Pēteris Strautiņš par 2012.gada un tā 4.ceturkšņa IKP izmaiņām

Izaugsme turpināsies bremzējoties

Saskaņā ar precizētajiem datiem 2012.gadā ekonomikas pieauguma temps nedaudz paātrinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, no 5.5% līdz 5.6%, kaut gada sākumā vienbalsīgi tika prognozēts pretējais. Arī 2013.gada sākumā tiek vienbalsīgi prognozēta lēnāka izaugsme, diemžēl šoreiz ir vairāk skaidru pazīmju, ka tā tiešām būs. Vērtēju, ka šogad ekonomika augs par apmēram 4% gadā, visdrīzāk nedaudz vairāk. Visvājākais būs tieši gada 1.ceturksnis, kad izaugsme visdrīzāk būs zem 3%.

Sākotnējo prognožu pārsniegšanā vislielākie nopelni pērn bija eksportam, kas apbrīnojami labi virzījās uz priekšu eirozonas recesijas apstākļos, par 7.1%. Diemžēl 2013.gads būs vēl nedaudz grūtāks tirgus situācijas ziņā, tāpat pieejamo brīvo jaudu apjoms rūpniecībā būs vēl nedaudz mazāks. Nozīmīgāks devums šogad būs intelektuālo pakalpojumu eksportam un līdz ar to divām nozarēm, kas galvenokārt „atbildīgas” par tā radīšanu — informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, komercpakalpojumiem, kuru izaugsmes tempam vajadzētu būt starp augstākajiem.

Pērn starp nozarēm izaugsmes līderis bija celtniecība. Šogad tai 14.6% kāpums „nespīd”, taču tā joprojām varētu būt viena no veiksmīgākajām nozarēm. Visgrūtāk pērn klājies veselībai un sociālajai aprūpei —  kritums par 2.7% un valsts budžeta plāni liecina, ka šogad nekas daudz labāks nebūs. Pēc kopējā devuma izaugsmē pērn līderi bija apstrādes rūpniecība un tirdzniecību, arī šogad citām nozarēm maz cerību tās pārspēt — sagaidāms, ka abu pieauguma tempi nedaudz pārsniegs vidējo un tās ir lielākās nozares. Nozare ar lielāko negatīvo ietekmi uz IKP kāpuma tempa izmaiņām šogad varētu būt transports — vēl viena „lielā trijnieka” pārstāve, kura pērn auga par 4%, bet kurai gads šogad sācies diezgan smagi.

Skatoties no izlietojuma puses, sagaidāms, ka 2013.gadā patēriņa devums būs izšķirošs, bet eksporta un investīciju ieguldījums nedaudz samazināsies. Pērn kopumā privātā patēriņa kāpums vēl nedaudz atpalika no IKP kāpuma tempa (5.4% pret 5.6%), šogad to jau visdrīzāk pārspēs. Patēriņu „baros” darba tirgus situācijas uzlabošanās, tam var palīdzēt arī uzņēmumu īpašnieku šaubas par pieprasījuma kāpumu un līdz ar to nepieciešamību investēt, kas varētu atbrīvot vairāk līdzekļu patēriņam. Bruto pamatkapitāla veidošanas kāpums no 27.9% 2011.gadā piebremzējās līdz 12.3% pērn, šogad tendence turpināsies. Labvēlīgs signāls izaugsmei šogad būs pērn notikusī krājumu samazināšanās, šogad var rasties nepieciešamība tos papildināt.

Visbeidzot, aplūkojot IKP no ienākumu puses, redzamas pakāpeniskas attiecību izmaiņas starp algota darba veicējiem un pašnodarbinātajiem — darba algu pieaugums pērn ir paātrinājies, bet pašnodarbināto personu ienākumu pieauguma temps bremzējies. Bezdarba tālāka samazināšanās šogad turpinās virzīt procesus šajā pat virzienā, nodrošinot, ka izaugsmes augļi nonāk lielāka cilvēku skaita kabatās un vēderos.

Aplūkojot jaunākos IKP datus caur laika mašīnas iluminatoru, sezonāli izlīdzinātais reālais IKP pērnā gada nogalē bija vistuvākais bija 2006.gada 2.ceturkšņa līmenim. Savukārt IKP uz vienu nodarbināto jau par 10.9% pārspēj pirmskrīzes augstāko — 2007.gada 4.ceturkšņa līmenī.