Pēteris Strautiņš par jaunākajiem mazumtirdzniecības un atalgojuma datiem

Ekonomika turpina pakāpeniski sasilt

Šodien publicētie jaunākie dati dažādos veidos parāda, ka ekonomikas atkopšanās ir pakāpeniski sajūtama „ikdienā”, „cilvēku dzīvē” un citās dažu sabiedrisko norišu komentētāju bieži piesauktajās un no „makroekonomikas” it kā nošķirtajās sfērās. Reālās algas un patēriņa kāpums gan pagaidām atpaliek no eksporta un investīciju izrāviena, bet tā ir tikai likumsakarīga attiecība ilgtspējīga izaugsmes cikla sākumfāzē un arī nozīmē to, ka nākotnē varam cerēt uz straujāku maciņu pildīšanos.

Reālās neto (pēcnodokļu) algas 2012.gadā kāpa un šis kāpums gada laikā pakāpeniski paātrinājās, no 0.4% gada griezumā 1.ceturksnī līdz 2.5% 4.ceturksnī. Šī gada sākumā kāpums visdrīzāk ir pārsniedzis 3% un turpinās ļoti pakāpeniski paātrināties līdz nākamā gada sākumā piedzīvos strauju lēcienu, ja notiks plānotā darbaspēka nodokļu samazināšana. Šī gada 2.pusē reālo algu līmeni nedaudz vairāk ietekmēs inflācija, tomēr algu nominālajam pieaugumam ir neizbēgami jāpaātrinās, reģistrētā bezdarba līmenim Rīgas reģionā samazinoties līdz apmēram 5%. Līdz šim algu kāpums ir nedaudz atpalicis no gaidītā, iespējams, tas saistīts ar straujo nodarbinātības pieaugumu un to, ka darba attiecībām izveidojoties, atalgojums sākumā ir samērā neliels. Darbaspēka apsekojuma dati arī vēsta, ka nodarbinātības kāpumā ļoti lielu devumu sniedz apstrādes rūpniecība, kur algas vidēji ir nedaudz zemākas par visas ekonomikas vidējo līmeni.

Algu un nodarbinātības kāpuma ietekmei summējoties, šī gada sākumā likumsakarīgi turpinājies mazumtirdzniecības apgrozījuma augšupeja. Aktivitāte pie iepirkšanās centriem janvārī gan ļāva cerēt uz kaut ko vairāk, taču mērens pieaugums mazumtirdzniecības apgrozījumā pret decembri ir noticis, par 1.2%. Tāpat par iespējamu tirgotāju apgrozījuma kāpumu liecināja lieliskie iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanas rezultāti janvārī — gada pieaugums par 18.8%. Šodien uzzinājām, ka sezonālais algu kāpums decembrī pret novembri nebūt nav bijis īpaši straujš, gluži otrādi — mazākais vismaz kopš 2000.gada, taču šķiet, ka ļoti labi kāpuši pašnodarbināto ienākumi.

Tāpat iepirkšanos atbalsta pakāpeniskā noskaņojuma uzlabošanās. DNB Latvijas Barometra kopējais indekss janvārī sasniedza savu līdz šim augstāko līmeni. Jaunākajos Eiropas Komisijas apkopotajos datos var redzēt, ka kopējais noskaņojuma indekss pēdējos divos mēnešos bijis augstākais kopš 2007.gada beigām. Turklāt šī gada pirmajos divos mēnešos ir izteikti labvēlīga aina ir apakšindeksos, kas raksturo tieši nākotnes gaidas — rūpnieku pasūtījumu apjomi, pakalpojumu sniedzēju un mazumtirgotāju gaidas par norisēm nākamajos 3 mēnešos, patērētāju vērtējums par ekonomiskās situācijas attīstību turpmākajos 12 mēnešos un nodarbinātības līmeni. Jāpiebilst gan, ka salīdzinājumā ar 2012.gada sākumu nedaudz mazinājusies aptaujās izteiktā vēlme veikt lielus pirkumus, kas varētu būt skaidrojams tā, ka daļa krīzes laikā atlikto tēriņu jau veikta. Taču ilglietošanas preču pārdošana joprojām aug straujāk nekā tirdzniecība kopumā.

Pagaidām mazumtirdzniecība atgūstas lēnāk nekā ekonomika kopumā, tā ir 2005.gada līmenī, bet pārtikas tirdzniecība pat 2004.gada līmenī, kamēr rūpniecība jau tālu pārspējusi pirmskrīzes maksimumu. Salīdzinoši labi atguvusies apģērbu tirdzniecība, tā janvārī bija tikai par pāris procentiem mazāka nekā 2007.gada sākumā. Varbūt tas saistīts ar pieaugošo konkurenci, kurai pateicoties, cilvēki mazāk pērk apģērbus ārzemju ceļojumos. Taču cenas un kvalitātes attiecība neizskaidro visu — aizvien lētāko audio un video ierīču pārdošanas apjoms salīdzināmās cenās ir aizsniedzies vien līdz tikai apmēram pusei no vēsturiskā maksimuma, kas varētu būt saistīts ar to, ka tirgus ir pārsātināts, kā arī ar pieaugošo elektronisko ierīču multifunkcionalitāti.