Pēteris Strautiņš par apstrādes rūpniecības izlaidi 2015.gada oktobrī

Rūpniecības pieaugums apstājas, uz brīdi

Oktobrī apstrādes rūpniecības izlaide pret septembri samazinājās par 0.7 %, bet pieaugums gada griezumā noslīdēja līdz nullei no 1.3 % iepriekšējā mēnesī. Šī gada pirmajos 10 mēnešos vidēji nozare augusi par 4.1 %, un gada kopējais rezultāts daudz vairs nevar atšķirties. Gada sākumā aina šķita gaišāka, tikai gaidīts apmēram 5 % pieaugums. Atšķirība galvenokārt skaidrojama ar vājo pieprasījumu un tirdzniecības ierobežojumiem austrumu tirgos. Tie lielā mērā atspoguļo izejvielu cenu vājumu, kas savukārt palīdzējis augt reālajiem ienākumiem un patēriņam Latvijā. Kopējais ekonomikas pieaugums acīmredzot būs ļoti tuvs gaidītajam (2.8 %), tikai ar viegli atšķirīgām sastāvdaļām.

Par pašu rūpniecību runājot, viena mēneša dati par kādu nozari parasti gandrīz nekad neko nepierāda, taču tas ir sērīgs „pieteikums” 4.ceturksnim nozarē un ekonomikā. Sērīgums gan ir pavisam viegls, jo dažu apakšnozaru oktobra datos redzama likteņa netaisnība, no kuras nevar izvairīties, bet kas vienmēr agri vai vēlu pavēršas pretējā virzienā.

Nav ne mazāko šaubu, ka uzlabosies situācija pārtikas pārstrādē. Kritums oktobrī gada griezumā par 8.9 % izskatās ļoti skarbs situācijā, kad piena pārstrāde strauji iekaro jaunus tirgus, un pat zivju pārstrāde sāk stabilizēties pēc Krievijas importa embargo šoka. Hipo kreditēšanas attīstība noteikti pakāpeniski atspoguļosies nemetālisko minerālu nozares izlaidē, kas oktobrī bija par 13.6 % mazāka nekā pirms gada. Pagrūti ar nozarē notiekošo ir savienot reģistrēto apģērbu ražošanas kritumu gada griezumā par 21.4 %. Mēbeļu ražošanas sarukšana pret iepriekšējo mēnesi par 5 % un gada pieauguma samazināšanās līdz 1.2 % ietilpst kategorijā „tā vienkārši gadās”, šogad vidēji tā augusi par 13.5 %. Šogad ap nulles punktu grozījušās izlaides izmaiņas auto detaļu ražošanā (nozares nosaukums ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, bet tas neatspoguļo lietas būtību Latvijā). Taču vienlaikus nozarē ir veiktas lielas investīcijas uzņēmumos ar vērienīgiem attīstības plāniem.

Sagaidāms, ka nākamgad apstrādes rūpniecības izlaide augs par apmēram 5 % kas būtu par 1 procentpunktu vairāk nekā šogad. Ekonomikas pieaugums ES pakāpeniski paātrinās, mūsu ražotāji būs spēruši vēl papildus soļus, lai pielāgotos pieprasījuma kritumam NVS valstīs. Kā rāda IKP dati, investīciju apjoms Latvijas ekonomikā atkal aug.

Par ekonomikas nākotni medijos mēdz runāt ar metaforu palīdzību, kuras lielā mērā veido arī ekspertu domāšanu. Skatījumu par rūpniecības nākotni lielā mērā veido divas spārnotas frāzes, katra no tām atspoguļo svarīgu daļu no sarežģītas un daudzkrāsainas realitātes:

• Vieglāk aizsniedzamie augļi jau ir noplūkti. Tā ir acīmredzama patiesība — konverģences procesā vispirms tiek novērsti acīmredzamākie, ar zemākajām izmaksām labojamie trūkumi, kas ļauj salīdzinoši viegli un ātri palielināt darba ražīgumu.
• Rūpniecības krāj „kritisko masu” straujākam izrāvienam nākotnē. Tas ir ne tika acīmredzama patiesība, vairāk spekulatīvs apgalvojums, bet ne gluži bez pamata, šim procesam ir vairākas izpausmes
• Vērtību ķēdes mūsu ražošanas sistēmas ietvaros kļūst arvien „pilnīgākas”. Piemēram, jaunākajā žurnālā IR Nauda Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis stāsta, ka līdz šim saplākšņa izgatavošanai no Somijas importēto līmi uzņēmums ražos Latvijā. Jau līdz šim tās ražošanā izmantoja no Latvijas importētos miltus. Īpašu vērību pelnījis šis process metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs.
• Atsevišķu nozaru sekmes ir ļoti atšķirīgas. Ilgākā laika posmā straujāk augušas tādas nozares kā elektronika, auto komplektējošo daļu ražošana, augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana. Tādējādi tās veido arī lielāku kopējās izlaides daļu. Ja nozares spēs noturēt labu tempu nākotnē (potenciāls tam ir), pieaugs arī to ietekme uz kopējo rūpniecības dinamiku.