Latvija šogad bremzē | Luminor
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš par IKP izmaiņām 2019. gada 2. ceturksnī

Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomikā 2.ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopā par 3,0%. Taču visai neglaimojoši izskatās detaļu salīdzinājums, jo īpaši attiecībā pret Igauniju. Tā var lepoties ar fantastiski strauju “gudro” pakalpojumu nozaru (komercpakalpojumi, informācija) un investīciju kāpumu, 2.ceturksnī par vairāk nekā 20%. Tas sola kaimiņvalstij straujāku attīstību nākotnē. Lietuvā labāka ir apstrādes rūpniecības dinamika, ir zināms par lielām investīcijām šajā nozarē.

Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2.ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir drusku sliktāks par gaidīto. Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi “samazināja” arī pārējo rūpniecību, kas ir galvenokārt enerģētika (-1,6%). Varam mierināt sevi ar domu, ka šogad gluži vienkārši nav paveicies. Tranzīts un meža nozare ir strauju svārstību riskam pakļautas nozares, 2.ceturksnī svārsta kustība bija lejupvērsta. Šogad būsim lēnāk augošā Baltijas valsts, bet pērn bijām straujāk augošā. Redzam sekas mazām investīcijām rūpniecībā un biroju ēkās aizvadīto pāris gadu laikā. Labojot šīs kļūdas, rezultāti neliks vilties.

Ir arī dažas iepriecinošas ziņas par mūsu ekonomiku. Vissvarīgākā no tām — komercpakalpojumu nozares pieaugums 2.ceturksnī ir paātrinājies līdz 8,9%. Ļoti labi, jo nedrīkstam atpalikt gudro pakalpojumu eksportā. Ir lieliski rezultāti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kurās pievienotā vērtība auga par 12,8%). Lauksaimniecībā būs labs gads arī kopumā, mežsaimniecībā gada 2.puse varētu būt sliktāka. Jau otro ceturksni pēc kārtas var redzēt, kā papildus nauda palīdz palielināt veselības aprūpē sniegto pakalpojumu apjomu, 1.pusgadā nozares pievienotā vērtība augusi par 9%, abos ceturkšņos ļoti līdzīgā tempā. Pie straujas izaugsmes atgriezusies viesnīcu un restorānu nozare (8,6%).

Sezonāli neizlīdzinātais IKP 2.ceturksnī gada griezumā auga tikai par 2,0%. Domājams, ka 3.ceturksnī IKP augs straujāk nekā 2.ceturksnī (visdrīzāk nedaudz ātrāk par 3%), jo tad būs par trīs darba dienām vairāk nekā gadu iepriekš, nevis par divām mazāk.

Algu pieaugums šogad nav zaudējis tempu, arī aizņemto darbavietu skaits turpina palielināties. Tāpēc ekonomikas stāvoklis sabiedrības vairākumam joprojām ir visnotaļ patīkams. Taču gar apvārsni klīst mākoņi, nākamgad izaugsme visdrīzāk vēl piebremzēsies. Varam pamatoti cerēt uz izaugsmes paātrinājumu 2021. gadā un pēc tam. To virzīs šādi spēki — nākamais pasaules ekonomikas cikls, Latvijas mājokļu investīciju cikla attīstība, kā arī RailBaltica būvniecība. Ir ļoti svarīgi pasaules ekonomikai nelabvēlīgajā periodā nosargāt mājokļu tirgus optimisma aizmetņus. Cerību sniedz tas, ka Rīgas ekonomikā izteikta izaugsmes bremzēšanās nav gaidāma, galvaspilsētas eksporta nozarēm kopumā šogad klājas labi. Turklāt caur kreditēšanas un būvniecības cikla atgūšanos arī patēriņš šajā Latvijas daļā var arvien vairāk sākt dzīvot savu, no eksporta daļēji neatkarīgu dzīvi. Ilgu laiku ekonomika bijusi ļoti atkarīga no eksporta, kā arī ES fondu finansējuma svārstībām. Nepieciešamības gadījumā jāatbalsta ekonomika ar fiskālo stimulu. Vēl jo labāk, ja tas būtu koordinēts Baltijas līmenī. Šis nav īstais brīdis, kad uztraukties par valsts parāda līmeni, jo īpaši tāpēc, ka finanšu tirgi Latvijai maksā par naudas glabāšanu pat uz pieciem gadiem.

Galvenais bažu iemesls šobrīd ir reģionu labklājībai īpaši svarīgā apstrādes rūpniecība, kas gada nogalē un nākamgad varētu būt viena no vājākajām nozarēm. Koksnes tirgus cenu kritums jau izpaužas, pastāv risks, ka pasaules tirgus situācija bremzēs līdz šim lielisko metālapstrādes un mašīnbūves attīstību.
 
Latvijas ekonomikai nedraud ideju izsīkums par to, kā tuvākā un tālākā nākotnē attīstīties. Ideju ir papilnam un tās pamazām tiek īstenotas. Vienā teikumā šis plāns ir intelektuālo pakalpojumu īpatsvara kāpums pakalpojumu eksportā, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļas pieaugums ražošanā, vienlaikus turpinoties citu apakšnozaru, pirmkārt kokapstrādes attīstībai. Taču šo ideju īstenošanas grafiku var kādu laiku traucēt nestabilitāte eksporta tirgos.