Pēteris Strautiņš par ārējās tirdzniecības rezultātiem 2012.gada martā

 

Kā jau ļāva nojaust ļoti labie rūpniecības izlaides un apgrozījuma dati par martu, arī eksporta pieaugums šajā mēnesī ir bijis spēcīgs. Marts vispār mēdz būt labvēlīgs eksportētājiem, un arī šogad tas nelika vilties, eksportam pieaugot par 11.6%. Acīmredzot tirgus daļu pieaugums citās valstīs ir turpinājies līdzīgi kā iepriekšējos krīzes pārvarēšanas perioda gados. Palīdz arī samērā noturīgie izaugsmes rādītāji šajās zemēs. Latvijas eksporta tirgu galvgalī ir strauji ielauzusies un nostiprinājusies Polija, un nu jau vairākus mēnešus uz to eksportējam apmēram tikpat, cik uz Vāciju. Līdz ar to 4 no 5 mūsu lielākajiem tirgiem izaugsmes temps par vairākiem procentpunktiem pārsniedz Eiropas vidējo. Labos eksporta rezultātus palīdz nodrošināt arī investīcijas. Neliela loma marta labajos rezultātos, šķiet, ir bijusi veiksmei, sakrītot vairāku nozīmīgu nozaru eksporta apjomu „pīķiem”. 

 

Tā, runājot par galvenajām kategorijām, pēc īslaicīgas nokrišanas 3.vietā galveno eksporta produktu topā koksnes ražotāji ir ne pa jokam sasparojušies, mēneša laikā palielinot apjomu par 26.8%. Ar to ir sasniegts lielākais koksnes produktu eksporta līmenis līdz šim, par skaidas tiesu atpaliekot no 100 miljonu latu sliekšņa. Prieks arī par to, ka dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports pirmo reizi pārsniedzis 20 miljonus, - šī nozare ir un būs ļoti svarīga izaugsmes virzītāja. Uzacis var likt pacelt farmācijas produktu eksporta kritums gada griezumā par 30.7%, bet tas šajā gadījumā atspoguļo reeksporta sarukumu un pagājušā gada lielo apjomu martā, - attiecīgā Latvijas rūpniecības nozare attīstās normāli. Pretēji it kā notiekošam kritumam ražošanā vieglās rūpniecības produktu eksports kāpj, kas liek atcerēties nozares ilgstošās domstarpības ar ekonomisko norišu teorētiķiem par tās atspoguļojumu. 

 

Signāli par tuvāko nākotni ir jaukti, bet kopaina noteikti nav slikta. Jauno pasūtījumu indekss šogad turpinājis augt, martā kāpums gada griezumā bija pat par 27% lielāks. Pretēji tam, ko liktu domāt Latvijas kā atkal jau straujāk augošās Eiropas ekonomikas statuss, lielākā „vilkme” nāk tieši no eksporta puses. Bažas rada aprīļa rūpniecības konfidences indekss, bet nelielas. Tas ir nokrities no -2.6 līdz -6.0 punktiem, bet tas ir līmenis, ap kuru šis indekss svārstījās pagājušajā vasarā, kas bija visnotaļ veiksmīgs periods, un turklāt tas ir virs vēsturiski vidējā (-8.7%). Latvijas rūpnieki ir ļoti piesardzīgi ļaudis.

 

Ārējās preču tirdzniecības deficīts jau piekto mēnesi pēc kārtas gandrīz nemainās, svārstoties ap 150 miljoniem latu. Nekādi eksporta veicināšanas pasākumi Latviju par tirdzniecības pārpalikuma valsti pārskatāmā nākotnē nepadarīs, jo jebkurš eksporta pieaugums diezgan ātri novedīs pie patēriņa un investīciju, līdz ar to arī importa pieauguma. Importa pārsvaru veicina arī ES fondu naudas ieplūšana. Bieži piesaucot ārējās tirdzniecības deficītu kā problēmu, sabiedrībā netiek novērtēts, cik lielā mērā tirdzniecības bilance, cēloņsakarību aspektā runājot, ir atspoguļojums plūsmām maksājumu bilances finanšu kontā. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijai pozitīva tirdzniecības bilance bijusi tikai periodos, kad notikusi kapitāla bēgšana, kas diez vai ir kaut kas apsveicams. Tālākā nākotnē tirdzniecības bilance varētu kļūt pozitīva, ja novecojošā Latvijas sabiedrība sāks pastiprināti veidot uzkrājumus, nodrošinoties ar aktīviem valstīs ar salīdzinoši labāku demogrāfisko perspektīvu. Tā būtu tiešām prātīga rīcība, daļu no jau notiekošā ienākumu kāpuma šim mērķim noteikti vajadzētu novirzīt.