Pēteris Strautiņš par patēriņa cenu izmaiņām 2015. gada maijā

Vasaras kavēšanās izmaksā dārgi

Cenu kāpums maijā bija diezgan straujš: 0.6% pret iepriekšējo mēnesi jeb divreiz vairāk nekā vidēji šajā mēnesī iepriekšējos 10 gados. Tas ir licis turpināties gada inflācijas kāpumam, tā sasniegusi uz pēdējo pāris gadu fona diezgan augstu līmeni jeb 1.2%. Tik liela gada inflācija nav bijusi kopš 2012. gada decembra. Taču to produktu grupu uzskaitījums, kas ir nozīmīgi veicinājuši šo kāpumu, ir īss. Pirms mēneša rakstīju, ka vēlā vasaras iestāšanās šogad varētu veicināt dārzeņu cenu kāpumu. Lai kāds nebūtu iemesls, tās tiešām ir augstas. Pirmajā ceturksnī dārzeņu cenas gada griezumā kritās, aprīlī auga par 11.7% un maijā – jau par 20.0%. Šī produktu grupa un elektrība šobrīd ir dzīves dārzinātāji, to kopējais devums ir 1.3% procentpunkti, citiem vārdiem, pārējo produktu vidējais cenu līmenis ir pat nedaudz samazinājies.

Diezgan strauja inflācija raksturīga pakalpojumiem, kuru izmaksas galvenokārt veido darbaspēks — veselība, atpūta un kultūra, viesnīcas un restorāni. Katram no tiem atsevišķi ietekme uz indeksu nav liela, taču kopumā tā ir nozīmīga. Kopējā pakalpojumu cenu inflācija pēc četru mēnešu atslābuma atkal pārsniegusi 3% un tā šādā līmenī acīmredzot turēsies ilgstoši, jo būtiska algu kāpuma bremzēšanās nav gaidāma.

Preču cenas vairs nekrīt, kā tas bija iepriekšējos mēnešos, bet to kopējā ietekme joprojām ir inflāciju bremzējoša un tā tāda arī paliks. Naftas cenas ir daļēji atguvušās kopš janvāra, bet izejvielu cenas kopumā, tā teikt, kur nokrita, tur arī palika. Bloomberg izejvielu cenu indeksa vērtība kopš janvāra nav atguvusies, indekss ir vēl zemākā līmenī nekā 2009. gadā, kad bija pasaules finanšu krīzes kritiskā fāze. Pēdējo reizi šādā līmenī indekss bija 2002. gadā. Šajā laikā Latvijas nominālais IKP ir audzis apmēram trīs reizes. Tas parāda, cik ļoti šajā laikā ir augusi mūsu spēja iegādāties izejvielas vai to izmaksu komponenti dažādos produktos. Runājot par izejvielu tirgu, bieži lieto vārdu „supercikls” un acīmredzot mums ir darīšana ar diezgan zemu šī cikla fāzi. Latvijas ekonomikai no pelnīšanas, nevis tērēšanas viedokļa svarīgākā izejviela ir kvieši. To cena, par laimi, pēdējās desmitgadēs ir attīstījusies ražotājiem ievērojami labvēlīgāk, minētajā periodā apmēram divkāršojoties un veicinot strauju lauksaimniecības attīstību. Vēl ievērojamos apjomos, vismaz epizodiski, eksportējam tēraudu un par to jau stāsts ir daudz bēdīgāks.

Naftas cenu daļēja atgūšanās un tās sekas ir ļoti labi redzamas. Tērauda, vara, citu industriālo metālu un pārējo izejvielu ietekme nav tik viegli pamanāma. Taču veikalos maksājamo cenu līmeni tās veido ļoti daudzos veidos. Patēriņa grozs ir kā liels sūklis, kas pakāpeniski „uzsūc” zemo izejvielu cenu ietekmi. Piemēram, metāli ietekmē pārtikas cenas caur iekārtu un transportlīdzekļu, lauksaimniecības ēku un veikalu ēku celtniecības izmaksām. Tāpēc zemākām ražotāju izmaksām šobrīd var būt ietekme uz cenām vairākus gadus uz priekšu. Ja vidējās izejvielu cenas paliks apmēram pašreizējā līmenī, to bremzējošā ietekme no patēriņa cenu indeksa kāpumu būs jūtama gadiem.