Pēteris Strautiņš par rūpniecības izlaidi 2012.gada aprīlī

 

Aprīlī apstrādes rūpniecības izlaide pret martu samazinājās par 1.4%, bet kāpums gada griezumā bijis šogad mazākais: 8.5%. Taču šie dati neliek mainīt viedokli par apstrādes rūpniecības kopējo virzību šogad - tai kopumā joprojām klājas apbrīnojami labi, jo īpaši uz pasaules fona, kad eirozonā apstrādes rūpniecības izlaide ir kritusies jau 10 mēnešus pēc kārtas. Jāatgādina, ka martā apstrādes rūpniecība sasniedza vēsturisko izlaides apjomu rekordu un pat pēc notikušā krituma aprīlī izlaide joprojām ir virs iepriekšējās virsotnes. 

 

Jāpiebilst, ka veselās četrās apakšnozarēs (kas tālāk tekstā pasvītrotas) sasniegti lielākie apjomi kopš 2000.gada (šeit un turpmāk – sezonāli izlīdzinātie dati). Šāda karodziņu pārvietošana vienmēr ir nozīmīgs notikums, jo pakāpeniski maina priekšstatu par šo nozaru un Latvijas rūpniecības vispārējo potenciālu. Izlaides apjoms mēneša ietvaros bieži krīt arī straujas izaugsmes periodos, bet ražošanas potenciāla pieaugums, ko apliecina arī lielie apjomi iekārtu uzstādīšanā un remontā, veido ilglaicīgas izaugsmes stāstu. 

 

Runājot par apakšnozarēm, var tikai atkārtoti novēlēt optimismu un pašapziņu pārtikas ražotājiem, kuru izlaides apjoms nu jau vairāk nekā trīs gadus stabili mīņājas uz vietas, svārstoties par dažiem procentiem uz vienu vai otru pusi. Šoreiz šīs viļņotās līknes galva ir noliekusies uz leju, bet tas nemaina lietas būtību. Pasaulē ir krietni vairāk iespēju, un tās gals ir ievērojami tālāk, nekā to varētu izlobīt no nozarē valdošās melanholiski tonētās kosmoloģijas. Attiecībā ar pārtikas pārstrādi ar vispārinājumiem ir jābūt ļoti piesardzīgam, jo kopumā vārgulīgie nozares rezultāti kontrastē ar tik daudziem straujas izaugsmes piemēriem, ka brīžiem ir pat grūti iztēloties, kā spēj sasummēties šāds kopējais rezultāts. Iespējams, ka notiek nedaudz ieildzis nozares shake-out jeb „izpurināšanas” process, kura laikā vājāko uzņēmumu aiziešana no tirgus maskē nozares dzīlēs notiekošus labvēlīgus strukturālus procesus. Visumā ir ne tikai tumšā viela, kas draud izraisīt tā saraušanos, bet arī tumšā enerģija, kas virza tālāku izplešanos.

 

Nelielais kritums kokapstrādē mēneša griezumā nemaina priekšstatu, ka 2012.gads būs kārtējais veiksmīgais periods šai eksportētās pievienotās vērtības ziņā vadošajai nozarei. Zāģmateriālu ražošanā sekmes nav bijušas spīdošas, kaut arī tai šogad līdz šim ir klājies ievērojami labāk, nekā bija paredzējusi nozares vadība. Turpretim augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana, kas galvenokārt atspoguļota koka izstrādājumu kategorijā, aprīlī sasniedza jaunu rekordu. 

 

Aprīlis uz šī gada fona nav bijis tas veiksmīgākais metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm kā kopumam, bet tā drīzāk ir sakritība. Vārdi par aprīļa lejupslīdi kā nelielu atslābumu pēc izciliem marta rādītājiem augstākajā mērā attiecas uz metālu ražošanu, kā arī mehānismu un iekārtu ražošanu. „Dzelžu” nozaru svarīgākajā sektorā — metālizstrādājumu ražošanā aprīļa apjoms bijis mazākais šogad, bet nebūt nav dramatiski slikts, tieši tas pats sakāms par elektroniku. Citu transportlīdzekļu ražošanā apjoms gada griezumā krities uz pusi, bet tas ir bāzes efekts, aprīļa izlaides apjoms šajā sektorā ir bijis gluži pieklājīgs. Automobiļu un piekabju (faktiski — galvenokārt pēdējo) ražošana ir viena no tām, kurās sasniegts līdz šim lielākais apjoms. 

 

Ar tādu pat sasniegumu var lepoties arī ķīmiskā rūpniecība, acīmredzot palīdz vietējā celtniecības tirgus atdzīvošanās apvienojumā ar panākumiem eksportā. Farmācijā aprīlī it kā ir bijis liels vājums, bet te notikusi kāda nelāga sakritība, jo nav šaubu, ka vadošajiem uzņēmumiem šogad klājas lieliski, par šīs nozares virzību pietiekami labi var spriest pēc nedaudzu uzņēmumu operatīvajiem datiem, kurus viņi cītīgi izziņo. Šī turklāt nav nozare, kas varētu īpaši ciest no pasaules ekonomikas cikliskās lejupslīdes. Te acīmredzot izpaužas parādība, kuru fotogrāfu žargonā sauktu par nozaru mēneša statistikas datu „graudainību”. 

 

Iekārtu un ierīču uzstādīšana un remonts noslēdz to nozaru sarakstu, kurās sasniegts jauns darbības apjomu augstākais līmenis. Turklāt tas notiek jau trešo mēnesi pēc kārtas, kas noteikti liek uz kopējām rūpniecības nākotnes perspektīvām skatīties pozitīvi. 

 

Rūpniecības izlaides pieaugums gada griezumā uz iepriekšējo mēnešu fona ir izteikti necils, vien 3.8%, bet to spēcīgi ietekmējusi laika apstākļiem mūžiem pakļautā enerģētika. Šogad Daugavas straumes spēks nelīdzinājās pērnā gada episkajiem paliem, arī salīdzinoši augstā gaisa temperatūra varēja ietekmēt nozares izlaidi. Turpretim ieguves rūpniecības labās sekmes palīdzējuši veidot gan relatīvi labvēlīgie laika apstākļi, gan ilglaicīgas izaugsmes process kūdras ražošanā. 

 

Ja būtu nepieciešams, pozitīvā gaismā varētu pagriezt pat vissliktākos datus, bet šoreiz nerodas pat tāds kārdinājums, jo rūpniecības attīstības kopaina Latvijā tiešām joprojām ir apbrīnojami saulaina, jo īpaši Eiropas ekonomikas problēmu kontekstā.