Pēteris Strautiņš par algu izmaiņām 2015. gada 4. ceturksnī

Šogad darba tirgū varētu būt relatīvs klusums pirms vētras

Analītiķi jau ilgāku laiku ir prognozējuši algu kāpuma bremzēšanos. Iespēja, ka šī prognoze šogad piepildīsies, pēdējo divu mēnešu laikā ir nedaudz pieaugusi. Šajā laikā datos ir saskatāmi faktori, kas darba tirgu varētu viegli atvēsināt. Taču darba tirgus temperatūras lejupslīde nebūs ne liela, ne ilgstoša.

VID reģistrēto sociālo apdrošināšanu maksājošo darbinieku skaits pērn 4. ceturksnī nedaudz samazinājās gada griezumā, reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars šoziem pieauga nedaudz vairāk, nekā tas parasti notiek sezonālu apstākļu dēļ. Līdzšinējais algu pieaugums acīmredzot ir bijis pietiekams, lai pamudinātu līdz šim neaktīvus cilvēkus iesaistīties darba tirgū. Pērnā gada 2. pusgadā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars 15 - 74 gadu veco cilvēku kategorijā sasniedza vēsturisko maksimumu.

Apvienojumā ar dažām negatīvām ziņām par ekonomiku šī gada sākumā tas var nedaudz piebremzēt algu kāpumu. Samazinās tranzīta kravu apjoms, ES fondu apguves kavēšanās tiešām kaitē celtniecībai, par ko nozare jau brīdināja. Turpretim jau nākamgad un arī turpmāk darba tirgu arvien vairāk sildīs kreditēšana, arī pašlaik aizkavēto ES fondu aiziešana apritē var notikt no makroekonomiskā skatupunkta viegli nepiemērotā brīdī.

Pagājušajā gadā pretēji gaidām algu kāpuma temps nesamazinājās ne par mata tiesu. Vidējais bruto algu pieaugums gan 2015. gadā, gan 2014. gadā bija 6.8 %. Abos gados nodokļu izmaiņas neto algu kāpumu pacēla virs šī līmeņa, bet gandrīz nenotikušo cenu izmaiņu ietekme uz pirktspēju bija attiecīgi niecīga. Pērnā gada 2. pusē reālās neto algas auga vairāk nekā par 8 % gada griezumā.

Starp nozarēm ar straujāko algu pieaugumu pērn pirmās sešas ir tādas, kurās pagaidām vēl algu līmenis bija mazāks par vidējo valstī. Visstraujākais algu kāpums bija nozarē ar zemāko atalgojumu — izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Ekonomikas izaugsme rada izvēles iespējas cilvēkiem, kuriem tās agrāk bija ļoti ierobežotas, un konkurence starp uzņēmumiem saasinās. Vienīgā nozare, kurā algas ir virs vidējā un auga straujāk par vidējo, bija informācijas un sakaru pakalpojumi. Atšķirībā no daudziem citiem populāriem priekšstatiem par Latvijas ekonomiku datorspeciālistu trūkums ir ļoti reāla parādība.

Savukārt vislēnākais algu pieaugums bija nozarē ar augstāko līmeni — finanšu pakalpojumos. Šī nozare pērn bija starp straujāk augošajām. Taču iekšējā tirgū strādājošās bankas samazina darbinieku skaitu, attīstoties tehnoloģijām un klientiem pārejot uz attālināto pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc šeit Pašlaik spiediens uz algu paaugstināšanu ir mazāks. Starp nozarēm ar lielu strādājošo skaitu un salīdzinoši augstu atalgojumu arī transportā, profesionālajos pakalpojumos un valsts pārvaldē algas auga lēnāk par vidējo. Pavisam nedaudz padziļinājās izglītības un medicīnas darbinieku atpalikšana no vidējā algu līmeņa.

Algas privātajā sektorā pērn auga straujāk par vidējo jeb par 7.9 %. Tātad ir runa par darba tirgus, nevis politisku lēmumu virzītu procesu. Darbaspējīgo skaita sarukuma apstākļos darba tirgus „meklēs” algu līmeni, kas var nodrošināt nākotnē stabilu vai pakāpeniski augošu strādājošo skaitu.