Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Pretvējam mazinoties, ātrums pieaugs
IKP pieaugums šī gada 1.ceturksnī ir lielāks par prognozēto un tā ir laba zīme 2015.gadam kopumā. Priekšnosacījumi ekonomikas izaugsmei sekojošajos periodos uzlabosies, turklāt diezgan strauji.
Īsi pirms aizvadītā ceturkšņa sākuma notika straujš Krievijas rubļa vērtības kritums, bet šī valsts joprojām ir nozīmīgs noieta tirgus vairākām nozarēm. Ja ekonomika spējusi saglabāt faktiski nemainīgu pieauguma tempu šādos apstākļos, tas ir spēcīgs apstiprinājums manis iepriekš paustajam viedoklim, ka izaugsmes prognožu samazināšana ir bijusi pārspīlēta. DNB banka prognozē, ka šogad IKP pieaugs par 2.8%.
Vērtētais 1.ceturkšņa IKP pieaugums gada griezumā sezonāli izlīdzinātajos datos palika nemainīgs (2.1%) salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet ceturkšņa griezumā samazinājās no 0.5% līdz 0.4%. Tā ir nenozīmīga atšķirība, izmaiņas sekojošajos precizējumos mēdz būt lielākas. Par 0.1pp samazinājās IKP gada pieaugums sezonāli neizlīdzinātajos datos, līdz 2%.
Pagaidām pieejami visai skopi dati par notikumiem nozarēs. CSP vērtē, ka pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā pieaugusi par 4%. Pagaidām vēl nav pieejami izlaides dati par martu, bet šķiet, ka pievienotā vērtība nozarē ir augusi straujāk par izlaidi, kas varētu būt kāpusi par pāris procentiem. Šādu pievienotās vērtības/izlaides attiecību jau varēja gaidīt iepriekš, nozarē notikušu strukturālo pārmaiņu dēļ, bet, tā teikt, labāk vēlu nekā nekad. Ļoti neliels pārsteigums ir attīstības trūkums tirdzniecībā. Ir zināms, ka strauji augusi mazumtirdzniecība, taču ar citu valstu tirgu apkalpošanu lielā mērā saistītajai vairumtirdzniecībai šobrīd ir lielas grūtības Krievijas iedzīvotāju vājākas pirktspējas dēļ. Siltais laiks šī gada sākumā bija labvēlīgs celtniecībai, taču arī pērnā gada sākums bija līdzīgs, tad nozare auga par ceturto daļu, tātad arī bāze bija augsta, un pret to šogad reģistrēts kritums par 1%.
Šādos ārējā pieprasījuma apstākļos ir grūti cerēt uz transporta pievienotās vērtības kāpumu, tāpēc šodien CSP vērtējumā minētais citu pakalpojumu nozaru (bez tirdzniecības) pieaugums par 2% acīmredzot ir saistīts ar spēcīgu pārējo eksportējošo pakalpojumu nozaru — tūrisma, finanšu, informācijas un komercpakalpojumu attīstību. Divās pēdējās nozarēs, kas ir izteikti orientētas uz smadzeņu darba eksportu, izaugsme pērn it kā apsīka, taču vispārējās tendences nozarēs ir labvēlīgas un pieaugumam atkal agri vai vēlu bija jāpaātrinās.
Ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai galvenās eksportējošās nozares — apstrādes rūpniecības pieaugums 2.ceturksnī nepaātrinātos. Tiek pabeigti nozīmīgi investīciju projekti, atsāk darboties metalurģijas nozare, pārmērīgais Krievijas rubļa vērtības kritums tiek koriģēts. Šīs valsts reālā IKP kritums padziļinās, taču mūsu eksportētājiem daudz svarīgāk ir tas, kas notiek ar Krievijas nominālo, nevis reālo kopproduktu. SVF prognozē, ka Krievijas IKP šogad būs 75.5 triljoni rubļu, pretstatā 71.0 triljonam pērn. Ja rubļa vērtība pret eiro strauji krīt, tas ir vājš mierinājums, taču šobrīd (30.04.2015) valūtas kurss ir tikai par 14% zemāks nekā pirms gada. Visdrīzāk gadā kopumā Krievijas IKP eiro izteiksmē būs mazāks nekā pērn, bet starpība būs mazāka nekā iepriekš gaidīts, un, ja mūsu rūpniecība spēja tikt galā ar gada sākuma pārdzīvojumiem, tad turpmāk jau būs vieglāk. Nekādu bažu nav par patēriņa augšupeju šogad, algu kāpums ir straujš, bet inflācija būs ļoti zema. Mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē 1.ceturksnī gada griezumā auga par 7.5%, tas varētu bremzēties, bet tikai nedaudz.