Pēteris Strautiņš par rūpniecības izlaidi 2013.gada jūlijā
03.09.2013
Jūlijs Latvijā bijis mašīnbūves mēnesis
Šī gada vasara dabā bija galējību ēra, un daudz acis plaši atverošu skaitļu redzams arī vasaras kulminācijas mēneša rūpniecības datos.
Pirmo reizi šogad apstrādes rūpniecībai ir gada pieauguma temps, kuru var nosaukt par pieklājīgu, - tas ir 4.2%. Jāpiebilst, ka (sezonāli izlīdzinātais) izlaides apjoms jūlijā bija lielākais kopš neatkarības atjaunošanas, nedaudz pārspējot pērnā gada decembra līmeni. Notikumi eksporta tirgos ļauj cerēt, ka tas ir jauna, spēcīgas un noturīgas izaugsmes perioda sākums, bet šī gada 1.puse nozarei paliks atmiņā vienkārši kā nepatīkama epizode. Latvijas rūpnieku noskaņojums jau divus gadus ir bez nozīmīgām izmaiņām, bet galvenajos tirgos, izņemot Krieviju, tas pēdējo mēnešu laikā ir strauji uzlabojies. Skaidrs, ka labs noskaņojums vien nelīdzēs, rūpniecības attīstībai vajadzīga konkurētspēju veicinoša vide, tāpēc nedrīkst būt nekādu kompromisu elektrības OIK radītā sloga samazināšanas jautājumā. Enerģētika nav un nebūs nozīmīga naudas pelnītāja mūsu valstij, tā ir pārējo ekonomiku apkalpojoša nozare, kurai jāzina sava vieta.
Ja apstrādes rūpniecības kopējie skaitļi ir tīkami, bet atspoguļo mierīgas pārmaiņas, tad to nekādi nevar teikt par vairākām apakšnozarēm.
Jo īpaši šoreiz izceļas elektronika, kurā izlaide augusi par 61% gada griezumā, bet mēneša apjoms vairāk nekā par piektdaļu pārsniedz jebko līdz šim pieredzēto. Šis notikums ir tik interesants tāpēc, ka šajā nozarē izlaide parasti tik krasi nesvārstās. Citu transportlīdzekļu ražošana (kuģi, vilcieni) ir ļoti svārstīga, tāpēc jūlija izlaides apjoms, kas visus iepriekšējos sasniegumus pārsniedz par trešdaļu, tik ļoti nepārsteidz, kaut arī bez šaubām ir ļoti interesants fakts. Ne ar tik lielu atrāvienu, bet jauns izlaides rekords ir arī elektrisko mašīnu, kā arī piekabju un puspiekabju ražošanā. Jūlijs ir bijis izcils mēnesis mašīnbūvē kopumā, jo arī (ne-elektrisko) iekārtu un mašīnu ražošanā rādītāji ļoti labi.
Savukārt metālu ražošana, izrādās, spēj krasi (par 10%) samazināt izlaidi arī tad, ja Liepājas Metalurgs jau stāv. Iespējams, ka zemās metālu cenas ir iemesls ražošanas kritumam, par mērenām grūtībām dzirdēts arī no citiem nozares uzņēmumiem. Metālizstrādājumu ražošana pret jūniju samazinājusies par 7.2%, bet tas skaidrojams ar iepriekšējā mēneša neparasti lielo apjomu, visādi citādi tas ir „normāls”.
Straujās svārstības vairākās nozarēs daļēji varētu skaidrot ar apstākli, ka atvaļinājumi, protams, ir katru gadu, bet var tikt plānoti dažādos laikos un šo ietekmi sezonāla izlīdzināšana nevar izravēt. Tāpat par mēneša datiem, jo īpaši Latvijas ekonomikā, vienmēr var minēt, ka „tā gadījās” — mēnesis nav ilgs periods, un iespējamas sakritības. Diezgan strauji mēneša kritumi bijuši arī apģērbu ražošanā (-5.3%) un poligrāfijā (-8.8%). Aplūkojot sīkāku pārtikas rūpniecības dalījumu, tas noticis arī šogad līdz šim ļoti veiksmīgajā zivju pārstrādē (-18.2%). Farmācija turpina radīt izbrīnu, nozarē ir kritums (šoreiz -21.2% gada griezumā), bet uzņēmumiem klājas labi. Straujais kritums gada griezumā audumu ražošanā ir pērnā gada attiecīgā mēneša neparasti lielā apjoma dēļ, izlaide jūlijā bijusi tuva šī gada vidējam. Turpretim ļoti veiksmīgs mēnesis bijis gumijas un plastmasas ražošanai, straujš kāpums gan mēneša, gan gada griezumā. Pēckrīzes perioda lielākais apjoms reģistrēts nemetālisko minerālu (g.k. būvmateriāli, stikla šķiedra) ražošanā.
Kokapstrādē un pārtikas ražošanā, kas, atsevišķi aplūkojot, ir divas lielākās nozares, jūlijs ir bijis samērā mierīgs mēnesis. Kokapstrādē jūlijā bijis mazākais mēneša apjoms šogad, bet atšķirība nav liela. Pieaugums jūlijā gada griezumā gan bija pozitīvs, „glābēja” ir pērnā gada zemā bāze. Pārtikas izlaide samazinājusies par 1.3% pret jūniju, kāpums gada griezumā (+1.9%) ir mazākais šogad un mazāks par I-VII vidējo rādītāju (5.3%). Produktu cenu dinamika it kā nav īpaši labvēlīga, taču arī svarīgas izejvielas - kā graudi - kļuvušas lētākas, pieprasījums Latvijā un eksports turpina augt, tāpēc šeit sagaidāma atgriešanās pie straujākiem izaugsmes tempiem.