2,4 strādājošie, tad 2050. gadā tie būs vairs tikai 1,4, bet dekādi vēlāk – 1,2. Lai nodrošinātu iedzīvotāju skaita stabilitāti, katrai sievietei vidēji būtu jābūt ap 2,1 bērnam, kas nodrošinātu paaudžu nomaiņu. Tomēr pēdējos gados Latvijā vērojama dzimstības līmeņa lejupslīde – 2023. gadā Latvijā dzimstības koeficients bija vien 1,36². Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai 25%³ no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas.

Ņemot vērā demogrāfiskās prognozes, visdrošākais veids, kā nodrošināt finansiālu stabilitāti vecumdienās, ir laikus uzsākt proaktīvu pensijas uzkrājuma veidošanu. Tas nozīmē savlaicīgi izvēlēties piemērotāko stratēģiju – piemēram, veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, ieguldīt akcijās vai obligācijās, vai izmantot citus uzkrājumu veidošanas instrumentus, kas atbilst individuālajām vajadzībām un finanšu iespējām. Šāda proaktīva pieeja palīdz ne tikai iegūt lielāku brīvību izvēlēties dzīvesveidu vecumdienās, bet arī efektīvāk pārvarēt iespējamos ārējo apstākļu svārstību radītos izaicinājumus. Savlaicīga plānošana ļauj pielāgoties pārmaiņām un saglabāt kontroli pār savu finansiālo nākotni.

1 economy-finance.ec.europa.eu
2 data.stat.gov.lv
3 EC Ageing report 2024