Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību un apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2012.gada oktobrī
Latvija — piena un medus zeme
Lasot jaunākos datus, kas apraksta mūsu ekonomikas mijiedarbību ar pārējo pasauli jeb tās svarīgāko daļu — preču ārējo tirdzniecību, atliek vien nopūsties — esam tiešām ļoti atvērta ekonomika. Eksports oktobrī uzstādījis jaunu rekordu, gandrīz sasniedzot 700 miljonu latu atzīmi, bet arī imports ir strauji kāpis, pirmoreiz pārsniedzot 800 miljonus.
It kā jau gribētos, lai eksporta un importa skaitļi mainītos vietām, bet var sevi mierināt ar domu — zem guļoša akmens ūdens netek. Preces te tiek ievestas, izvestas, dažreiz pa ceļam pārstrādātas, mēs arī aptuveni nojaušam, kas to dara, kā un kāpēc. Kopainu, ko turpina būvēt katra nākamā mēneša dati, var raksturot ļoti vienkārši – eksports turpina augt un diversificēties, bet katru reizi atklājas jaunas, interesantas nianses. Oktobrī bijis liels re-eksports, pirmkārt jau minerālproduktu grupā, bet saraksts ar preču kategorijām, kurās ir aktīvi vietējie ražotāji un kuros sasniegumu latiņa atkal pacelta augstāk, ir garāks nekā jebkurā līdzšinējā mēnesī, līdz kuram sniedzas atmiņa.
Garš ir saraksts ar precēm kaut vai tikai pārtikas kategorijā, kuras eksportētas īpaši lielā apjomā — gaļa, zivis, šo produktu izstrādājumi, piens un olas + medus, kakao izstrādājumi, miltu izstrādājumi, augļu izstrādājumi, jaukti pārtikas produkti. Vairākumā nosaukto grupu uzstādīti jauni eksporta rekordi. Īpaši gribētos atzīmēt pienu, olas un medu, kuru eksporta kāpums krīzes pārvarēšanas periodā bijis apbrīnojami noturīgs un nepārprotami saistīts ar veiktajām investīcijām ražošanā. Īpaši lielais zivju un to produktu eksports varētu būt saistīts ar gatavošanos iespējamam pasaules galam Krievijā, kur šim nolūkam veidotajās paciņās tiek iekļautas arī šprotes. Nevienam nepienāktos prēmija par minējumu, ka graudu eksporta apjoms šogad oktobrī varētu būt īpaši liels un tas tā tiešām ir noticis — kāpums pret pērno oktobri bijis 3.1 reize.
Interesantas lietas notiek ar alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem — eksporta apjoms ievērojami pārsniedz apjomu, ko varētu ārējiem tirgiem saražot vietējā rūpniecība, bet strauji aug gan eksporta apjoms, gan pārsvars pār importu — šogad tas būs jau apmēram divkāršs, 2010.gadā eksports pārsniedza importu par 2/3, bet 2005-2007.gadā — vēl atpalika. Ir zināmi konkrētas re-eksporta plūsmas, taču vietējās pievienotās vērtības īpatsvars eksportā tomēr nepārprotami aug, ko gan savukārt ir grūti savienot ar attiecīgās nozares ne īpaši labo sniegumu kopš trekno gadu beigām.
Kārtējais lielapjoms arī minerālproduktos, kuri nāk paši ziniet no kurienes. Taču par sevi neiztrūkstoši atgādinošie ziepju un līdzīgo produktu, kā arī sveču ražotāji oktobrī ir īpaši pacentušies. Visos pēdējos trīs mēnešos īpaši liels plastmasas izstrādājumu eksports, šīs nozares ražotāji attīstās ļoti strauji un būtu pelnījuši daudz lielāku vērību uz papīra un portālos, būs jāpalīdz šo trūkumu novērst. Par spīti diezgan nelabvēlīgiem apstākļiem tirgos, koksnes eksportētāji sasnieguši līdz šim otro labāko rezultātu. Savukārt tipogrāfijām oktobrī bijis „vienkārši” labākais rezultāts, tāpat tekstila apģērbu ražotājiem, mēbeļu ražotājiem.
Runājot par metālapstrādes un mašīnbūves produktiem, šeit aina zīmējas līdzīga kāda rūpniecības datos redzamā — pēdējā laikā tendences nenoteiktas, bet kopumā labāk klājas mašīnbūvei nekā metālu ražošanai/apstrādei.
Importa lielais apjoms visdrīzāk liecina par gatavošanos pamatīgai iepirkšanās sezonai, reeksports vai investīcijas šobrīd diez vai to izskaidrotu, bet lielu projektu vienlaicīga īstenošana var šādu efektu radīt.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums oktobrī sezonāli izlīdzinātajos datos ir diezgan krasi samazinājies — par 3.9%. Taču kopumā kopš gada sākuma, līdzīgi kā apstrādes rūpniecības izlaide, apgrozījums nav krasi mainījies, kā jau tam būtu jābūt, vienkārši apgrozījums iepriekšējos divos mēnešos bija salīdzinoši augsts. Rezultātā pieaugums gada griezumā ir pakāpeniski samazinājies. Cerības par nākotni vieš joprojām ļoti augstais jauno pasūtījumu indekss, kas pieaudzis par 3.1% mēneša laikā un 7.6% gada laikā. Arī apgrozījuma/izlaides attiecība pēdējos mēnešos, tāpat kā 3.ceturkšņa IKP dati liecina par strauju noliktavu tukšošanu, gatavojoties iespējamām nepatikšanām pasaules ekonomikā. Pasaules ekonomikas perspektīvas ir stabilizējušās, tāpēc arī ražošanas apjomiem vajadzētu pakāpeniski kāpt uz augšu.