Pēteris Strautiņš par rūpniecības izlaidi 2015. gada aprīlī

Ķīmijas dati un datu ķīmija rada labas sajūtas rūpniecībā

Apstrādes rūpniecības sniegums aprīlī, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, bija ļoti labs. Nozares izlaides apjoms bija vēsturiski lielākais un par 10.9% prāvāks nekā pirms gada. Dažās apakšnozarēs ir ļoti nopietni sarežģījumi, bet citās savukārt rezultāti ir lieliski. Piemēram, ķīmijas rūpniecībā un auto detaļu ražošanā apjomi aprīlī tālu pārsniedza līdz šim sasniegtos. Līdzšinējie notikumi liek domāt, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecībā izlaides pieaugums varētu būt ap 5%, kas ir nedaudz vairāk nekā vērtējums gada sākumā (4%).

Aprīlī reģistrēts ievērojams kāpums arī pret iepriekšējo mēnesi (+2.7%), par spīti vienlaicīgam kritumam nozīmīgajos pārtikas un kokapstrādes sektoros. Ļoti straujas mēneša izmaiņas (+54.6%) ir nereti ļoti svārstīgajā ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī ļoti labs sniegums dažādās ar metāliem saistītajās nozarēs — metālapstrādē (+3.3%), elektriskajās iekārtās (+19.9%), auto detaļu ražošanā (+10.6%). Tāpat tālāku kāpumu uz labas bāzes panākuši mēbeļnieki (+5.4%). Īpaši liela loma izlaides kopējā apjoma audzēšanā mēneša griezumā šoreiz ir ķīmijas nozarei, kuras krasās svārstības citkārt bijušas saistītas ar starta pogas spaidīšanu biodegvielas rūpnīcās.

Gada griezumā joprojām nozīmīgākie pozitīvie spēki, pateicoties darbības apjomiem, ir kokapstrāde un metālapstrādes un mašīnbūves nozaru grupa. Ievērojot sarežģīto tirgus situāciju Krievijā, pārsteidzoši labi klājies elektrisko mašīnu ražošanā, kritums gada laikā tikai par 2.7%. Pārējo iekārtu un mašīnu ražošanā +7.1%, tātad kopumā mašīnbūvē sniegums labs. Daudz runā par tērauda ražošanu, kurai noteikti ir liela ietekme uz izlaidi un par rūpniecību pēdējā laikā runā galvenokārt saistībā ar šo nozari. Taču atkārtoti jābrīdina, ka tērauda ražošanas svārstību ietekme uz rūpniecības apgrozījumu ir daudz lielāka nekā pievienoto vērtību. Tāpēc rūpniecības ekonomiskās situācijas uzlabošanās pēdējos divos mēnešos nav bijusi tik krasa kā „uz papīra”, savukārt iepriekšējos divos gados patiesā aina bija labāka, nekā šķita. Turklāt, ja KVV Liepājas Metalurgs netiek atjaunota lūžņu kausēšana, par ko izcēlies liels satraukums, bet turpina strādāt velmētava, tas rūpniecības izlaides datus var vispār neietekmēt, vienīgi mazāka par gaidīto būtu nozarē radītā pievienotā vērtība. Tērauda kausēšanas devums ekonomikai būtu darba vietas dažiem simtiem cilvēku (jeb mazāk nekā tūkstošdaļai valstī strādājošo), kā arī ievērojams OIK kopējās nastas līdzfinansējums, tātad mazāka slodze citām nozarēm.

Patiecoties ļoti straujam kāpumam, jau ierasti nozīmīga pozitīva loma gada pieauguma noturēšanā ir elektronikai, mēbelēm, šajā mēnesī arī ķīmijai. Pēdējās apjomu izmaiņām, līdzīgi kā tērauda ražošanā, gan var būt stipri neliela ietekme uz ekonomiku kopumā. Konfidencialitātes dēļ CSP vairs nepublicē farmācijas datus, bet uzņēmumu ziņas liecina, ka nozarei šogad sekmējas lieliski. Atšķirībā no ķīmijas nozares svārstībām, farmācijas progresam ir nozīmīga potenciālā ietekme uz sabiedrības labklājību. Nemetālisko minerālu ražošanā šogad ir kritums, par spīti lieliskam VSŠ sniegumam. Atskaitot šo nozares lielāko uzņēmumu, nozare gandrīz pilnībā nodarbojas ar būvmateriālu ražošanu. Tas liek domāt, ka ēku celtniecībā šī gada rezultāti būs vāji, par ko jau brīdina nozare.

Stabili vājinieki šogad ir vieglā rūpniecība un pārtika. Vieglajai rūpniecībai ir labas iespējas atlikušajos mēnešos sniegumu uzlabot. Par to liecina gan nozares asociācijas prognozes, gan Laima Fabrics ziņas par normāla darba ritma atjaunošanu, šis uzņēmums ir precīzs indikators veļas ražošanas sekmēm.

Turpretim pārtikas ražošanas prognozes ir daudz nenoteiktākas. Kopš pērnās vasaras smagi cietušās piena pārstrādes apjomiem vajadzētu augt, aprīlī tās apjomi gada griezumā jau bija „pa nullēm”, pateicoties sekmīgai tirgu diversifikācijai. Taču diemžēl ar negatīvu pieskaņu aktualizējies zivju pārstrādes liktenis, par kuru šobrīd spriež it kā atklāto kvalitātes trūkumu soģi Maskavā. Par nozares iespējamo ietekmi uz ekonomiku ir liela neskaidrība. Saskaņā ar ārējās tirdzniecības datiem, 1.ceturksnī uz Krieviju eksportējām zivju konservus vien par 3.4 miljoniem eiro, kas gadā tātad būtu apmēram 14 miljoni. Nozare savukārt saka, ka gada laikā uz šo valsti eksportējam par 100 miljoniem eiro. Tam varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, 100 miljoni jau acīmredzami ir vēsture jebkurā gadījumā — pērn vidējais apjoms ārējās tirdzniecības datos bija apmēram divreiz lielāks nekā šī gada sākumā, kad kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspēju samazināja rubļa vērtības krišanās. Taču arī pērnā gada kopējais reģistrētais apjoms ir tikai apmēram trešdaļa (30 miljoni eiro) no nozares nosauktā. Taču ir zināms, ka dažādu iemeslu dēļ ~2/3 zivju konservu eksporta ienākumu parādās citās preču un pakalpojumu pozīcijās, tātad šajā ziņā viss saskan. Ja pieņem, ka ārējās tirdzniecības dati vismaz parāda tendenci, tad pašreizējais konservu eksports uz Krieviju ir ap 50 miljoni eiro gadā jeb ap 0.3% no kopējā eksporta. Ja sadarbība šajā jomā ar Krieviju tiešām pārtrūkst, tiešā negatīvā ietekme uz ekonomiku varētu būt līdz 0.2% no otrā pusgada kopprodukta vai mazāk nekā 1% no apstrādes rūpniecības izlaides.