Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Latvijas rūpniecība ļauj izgaršot jaunas piesardzīga optimisma nianses
Pēc viegli biedējošā janvāra februāra rezultāti Latvijas apstrādes rūpniecībā ir daudz labāki, kaut arī ne bez statistiskiem zemūdens akmeņiem.
Uzreiz jābrīdina, ka apstrādes rūpniecībai mēneša laikā augt par 4.2 % palīdzējušas sakritības. Tāpat bāzes efektu dēļ nedaudz pārāk skaisti, lai būtu patiesība, izskatās gada pieauguma skaitļi. Pret iepriekšējā gada februāri izlaide pieaugusi par 4.3 %, bet pērn no marta līdz maijam tā bija nedaudz lielāka nekā šī gada otrajā mēnesī (sezonāli izlīdzinātajos datos, protams). Pirmo divu mēnešu ļoti kontrastaino rezultātu dēļ vairāk var saprast, ja skatās janvāra un februāra vidējo pieaugumu gada griezumā. Apstrādes rūpniecībā kopumā tas bija 1.1 %, pārtikas pārstrādē - 0.5 %, bet kokapstrādē 10.1 %, tai skaitā dziļākas pārstrādes produktu ražošanā par 16.2 %. Ar metālu saistītajās nozarēs aina ir pārāk raiba, lai to godīgi raksturotu ar vienu skaitli.
Pirmo divu mēnešu rezultātu svārstīgumu labi ilustrē kokzāģētavu izlaide, kas mēneša laikā ir pieaugusi par 13.1 %, tas noteikti nav ilgtspējīgi. Arī pieaugums gada griezumā februārī par 7.9% ir pret mēnesi, kas līdz šim bija augstākais punkts, tāpēc šis februāris kā īsts dižkoks slejas pāri visai vēsturisko rezultātu rindai. Martā sasniegts arī līdz šim augstākais punkts tālākas pārstrādes koksnes produktu ražošanā, bet tikai par skujas tiesu, tāpēc tam jau var ticēt vairāk.
Arī pārtikas izlaidē februārī reģistrēts tai neraksturīgi straujš kāpums mēneša laikā jeb 4.3 %, taču janvāra dati nedaudz izskatījās pēc pārpratuma. Janvāra-februāra vidējais rezultāts ir ļoti labs gaļas pārstrādei jeb 12.2 %, kā arī piena pārstrādei: 9.8 % gada griezumā. Diemžēl joprojām neredz pārliecinošas sekmes zivju pārstrādes pārdošanas diversifikācijā, tajā kritums vairāk nekā par ceturto daļu.
Pamazām sāk veidoties labvēlīgāka nākotnes aina ar metālu saistītajās nozarēs. Vārdi „par spīti notikumiem tērauda ražošanā” ir jāpievieno tikai, lai novērstu lieku izbrīnu, nevis tāpēc, ka tas tiešām būtu svarīgi. KVV Liepājas Metalurga ietekme tā biežās pieminēšanas dēļ tiek uztverta pārspīlēti, tas gada sākumā nodarbināja vien aptuveni 2 % no metāla nozarēs kopumā strādājošajiem. Šīs nozaru grupas nākotni noteiks mašīnbūve. Tās situācija ir raiba, jo notiek tas, ko varētu nosaukt par PSRS sabrukuma pēdējo fāzi šajā mūsu ekonomikas nostūrī, taču vienlaikus cerīga. Elektrisko iekārtu ražošana, kas vairāk bijusi saistīta ar austrumu tirgiem, gada pirmajos divos mēnešos bija 1.6 % dziļā mīnusā gada griezumā, bet uz rietumu tirgu pilnībā orientētā auto detaļu ražošana auga par 2.9%, turklāt šeit šogad un nākamgad noteikti gaidāms attīstības paātrinājums. Šķiet, ka metālapstrāde, šīs nozaru grupas lielākā pārstāve, pārvarējusi pērnās likstas, šogad augot vidēji par 3.9 %. Tagad ir zināms, ka pērn bija liels izlaides kritums nozares svarīgākajā uzņēmumā East Metal, acīmredzot saistīts ar tā klientu, pirmkārt, vēja ģeneratoru ražotāju biznesa brāzmaino raksturu. Minstināšanās turpinājusies elektronikā, bet atgriešanās pie straujākas izaugsmes šajā nozarē joprojām ir gaidāma.
Stabilizējas nemetālisko minerālu ražošana, acīmredzot visas sliktās ziņas par celtniecības šīgada likstām jau ir „iebūvētas” izlaides pašreizējā līmenī. Iepriekšējos divos mēnešos rezultāti ir labākie kopš pērnā februāra. Banku kreditēšanas aktivizēšanās un gaidāmā ES fondu plūsmas atjaunošanās veido iespēju pieaugumam nākotnē. Ir ziņas par būvnieku aktīvu virzību uz eksporta tirgiem. Privātpersonu aptaujās paustie nodomi veikt mājokļu uzlabošanu nākotnē jau šobrīd ir ļoti augstā punktā, signalizējot par iespējām pārdot caur mazumtirdzniecības tīkliem. Strauji atkopjas vieglā rūpniecība, vidējais rezultāts janvārī un februārī ir 16.9 % tekstila, bet -1.1 % apģērbu ražošanā.
Situācija pasaules rūpniecībā sāk uzlaboties pēc pasliktināšanās gada sākumā. Jaunattīstības valstu rūpniecības uzņēmumu iepirkumu vadītāju indeksi ir augstākajā līmenī kopš 2015.gada februāra, atgriežoties virs 50 punktu atzīmes. 50 punktu līniju mēdz uzskatīt par robežšķirtni starp ražošanas pieaugumu un samazinājumu, bet daudzās valstīs šī robežšķirtne ir zemāk, jo īpaši Ķīnā tās vēsturiski ļoti straujā pieauguma dēļ. Iepirkumu vadītāju indekss ir populārs agrīnais indikators par tendencēm ekonomikā, pirms vēl ir pieejami izlaides dati. Martā pieauga arī attiecīgie indeksi attīstītajās valstīs — PMI indekss eirozonā un ISM indekss ASV.
Tāpēc uz rūpniecības nākotni Latvijā var raudzīties ar jau ierasti mēreni piesardzīgo optimismu.