Pēteris Strautiņš par algu izmaiņām 2013. gada 4. ceturksnī

Ekonomika silda algas, bet algas - ekonomiku

Aizvadītais gads atšķīrās no līdzšinējā krīzes pārvarēšanas perioda ar nozīmīgu reālo algu pieaugumu. Iepriekš algota darba veicēju kopējā pirktspēja pieauga, bet galvenokārt uz darbavietu un nostrādātā laika kāpuma rēķina. Bruto algas par nostrādāto laika vienību pieauga, bet kāpumu gandrīz pilnībā „apēda” inflācija. Pērn inflācija cīkstējās ar deflāciju, pirktspējai augt palīdzēja arī nodokļu samazināšana. Šie faktori pacēla reālās algas kāpumu 3.ceturksnī līdz 6.4%, arī tikko izziņotie 4.ceturkšņa dati vēsta, ka reālo algu kāpums sarucis tikai nedaudz - līdz 6.2%.

Atšķirībā no ierastās situācijas reālo neto (uz rokas) algu kāpums bijis straujāks par bruto (pirmsnodokļu) algas kāpumu nominālā izteiksmē jeb pirms cenu ietekmes korekcijas. Vidējā bruto darba samaksa gada griezumā 4.ceturksnī pieauga par 4.8%. Inflācijai atgriežoties, šī gada 1.pusē reālo algu pieaugums pazemināsies līdz apmēram 5%, bet pēc tam pieaugošā darba devēju konkurence neļaus tam turpmāko dažu gadu laikā piebremzēties vēl vairāk, pat ja inflācija turpinās palielināties. Sagaidāms, ka pozitīvu lomu vēl vismaz nākamgad spēlēs arī darbaspēka nodokļu samazināšana.

Lūkojoties uz lietu stāvokli no kritiskās puses, jāatzīmē, ka ne visiem pērnais gads bijis dāsns, ir iezīmējušās krasas algu dinamikas atšķirības reģionu starpā, kas iepriekš nebija raksturīgas. Taču tas nav liels pārsteigums. Kā jau varēja sagaidīt, Kurzemē situācija ir vissliktākā - bēdīgi slaveno norišu Liepājas rūpniecībā dēļ. Tur bruto algu kāpums 4.ceturksnī gada griezumā bija tikai 0.9%, tātad gandrīz par 4pp mazāks nekā valstī vidēji. Turpretim Vidzemē algas šajā laikā auga par 5.8%, attiecīgi pirktspēja varētu būt pieaugusi par vairāk nekā 7%. Ceturksni iepriekš bruto algas šajā novadā auga vēl straujāk - par 7.4%. Veiksmīgā Vidzemes snieguma pamats visdrīzāk ir sekmīgā pārtikas un kokapstrādes attīstība pērn — šo nozaru loma reģiona ekonomikā ir izteiktāka nekā vidēji valstī. Šoreiz, apstiprinot stereotipus, algas lēnāk par vidējo 4.ceturksnī augušas arī Latgalē (par 2.6%), un tā tas bija visa aizvadītā gada laikā, turpretim pieaugums Rīgā 4.ceturksnī (par 5.0%) nav būtiski atšķīries no vidējā tempa.

Valstī vidējā neto alga 4.ceturksnī bija 530 eiro, tātad par 9 eiro jeb 1.7% vairāk nekā 2008.gada beigās - iepriekšējā biznesa cikla augstākajā algu kāpuma punktā, taču cenu līmenis kopš tā brīža ir pieaudzis par 6.3%, tāpēc vidējā pirktspēja vēl atpaliek no tā laika līmeņa. Galvenais iemesls ir algas sabiedriskajā sektorā, kas joprojām ir zemākas arī nominālā izteiksmē, taču privātajā sektorā strādājošajiem reālās algas jau pārsniedz t.s. trekno gadu pīķa līmeni.

Latvijas ekonomikas cikls ir sasniedzis stadiju, kurā algu pieaugums lielā mērā „baro” pats sevi, kā zināms, pērn eksporta attīstība bija daudz salīdzinoši vāja, bet strauji pieauga patēriņa nozīme. Šajā „mākslā” jau atkal daudz augstāku meistarību ir sasniegusi Igaunija, kurā pērn izaugsmes vispār gandrīz nebija, 4.ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā bija nulle, bet neto algas auga par 7.4% gada griezumā, arī reālās algas palielinājās vairāk nekā par 5%. Varētu nodarboties ar minējumiem, cik ilgi šāds process varētu turpināties, bet ir cerība, ka tā paliks tīri teorētiska problēma, eksporta pieaugumam šogad atkal pastiprinoties. Sagaidāms, ka reālo algu kāpums dažus gadus nedaudz pārsniegs ražīguma kāpumu, darba ņēmējiem „atkarojot” lielāku kopējo ienākumu daļu pēc krīzes laika zaudējumiem. Taču aizvadītās desmitgades vētraino notikumu atkārtošanās nedraud, jo demogrāfijas izmaiņas padara faktiski neiespējamu liela mēroga nekustamā īpašuma burbuļa atkārtošanos, tas šoreiz varētu būt tikai „nišas produkts” bez lielas makroekonomiskas ietekmes.