Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību 2013. gada oktobrī
Eksporta apjoms atkal gandrīz miljards (eiro)
Preču eksporta dati kopš jūnija bijusi viena no ekonomiskās statistikas bēdīgākajām sastāvdaļām. Arī oktobrī vēl kopējais apjoms nedaudz sarucis gada griezumā, bet struktūras izmaiņas, kā arī izmaiņas mēneša griezumā padara kopainu ciešamu. Eksporta kopsumma (690.9 miljoni latu) oktobrī vēl pavisam nedaudz atpalika no iepriekšējā pīķa (698.3 miljoni latu) pērn novembrī), bet bez tas jebkurā gadījumā ir ļoti tuvu apaļam miljardam, rēķinot valūtā, ko Latvijā sāksim lietot pēc trīs nedēļām. Bieži negadās notikumi, kas eksportam pēkšņi liek izskatīties tik lielam!
Oktobrī pret septembri eksports strauji audzis, par 54 miljoniem latu, mēneša griezumā tas ir straujš kāpums, bet rudens mēnešos tā mēdz gadīties. Gandrīz precīzi piekto daļu pozitīvās ietekmes uz eksporta kopsummu veidojusi labība (graudi un eļļas augu sēklas, tātad rapsis), vēl tikpat arī divas lielā mērā reeksporta veidotas kategorijas – alkohols un elektriskās ierīces. Koksnes ietekme bijusi 5%, citiem produktiem mazāk. Savukārt vairāk nekā pusi (52% no sarūkošo posteņu kopsummas) negatīvās ietekmes radījis dzelzs un tērauds, šoreiz mēneša griezumā nozīmīgi krities piena un produktu eksports, kuram šogad kopumā klājas labi (12%), nedaudz mazāka ietekme minerālajam kurināmajām.
Pret iepriekšējā gada oktobri bijuši mīnusi, bet jau ļoti nelieli. Struktūras izmaiņas šajā griezumā izskatās labi. 40% no pozitīvās ietekmes noteikuši koksnes (22%), dzelzs un tērauda izstrādājumi (9%), smalkmehānika (optika, medicīniskie un mēraparāti, 8%), kas ir ar augstu vietējā ieguldījuma īpatsvaru. Šogad jau iepriekšējos mēnešos strauji apjomi kāpuši tādā visnotaļ interesantā kategorijā kā rotaslietas, kas oktobrī eksportēti par 7.1 miljonu latu, visdrīzāk te ir runa par kādu īpaši smalku loģistikas biznesa paveidu. Negatīvo ietekmi gada griezumā visvairāk veido, kā jau to varēja sagaidīt, dzelzs un tērauds (37% no kopējās ietekmes), kuģi (13%), kas saistīts ar plaši zināmiem notikumiem Latvijas rūpniecībā. Dzelzs un tērauda eksports ir mazākais kopš 2010.gada sākuma. Kuģu eksports krities 20 reizes, tādas svārstības šajā nozarē gadās bieži un abos virzienos, atšķirībā no tērauda ražošanas.
Runājot par pārējām produktu kategorijām, interesanti atzīmēt, ka stikla izstrādājumu mēneša eksports pirmo reizi pārsniedzis 9 miljonus latu, signalizējot, ka atkal sagaidāmi ļoti labi dati par Valmieras Stikla Šķiedras darbību. Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports pēdējos trīs mēnešos spēcīgs un oktobrī līdz šim lielākais mēneša apjoms, kas varētu būt saistīts ar lielajiem celtniecības apjomiem Ziemeļvalstīs. Gan dziļākas pārstrādes produktu ražošanas kāpums, gan augstās produktu cenas ļoti palīdz mūsu kociniekiem, apjoms jau 3 mēnešus turas virs 100 miljoniem.
Smalkmehānikas ierīču (optika, medicīniskie un mēraparāti) eksports pirmo reizi pārsniedzis 10 miljonus latu un varētu būt saistīts ar vietējās industrijas attīstību. Šīs ir lietas, kuras mēdz ražot pēc pasūtījuma un lieki pa pasauli apkārt nevadāt, atšķirībā no televizoriem, alkohola u.c. precēm, kuru ceļi caur mūsu loģistikas ķēdēm mēdz putrot eksporta statistiku. Šajā nozarē ir veiksmīgi uzņēmumi, par kuriem sabiedrība zina ļoti maz.