Luminor pētījums atklāj Latvijas ekonomiskos kontrastus jaunā gaismā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu – par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

“Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,” komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Otro vietu šajā reitingā ieņem Kocēnu novads pie Valmieras, ņemot vērā lielo kokapstrādes un kūdras ieguves apjomi.

Trešajā vietā ir Mālpils novads, kurā, cita starpā, darbojas mēbeļu ražošanas uzņēmums ar vislielāko nodarbināto skaitu SIA “Kvist”.

Starp lielajām pašvaldībām (Top 35 pēc iedzīvotāju skaita) otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Olaines un Smiltenes novads, kas ir ļoti spēcīgi ražošanas centri.”

Starp lielajām pilsētām pirmo vietu ieņem Valmiera.

Maza eksporta aktivitāte – drauds atsevišķu novadu ilgtspējai

Ir novadi, kuros eksporta uzņēmumos maksāto algu apjoms no līderiem atpaliek pat desmitiem reižu. Ir novadi Pierīgā (Carnikavas, Baldones), kuru eksportspēja ir neliela, bet kuru tuvumā ir daudz darba iespēju – gan Rīgā, gan tuvākajos novados (Ādaži, Ķekava), kuros strauji attīstās rūpniecība. Tāpat ir arī novadi citos Latvijas reģionos, galvenokārt austrumu pierobežā, arī Sēlijā, atsevišķi novadi Kurzemē, kuru ļoti mazā eksporta aktivitāte neapšaubāmi ir drauds to ilgtspējai.

Līdzīga, lai gan ne tik kontrastaina aina paveras lielo pilsētu salīdzinājumā. Jūrmalas zemā vieta šajā indeksā nerada satraukumu, jo tās iedzīvotājiem darba iespēju netrūkst. Salīdzinoši zemais eksporta apjoms uz iedzīvotāju Daugavpilī un Rēzeknē savukārt ir liels risks šo pilsētu nākotnei. Šo pilsētu eksporta nozares pagaidām vēl nespēj radīt tādu ienākumu plūsmu, lai novērstu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nav pietiekami stiprs atbalsta punkts to reģioniem, kuros trūkst citu spēcīgu attīstības centru.

Reģionos atšķiras eksporta struktūra; Rīga – pakalpojumu centrs

Ļoti krasi atšķiras ne tikai teritoriju eksporta apjoms, bet arī tā struktūra. Vidzemē gandrīz pusi eksporta veido meža nozare, turpretim mežainajā Kurzemē metālapstrādes un mašīnbūves devums ir nedaudz lielāks, kā arī strauji augošs. Turpretim Rīga ir pirmkārt pakalpojumu eksporta centrs. Divas nozares, kas pirms 20 gadiem gandrīz vēl nepastāvēja – IT un biznesa kalpojumi pilsētai nes ienākumus, kas ir ļoti līdzīgi rūpniecības un transporta kopējam devumam. Ļoti kontrastaina aina paveras, aplūkojot Latvijas teritoriju bijušo rajonu dalījumā. Ir rajoni, kuros gandrīz 90% eksporta veido dabas resursu ieguve un pārstrāde (Aizkraukles, Valkas), kā arī ir tādi, kuru ekonomika ir diversificēta, bez kādas izteikti dominējošas nozares (Dobeles, Liepājas).

Pētījuma metodika

Dati šim mērķim ir vākti jau vairākus gadus, aptverot svarīgākās eksporta nozares – metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmija un farmācija, lauksaimniecība un mežsaimniecība, IT, transporta pakalpojumi un citas. Uzņēmumu devums dažādu apdzīvoto vietu eksporta ienākumos iespēju robežās ir dalīts atbilstoši to struktūrvienību atrašanās vietai.

Tā kā pētījuma objekts ir nevis dažādu pašvaldību teritoriju devums starptautiskajā tirdzniecībā, bet spēja gūt ienākumus visos tirgos ārpus to robežām, ir aplūkotas arī tādas nozares kā pārtikas pārstrāde, kurām pārējā Latvija veido lielu daļu apgrozījuma. Pat pārtikas ražotāji vairākumā gadījumu ir gandrīz simtprocentīgi eksportētāji no to pilsētu un novadu skatupunkta, kuros tie atrodas.

Kā galvenais indikators uzņēmumu spējai radīt ienākumus dažādās Latvijas vietās izmantoti to Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas precīzi atspoguļo legāli maksāto algu summas. Lauksaimniecībai papildus izmantoti arī lauksaimniecībā izmantojamās zemas (LIZ) dati kā indikators ekonomiskajai aktivitātei šajā nozarē.

Apvienojot pētījuma rezultātus ar datiem par uzņēmumu maksāto UIN summu reģionos, ir radīts Ekonomikas Enerģijas Indekss, kas atspoguļo divus svarīgus reģionu, pilsētu un novadu attīstības potenciāla elementus – uzņēmumu spēju radīt ienākumus šo teritoriju iedzīvotājiem, radot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, kā arī spēju pelnīt, tātad investēt. Uzņēmumu peļņas apvienošana ar eksporta datiem rada vēl kontrastaināku ainu, jo pelnošākie uzņēmumi galvenokārt ir izvietoti vietās, kur ir spēcīgs eksports.

Daļa pētījuma rezultātu ir labi zināmu faktu apstiprinājums – ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu lomu spēlē Rīga un tās apkārtne. Ir atsevišķas ekonomiski spēcīgas pilsētas citos reģionos, kā Liepāja, Valmiera, Ventspils. Taču iegūtie dati ļauj veidot arī daudz detalizētāku ainu par reģionu, pilsētu un novadu eksportu. Pētījuma rezultāti, iespējams, var noderēt lēmumu pieņēmējiem gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā.

Ar pētījuma datiem aicinām iepazīties prezentācijas materiālā šeit.