Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību 2012.gada februārī

Metāls spīd spožāk par koksni

Latvijas eksportētāju sekmes februārī nav elpu aizraujošas, taču diezgan tuvu maksimālajam, ko var sagaidīt pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā. Pieaugums gada griezumā par 16.7% gan varētu palikt labākais rādītājs diezgan ilgi, martā tas gandrīz noteikti samazināsies. Ja šī gada martā pret februārī eksports vispār nebūs pieaudzis, tad martā pat būs kritums gada griezumā, bet vai nu tik ļauni būs, jo šajā mēnesī eksporta apjomi iepriekšējos gados ir strauji kāpuši tīri sezonālu faktoru dēļ, pat ja kopējā tendence neiepriecina.

Noteikti nevar neatzīmēt šādu faktu — februārī metālu un to izstrādājumu eksports ir pārsniedzis koksnes un tās produktu eksportu, kas iepriekšējās desmitgades pirmajā pusē nedalīti dominēja ārējā tirdzniecībā, bet kuru jau iepriekš no pirmās vietas regulāri nobīdīja pārtikas eksportētāji. Tikai trešā vieta, kas preču eksportā ir „zaļajam zeltam”, ir vismaz ļoti neparasts gadījums, taču nākotnē tas varētu atkārtoties arvien biežāk. Protams, ja vērtē pēc eksportētās Latvijā radītās pievienotās vērtības apjoma, tātad iespaida uz ekonomiku, meža nozare pagaidām ir tālu priekšā metālistiem. Taču, tā kā metālu ražošana un apstrāde patlaban nepārprotami ir veiksmīgākā no lielajiem rūpniecības sektoriem, tās loma noteikti augs.

Koksnes eksportētājiem februāri noteikti nevar saukt par neveiksmīgu, līdz šim šajā mēnesī tik liela produktu izveduma nav bijis, taču kopējā tendence aizvadītā pusgada laikā neizskatās izcili, pat ievērojot iespējamus sezonalitātes efektus. Turpmāko mēnešu kopējie rezultāti atkarīgi no tā, vai izšķiroši izrādīsies zāģmateriālu nozares sarežģījumi vai tālākas pārstrādes daudz labākās perspektīvas.

Lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums ir izcils: +47.3% gada laikā, kas ir ļoti daudz, ievērojot, cik liels ir jau sasniegtais apjoms, kā arī augsto Latvijā radītās pievienotās vērtības īpatsvaru. Var īpaši atzīmēt gan sezonai neparasti lielo graudu eksportu, kas varētu būt saistīts ar lauksaimnieku investīcijām labības uzglabāšanā un spējā pārdot piemērotākajā brīdī, gan ar līdz šim lielāko mēneša zivju eksporta apjomu. Miltu izstrādājumu mēneša rekords acīmredzot atspoguļo maz ievērotās, bet strauji augošās un lokāli, jo īpaši dažviet Latgalē nozīmīgās, cepumu ražošanas panākumus.

Tirdzniecības datus turpina putrot minerālprodukti, kas gandrīz pilnībā ir reeksports. Taču reeksporta īpatsvars citās pozīcijas samazinās, tā medikamentu eksports it kā samazinājies, bet skaidrs, ka tas nav noticis uz vietējo ražotāju rēķina, kuru pārdošanas apjomi kāpj. Ķīmijas eksports ir audzis, bet lēnāk nekā tieši vietējo ražotāju eksports. Šķiet, ka šogad pie īpaši straujiem pieauguma tempiem atgriezušies poligrāfisti. Gada pirmajos divos mēnešos ļoti glīti ir izskatījies mēbeļu eksporta kāpums, bet tas galvenokārt izriet no īslaicīgas, bet dziļas „bedres” pirms gada. Ja var runāt par kādiem nozīmīgām negatīviem pavērsieniem, tas ir audumu un apģērbu eksporta vājums, par ko jau iepriekš vēstījuši rūpniecības dati.