Pēteris Strautiņš par rūpniecības izlaidi 2012. gada februārī

Rūpniecības nozaru sniegums februārī bijis ļoti kontrastains

Rūpniecības kopējā izlaide februārī salīdzinājumā ar janvāri (+0.1%) gandrīz nemainījās, bet visnozīmīgākajā un Latvijas ekonomikas perspektīvas visprecīzāk raksturojošajā apstrādes rūpniecībā apjomi sezonāli izlīdzinātajos datos kritās par 2.4%, joprojām gan saglabājot ļoti cienījamu gada pieauguma tempu: +10.6%.

Galvenā „vaininiece” kritumā pret janvāri ir kokapstrāde, kurā ražošanas apjoms samazinājās par 7.5%. Sāk piepildīties nozares asociācijas prognozes par briestošajām problēmām zāģmateriālu ražošanā, kas pamatā ir saistītas ar resursu pieejamību — zemāku papīrmalkas cenu dēļ mežu īpašniekiem ir mazāk izdevīgi iegūt arī lietkoksni. Taču tālākas pārstrādes produktu ražošanā turpināsies strauja izaugsme, jo šajā gadījumā koksne veido mazāku daļu no kopējām izmaksām, svarīgāka loma ir ražošanas prasmēm un pārdošanas darbam. Pieaugot šī segmenta īpatsvaram, tas nākotnē spēlēs arī arvien lielāku lomu mežu nozarē kopumā.

Pārtikas pārstrāde kopējos rezultātus februārī būtiski neietekmēja (-0.8% pret janvāri), taču šogad kopumā rezultātam jābūt krietni labākam nekā 1.5% kritumam gada griezumā, jo pašlaik jau ne tikai par padsmitiem procentiem gadā aug eksports, sācis atdzīvoties arī iekšējais tirgus.

Par laimi, pretstatā divu minēto apstrādes rūpniecības lielo balstu vājumam trešais — metālapstrāde un mašīnbūve -februārī turpināja demonstrēt spožu sniegumu. Apjomu izteiksmē galvenais virzītājs bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras pieaugums pret janvāri par 9.9% ļāva gada pieaugumam sasniegt 43.3%, komplektā ar jaunu neatkarības laikmeta apjomu rekordu. Interesanti, ka Igaunijā izlaide metālizstrādājumu ražošanā februārī gada griezumā krasi kritās - par 22.3%. Tas varētu būt skaidrojams ar kaimiņvalsts nozares daudz lielāku atkarību no kontrakta ražošanas pasūtījumiem, kuri ir ļoti jūtīgi pret ekonomikas cikliskajām svārstībām, kamēr Latvijā vairāk ir pašu uzņēmumu produktu. Arī šeit ražotāji sāk pastiprināti bažīties par nepietiekamiem pasūtījumiem, tas vēl īpaši neietekmēs 1.ceturkšņa rezultātus, taču turpmāk gan šajā sektorā izaugsmes bremzēšanās ir ļoti ticama. Taču gan šogad, gan turpmākajos gados gaidāma galvu reibinoša izaugsme transportlīdzekļu ražošanā (gada pieaugums februārī: 69.9%), pateicoties Rīgas Kuģubūvētavas un Vagonbūves rūpnīcas lielajiem pasūtījumiem. Tā kā metālizstrādājumu ražošanā grūtības, ja tādas radīsies, būs pārejošas, „dzelžu” nozares kopumā turpinās savu veiksmes stāstu.

Arī mazākajās nozarēs rezultāti ir ļoti kontrastējoši.

Vieglajā rūpniecībā februāris izskatās ļoti nelāgi uz pērnā gada fona, galvenajā apakšnozarē — apģērbu ražošanā kritums bijis pat par 10.3%, tekstilrūpniecībā par 4.7%. Taču šogad kopumā vieglajā rūpniecībā izlaides apjoms gaidāms līdzīgs 2011.gada līmenim, līdz ar to turpmākajos mēnešos tiks šūts un austs vairāk. Turpretim „trekno gadu” labākajiem rezultātiem pietuvojusies poligrāfija, kas darbību arvien vairāk orientē uz eksportu.

Pēc ne visai veiksmīgā 2011.gada straujš kāpums gada pirmajos divos mēnešos bijis ķīmiskajā rūpniecībā, bet tas izriet no pērnā gada sākuma „bedres” atbalss bāzes efektā. Šīs nozares sekmes šogad kopumā ir ļoti grūti prognozēt. Būvķīmijas, arī kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu ražotājiem bizness it kā sekmējas labi, bet biodegvielu ražotājiem nākotne stipri atkarīga no politiskiem lēmumiem. Farmācijas nākotne turpretim izskatās pārliecinoši, un sagaidāms, ka šogad kopumā, tāpat kā februārī, izlaides pieaugums būs padsmitu procentu robežās.

Nevar nepieminēt arī nemetālisko minerālu ražošanu, tajā gadā kopumā sagaidāms vismaz tikpat labs pieaugums kā februārī (+10.5%), pateicoties gan lielākai būvniecības aktivitātei, gan Cemex un Valmieras Stikla šķiedras eksporta ekspansijai.

Martā apstrādes rūpniecībā visdrīzāk ir bijis neliels pieaugums, galvenokārt tāpēc, ka februāra apjomu korekcija kokapstrādē šķiet nedaudz pārmērīga, bet pārtikas ražošanā un vieglajā rūpniecībā izlaide jau vairākus mēnešus ir bijusi neatbilstoši zemā līmenī. Apstrādes rūpniecības pieaugums 1.ceturksnī kopumā pārsniegs 10% (atcerēsimies, ka janvārī tas bija gandrīz 17%), bet gadā kopumā būs virs 5%, kas jau ir labāk nekā gaidījām gada sākumā. Ja situācija pasaulē saglabāsies daudzmaz stabila, šī prognoze vēl uzlabosies. Par to liecina joprojām ļoti augstais jauno pasūtījumu indekss, kas janvārī gada griezumā bija kāpis par 11.3%. Par labu apstrādes rūpniecības izaugsmes perspektīvām liecina rekordlielie apjomi iekārtu un ierīču uzstādīšanas un remonta apakšnozarē (gada pieaugums februārī: 132.8%), kā arī Latvijas līderība ES valstu vidū pēc IKP īpatsvara, kas tiek novirzīts investīcijām iekārtās un mašīnās.

Lietuvā februārī apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā pieauga par 4.1%, bet Igaunijā - par 2%. Ievērojot to, ka Latvijā visstraujāk aug arī tranzīts, patlaban kopējais mūsu eksporta pieaugums acīmredzot ir straujākais Baltijas valstu starpā. Tā kā arī patēriņa tendence Latvijā ir izteikti augšupejoša, arvien pārliecinošāk izskatās, ka šogad būsim straujāk augošā Baltijas ekonomika, kam pūrā līdzi nāktu arī līdera gods Eiropas mērogā.