Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību un rūpniecības apgrozījumu 2012.gada maijā

Aug eksporta kvantitāte un kvalitāte

Ir apstiprinājušies iepriekš izteiktie minējumi, ka preču eksporta krasā samazināšanās aprīlī bija sakritību rezultāts — maijā Latvijas eksporta apjoms ir atgriezies tuvu iepriekšējām virsotnēm. Lai arī minētais domu gājiens bija balstīts uz plašu argumentu klāstu, pirms šodienas ārējās tirdzniecības datu paziņošanas sirdī bija mazs nemiers par to, vai tik maijā eksporta datos tomēr neparādīsies pasaules ekonomikas vājuma iespaids. Kopējais pasaules tirdzniecības apjoms samazinājies gan martā, gan aprīlī, iespējams, arī maijā. Tāpēc maija rezultāts (pieaugums mēneša laikā par 8.2%) kaut nedaudz, bet nostiprina pašapziņu šajos pasaules saimniecībai nemierīgajos laikos.

Bāzes efekta dēļ (lielais eksporta apjoms pērn maijā) gada pieauguma temps (5.7%) kopš aprīļa ir pat vēl nenozīmīgi samazinājies un ir mazākais kopš 2010.gada janvāra. Savukārt, skatoties uz pieaugumu attiecībā pret to pašu mēnesi pirms diviem gadiem, pieaugums maijā bija 45.9% pretstatā 33.5% aprīlī, bet kopš 2009.gada maija eksports ir gandrīz precīzi divkāršojies. Turpmākajos pāris mēnešos gada pieauguma tempam kaut vai bāzes efekta dēļ atkal vajadzētu uzlaboties.

Tas, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā audzis krietni straujāk (par 20% gada griezumā kalendāri izlīdzinātajos datos) nekā eksports ārējās tirdzniecības datos, liek domāt, ka tieši Latvijā ražoto preču eksportam klājas labāk un eksporta datus pasliktina reeksporta samazināšanās. Atsevišķu preču kategoriju eksporta dinamika to ne īsti apstiprina, ne noliedz. Krities koksnes eksports, bet arī mehānismu un elektroiekārtu eksports, ātrāk par vidējo audzis pārtikas produktu, kā arī metālu un minerālproduktu eksports: šīs ir „pretējas” kategorijas, dalot eksportu pēc vietējās pievienotās vērtības īpatsvara. Turpretim nav šaubu, ka ir audzis tieši Latvijā ražotu preču īpatsvars tādās kategorijās kā mašīnas un iekārtas, ķīmija un farmācija. Tāpēc bez lielām šaubām var apgalvot, ka eksporta nozarēm patlaban klājas labāk nekā eksportam.

Vienmēr ir patīkami atzīmēt jaunas līdz šim lielākās summas atsevišķu preču kategoriju eksportā. Šoreiz īpaši jāatzīmē dzelzs un tērauda izstrādājumi, tātad svarīgākās metālapstrādes un mašīnbūves nozares produkti. Kā vienkārši interesantu faktu var atzīmēt to, ka šajā nozarē – gatavo metālizstrādājumu ražošanā eksporta pasūtījumu indekss jau gandrīz 50 reizes pārsniedz 2005.gada līmeni un maijā bijis līdz šim augstākais punkts. Tātad bezdarbība nozarei tuvākajā nākotnē nedraud. Tāpat līdz šim lielākais bijis krāsu, laku un radniecīgo produktu eksports,- tie ir svarīga Latvijas ķīmiskās rūpniecības daļa; arī šai nozarei pasūtījumu indekss maijā bijis ļoti augstā līmenī, un apgrozījuma dati par iepriekšējiem mēnešiem ir iespaidīgi. Tāpat līdz šim visvairāk eksportēta plastmasa un tās izstrādājumi, kā arī stikla izstrādājumi (paldies Valmierai!).

Turpinās pirmajā brīdī mazliet pārsteidzošas tendences galvenās eksporta nozares — apstrādes rūpniecības pasūtījumu dinamikā. Eksporta pasūtījumi (sezonāli izlīdzinātajos datos) turpina sasniegt jaunus rekordus, līdz šim augstākais rādītājs aprīlī ir vēl nedaudz uzlabots, bet iekšējā tirgus pasūtījumu dinamikā vērojama stagnācija. It kā vajadzētu būt otrādi, jo Latvijas ekonomika pašlaik aug straujāk nekā eksporta tirgi. Taču tam ir strukturāli izskaidrojumi, rūpniecības tālākais attīstības ceļš ir ļoti lielā mērā saistīts ar specializāciju, kas neizbēgami samazina vietējā tirgus īpatsvaru pārdošanā, pat ja tajā naudas apjoms aug. Šādi dažas tirgus nišas tiek atdotas ārvalstu konkurentiem, taču tiek gūtas iespējas kopumā strādāt ar augstāku pievienoto vērtību. Mūsdienās gandrīz neviena valsts necenšas dzīvot naturālajā saimniecībā, un bieži nevietā ir patosa pilni apgalvojumi, ka preci X vai Y varētu saražot Latvijā un tas tāpēc ir noteikti jādara. Arī importa aizstāšanā ir iespējas, bez šaubām, taču tās tomēr nebūs galvenās rūpniecības izaugsmes virzītājas.