Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību un rūpniecības apgrozījumu 2012.gada septembrī

Eksports par spīti visam

Septembrī sasniegts jauns eksporta apjoma rekords, kas nav liels pārsteigums, jo septembrī un oktobrī parasti pārdodam vairāk preču nekā citos mēnešos. Taču gada pieauguma tempu kāpums līdz 16.5% ir patiešām laba ziņa. Tas ir gluži pretēji norisēm citur Eiropā un kļūst arvien smieklīgāk, lasot no ārzemēm pienākošās prognozes par mūsu izaugsmes tempu šogad, kurās vai katra procentu desmitdaļa ļauj mērīt, par cik mēnešiem šīs prognozes ir atpalikušas no dzīves plūduma. Taču ko gan pārmest ārzemniekiem, ja pat vietējie ar prognožu izmaiņām bieži netiek līdzi notikumiem.

Turklāt šoreiz eksporta pieaugumā diezgan nepārprotami dominē vietējas izcelsmes preces. Graudi un eļļas augu sēklas jeb rapsis, kas plašākā nozīmē tā pati labība vien ir, septembrī eksportēti par 71.2 miljoniem latu, gada laikā vairāk nekā divkāršojoties. Minerālproduktu eksports turpretim audzis daudz lēnāk par vidējo. Dzelzs un tērauda eksports 2.1 reizi kāpis nepārprotamā saistībā ar vietējās ražošanas pieaugumu. Elektroiekārtu un ierīču eksportā nepārprotami dominē reeksports, taču eksporta pieaugumā par 23.1% vietējā ražošana varētu būt veidojusi aptuveni pusi papildus apjoma. Savas „izstrādes normas” eksportā septembrī nepārprotami pārsniegušas vieglā un poligrāfijas rūpniecība. 

Atšķirībā no izlaides, kas krasi samazinājās pret iepriekšējo mēnesi, apstrādes rūpniecības apgrozījums septembrī sasniedza jaunu augstāko punktu. Interesanti, ka gan koksnes, gan pārtikas pārstrādes apgrozījums gada griezumā audzis tikai par 1.6%, tomēr apstrādes rūpniecības kopējais apgrozījums — par 13.4%. Vēl pirms pāris gadiem šāda situācija praktiski nebūtu iedomājama. Tas ilustrē, cik strauji notikusi mūsu rūpniecības diversifikācija, galvenokārt pateicoties ar metālu saistītajām nozarēm. Ķīmiskās rūpniecības apgrozījumu izlaides sarukšana uz pusi septembrī nav ietekmējusi.
Šodien uzzinājām arī jaunākos rūpniecības pasūtījumu indeksus. Tie atpaliek no augusta, kad bija līdz šim augstākais punkts, taču līmenis paliek tuvs iepriekšējiem rekordiem. Tāpēc rūpniecības tuvākās nākotnes attīstības prognoze saglabājas mēreni pozitīva. Šodien saņemti jauni apstiprinājumi Ķīnas iziešanai no cikliskās lejupslīdes, arī ASV situācija turpina uzlaboties, žēl, ka saglabājas riski no eirozonas.

Daudz uzmanības tiek pievērsts pasaules ekonomikas dikti jau pieticīgajām prognozēm 2013.gadam. Taču jāatzīmē, ka tās kopumā nav sliktākas par sagaidāmo 2012.gada rezultātu. Šogad mūsu ekonomika ir parādījusi spēju augt par apmēram 5 procentpunktiem straujāk nekā ES ekonomika vidēji. Brīvo ražošanas jaudu apguvei joprojām bijusi ietekme, taču jau ir izteikti otršķirīga un ar lielu pārliecību runāt, ka nākamgad gan eksporta, gan ekonomikas kopējā izaugsme būs krietni lēnāka nekā šogad, nav īsti pamata. Šobrīd ticamākais nākamā gada izaugsmes skaitlis tiešām ir zem 2012.gadā gandrīz jau sasniegtā un var jau gadīties visādi, taču nenoteiktības apstākļos rezultāts vienmēr var būt gan sliktāks, gan labāks par bāzes prognozi.