Pēteris Strautiņš par 2013.gada 1.ceturkšņa IKP datiem

Ekonomika kļūst lielāka, bet vieglāka

Gads ir sācies lēnāku IKP pieaugumu nekā pēdējā laikā ierasts: par 3.6% gada griezumā, taču tas krities ne tik strauji kā sākotnēji vērtēts un jāpiebilst, ka tas ir sezonāli neizlīdzinātais rādītājs. Tieši šībrīža tendences labāk atspoguļojošās izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos vēsta, ka braukšanas virziens un temps kopš pērnā gada beigām nav mainījies ne par matu — pieaugums par 1.4%. Izlīdzinātais pieaugums gada griezumā pat nedaudz palielinājies, līdz 6.0%. Jāatzīmē gan, ka analītiķu vidū ir bijušas diskusijas par to, vai tik liels sezonalitātes faktoru (piemēram, mazākais dienu skaits februārī) ietekmes vērtējums nav drusku pārspīlēts.

Pret zemāko punktu 2009.gada 3.ceturksnī IKP nu jau palielinājies par 18.1%. Ekonomika tātad atkal kļuvusi lielāka, bet šoreiz diezgan bēdīgi klājies preču nozarēm, tātad pretēja situācija šī izaugsmes cikla sākumam. Domāju gan, ka situācija tur nav gluži tik drūma, kā to zīmē šodien saņemtie dati. Kritums par 1.4% lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā ir likumsakarīgs, iemesls varētu būt saskaņā ar daudzgadu plānu rūkošie ciršanas apjomi valsts mežos. Taču kopš provizorisko datu publicēšanas ir vēl pieaugušas manas šaubas par to vai apstrādes rūpniecībai „piešķirtie” -4.8% 1.ceturksnī precīzi atspoguļo pievienotās vērtības izmaiņas šajā nozarē. Par rūpniecības datiem vispār pēdējā laikā daudz jautājumu, piemēram, kā var būt tā, ka Grindeks ziņo, ka saražojis par 44% vairāk apjoma izteiksmē, arī Olainfarm ziņo par kāpumu, tie abi kopā veido ~9/10 nozares izlaides, bet statistikā farmācijas izlaide strauji krīt.

Mērens pārsteigums ir operāciju ar nekustamo īpašumu kāpums par 9.4%. Nozares aktivitāte patiešām pamazām kāpj, bet tā tas bija arī pērn, kad IKP datos izaugsme svārstījās ap nulli. Gluži kā biju prognozējis, straujāk augošā nozare 1.ceturksnī bijuši informācijas un sakaru pakalpojumi (+13.4%), par ko varam pateikties IT pakalpojumu eksportam, taču 0.4% kritumu komercpakalpojumu nozarē ir grūti izskaidrot, it kā aug gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums. Tirdzniecībā šoreiz pieaugums vājāks nekā mazumtirdzniecības apgrozījumā, ko loģiski var skaidrot ar vairumtirdzniecības lielo īpatsvaru, tās saistību ar tranzīta biznesu, kam gada sākumā nav klājies spoži. Straujākais kāpums kopš 2009.gada sākuma bijis valsts pārvaldē un obligātajā sociālajā apdrošināšanā, acīmredzot budžeta groži tiek laisti vaļīgāk un Saeimas vēlēšanu tuvošanās, kā arī eiro ieviešanas darbi un gatavošanās ES prezidentūrai tam noteikti netraucēs. Mūžīgās nopūtas par tautas grūto dzīvi nav traucējušas par 12.6% augt mākslas, izklaides un atpūtas nozarei, tā bijusi otrā straujāk augošā.

Aplūkojot IKP no izlietojuma puses, investīcijām ir liels kritums gada griezumā, par 10.6% reālā izteiksmē bet tas acīmredzot saistīts ar neparasti lielo kāpumu pērnā gada sākumā (+39.0%) un tā bāzes efektu. Investīciju apjoms 1.ceturksnī vispār ir mazs, viegli iespaidojams rādītājs un maz saka par gadā kopumā sagaidāmo. Kā jau nesen rakstīju, mūsu ekonomikas stiprā pils tagad ir patēriņš, vienīgais postenis no izlietojuma puses, kurā kāpuma temps nav būtiski sarucis. Reālais eksporta kāpums 1.ceturksnī stipri mazāks nekā pēdējos trijos gados pierasts: 2.9% gada griezumā, taču situācijā, kad cenu kāpums iekšzemē gandrīz nulle, eksporta ienākumu ietekmi uz sabiedrības dzīves līmeni var labāk raksturot eksporta kāpums nominālā izteiksmē, kas bijis 6.9%. Lai gan pakalpojumu eksports kāpis nedaudz lēnāk nekā preču (7.7% pret 5.0%), īpaši jāuzsver pieaugums par 24% kategorijā, kurus maksājumu bilancē apzīmē ar terminu „citi pakalpojumi” un ko galvenokārt veido tādi t.s. intelektuālie pakalpojumi — biznesa pakalpojumi, finanses, IT un sakari. Šādu eksporta ienākumu ietekme uz labklājību ir sevišķi spēcīga, jo to radīšanai nav vajadzīgs liels importa apjoms. Labie panākumi šajā jomā ir viens no skaidrojumiem tam, kāpēc mājsaimniecības spējušas strauji kāpināt patēriņu, vienlaikus turpinot uzlabot savas bilances.

Savukārt, aplūkot IKP no ienākumu puses, ir atzīmējams, ka pirmo reizi pēc četru gadu krituma 1.ceturksnī ir augusi algoto darbinieku ienākumu daļa. Tātad situācija darba tirgū sāk pamazām mainīties par labu algota darba veicējiem. Taču viņu daļa joprojām ir zema attiecībā pret ES vidējiem rādītājiem un līdzīga kā iepriekšējās desmitgades sākumā, kas bija augsta bezdarba periods. Tas parāda, ka par visaptverošu darbinieku trūkumu pagaidām nevar būt ne runas un šķietamais darbinieku trūkums visbiežāk acīmredzot ir vienkārši nevēlēšanās maksāt tirgus līmenim atbilstošas algas.