Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību un apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2012.gada janvārī

Ārējā tirdzniecība janvārī bez pārsteigumiem

Šodien publicētie ārējās tirdzniecības janvāra dati nav tādi, uz kādiem varēja cerēt pirms nedēļas publicēto rūpniecības izlaides datu žilbinošajā gaismā, taču tos nekādā gadījumā nevar saukt par sliktiem. Preču eksports janvārī pret decembri ir samazinājies par 5.8%, kas ir tikpat, cik pirms gada, un mazāk nekā vidēji janvāros kopš 2004.gada (samazinājums par 10%).

Savukārt apstrādes rūpniecības apgrozījuma janvāra dati apliecina, ka šajā nozarē gads tiešām ir sākts ar vērienu, kāpums pret decembri bijis 8.7% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Datu kopaina, pirmām kārtām jau attiecības starp rūpniecības izlaides un apgrozījuma dinamiku, kā arī eksportu liek domāt, ka izlaides gada kāpums janvārī par 16.8% izrādīsies izņēmums. Taču šis rādītājs bija tik tālu ārpus jebkādu prognožu robežām, ka par to vēl nebūtu īpaši jāsatraucas.

Skatījums uz rūpniecības un eksporta tuvāko nākotni kopumā joprojām ir pozitīvs. Apgrozījums ierīču uzstādīšanā un remontā iekšējā tirgū ir vairāk nekā divkāršojies, kas atspoguļo gluži vai vētrainu rosību ražošanas potenciāla palielināšanā. Jaunākie dati rāda, ka tādu nozaru kā, pirmkārt, pārtikas pārstrādes un metālizstrādājumu ražošanas eksportspēja aug straujāk nekā gaidīts. Ļoti svarīgi ir tas, ka pasaules ekonomikā šim gadam arvien skaidrāk iezīmējas mērenas izaugsmes scenārijs, ir labas ziņas, un ir sliktas ziņas, bet kopumā temperatūra mūsu noieta tirgos ir nomierinoši remdena. Šādos apstākļos mūsu ražotājiem būs iespējams augt samērā strauji, turpinot kopš 2009.gada īstenoto tirgus daļas palielināšanu. Nepārvarams šķērslis šajā darbā būtu tikai lieli pasaules finanšu sistēmas satricinājumi, bet šis risks ir ievērojami attālinājies. Patlaban šķiet, ka ražošanas un eksporta kāpuma tempi gada gaitā no divciparu skaitļiem pakāpeniski pāries „lielajos” viencipara skaitļos, taču tas ir labāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē. Jauno pasūtījumu apjoms janvārī bijis mazāks nekā novembrī un decembrī, taču gada griezumā joprojām kāpums ir par 13.7%, kas uz kopējo Eiropas norišu fona nav slikti.

Vienlaikus nevar neatzīmēt, ka situācija atsevišķās nozarēs liek domāt par to konkurētspējas problēmām. Vieglās rūpniecības sniegums pēdējo mēnešu laikā nav iepriecinošs, eksporta dinamika gada griezumā vēl izskatās pieklājīgi, taču kopš pērnā gada vidus nozarē progresa nav bijis. Varēja gaidīt, ka vieglās rūpniecības izaugsme nākotnē bremzēsies, augot algu līmenim, bet tam nebija jānotiek tik drīz. Par laimi, vājuma brīdis nav bijis tik ilgs, lai izdarītu globālus secinājumus. Tāpat nevar neatzīmēt, ka janvārī mēbeļu un tām radniecīgu preču pārdošana veikalos auga gandrīz par 60%, bet mūsu mēbeļu ražotāju apgrozījums vietējā tirgū ir samazinājies. Strauji aug pārtikas eksports, bet rodas iespaids, ka pārtikas ražotāji, iekarojot svešus eksporta tirgus, vienlaikus pakāpeniski zaudē vietējo. No vienas puses, šādas proporcijas varētu atspoguļot specializācijas procesu, kas ir darba ražīguma kāpumu veicinošs. Taču diemžēl arī kopējā izlaide šajā nozarē pagaidām neaug. Piena un tā produktu eksports vairāk nekā par trešdaļu pārsniedz jebkad līdz šim janvārī reģistrēto, un tas, kā parāda rūpniecības apgrozījuma dati, ir pilnībā izskaidrojams ar neapstrādāta piena eksporta kāpumu.

Preču tirdzniecības deficīts ir ar pieaugošu tendenci, taču atzīmēsim, ka pašlaik lieliski strādā pakalpojumu eksportētāji, tāpēc tas vēl nenozīmē strauju kopējā deficīta kāpumu. Jāatgādina vecā patiesība, ka ārvalstu investīciju kāpums Latvijā, kas pats par sevi ir apsveicams, palielinoši iedarbojas uz preču tirdzniecības deficītu.

Ekonomisko norišu kopaina Latvijā un pasaulē šī gada pirmajos mēnešos ir pietiekami uzlabojusies, lai palielinātu Latvijas iekšzemes kopprodukta 2012.gada pieauguma prognozi līdz 3.0%, - līdz šim DNB bankas prognoze bija 2.5%.