Pēteris Strautiņš par rūpniecības produkcijas izlaidi 2012.gada martā

 

Šodienas ziņa par rūpniecības izlaides kāpumu martā pret februāri par 2.0% nostiprina pārliecību, ka Latvijas ekonomika joprojām ir ļoti straujas izaugsmes fāzē. Pašlaik pieejamā informācija par nozaru sekmēm 1.ceturksnī liek domāt, ka IKP pieaugums gada griezumā pārsniedzis 7%, bet pieaugums pret pagājušā gada 4.ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos pārsniedzis 2%. Tas tātad ir bijis veiksmīgākais periods šajā izaugsmes ciklā. Pieredze liecina, ka sākotnējā vērtējumā par kopprodukta izmaiņām, kas par šī gada 1.ceturksni tiks publicēts 10.maijā, statistiķi mēdz būt ļoti piesardzīgi un izziņot skaitli, kas pēc tam tiek „pārrēķināts” uz augšu, bet šeit es nodarbojos ar ekonomikas, nevis statistikas prognozēšanu. 

 

Norises Latvijas ekonomikā esmu analizējis un arī publiski komentējis jau ilgāku laiku, bet neatceros periodu, kad patīkami pārsteigumi būtu sekojoši cits citam tik ciešā solī. Šis ir patiešām unikāls periods mūsu ekonomikas vēsturē ar to, ka strauju izaugsmi nepavada bažas par pieaugošu nesabalansētību, kā tas bija iepriekšējās desmitgades straujā labklājības kāpuma gados. Turklāt tas notiek uz diezgan nelabvēlīga globālo norišu fona. Tas un arī pieaugoša neoficiālas informācijas plūsma par sarežģījumiem eksporta tirgos liek domāt, ka ekonomikas izaugsme pēc žilbinošā 1.ceturkšņa snieguma bremzēsies, un ir grūti iedomāties, kā varētu notikt kaut kas cits. Taču nevar ar ironiju neatzīmēt, ka tieši tikpat neizbēgama šķita tūlītēja izaugsmes bremzēšanās arī pērnā gada nogalē. 

Iepriekš teiktais liek pārskatīt arī DNB bankas prognozi par IKP pieaugumu 2012. gadā kopumā, — tā tiek paaugstināta no 3.0% līdz 3.5%. Arī šāda prognoze pieļauj ļoti krasu izaugsmes bremzēšanos sekojošajos ceturkšņos, bet, šādam scenārijam nepiepildoties, gada vidū prognoze tiks pārskatīta vēlreiz. 

 

Runājot sīkāk par pašu rūpniecību, kopējais ļoti spēcīgais sniegums ir vidējais, ko veido arvien lielāki kontrasti. 

 

Rūpniecības svarīgākā un par ekonomikas kopējām nākotnes izredzēm visvairāk vēstošā daļa — apstrādes rūpniecība martā augusi vēl straujāk par rūpniecību kopumā, ko ietekmēja arī kritums enerģētikā salīdzinoši siltākās ziemas dēļ. Tātad apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 4.3% un 15.4% attiecīgi mēneša un gada griezumā. Līdz ar to apstrādes rūpniecība ir uzstādījusi jaunu izlaides apjomu rekordu (sezonāli izlīdzinātajos datos),—  iepriekšējais bija turējies kopš 2008.gada februāra.

Runājot par nozarēm, diemžēl jau kuro reizi ir jāatzīmē, ka pārtikas pārstrāde attīstās labākajā gadījumā gliemeža ātrumā. Domāju, ka saknes pārtikas pārstrādes nespējai strauji palielināt izlaides apjomus ir nozares līderu vidū valdošajā domāšanas veidā. Patlaban makro dati rāda, ka pārtikas ražotājiem labi sekmējas eksportā, bet viņi zaudē tirgus daļu Latvijā. Pirmais ir atsevišķu veselīgi ambiciozu uzņēmumu un to veikto investīciju un tirgus iekarošanas pasākumu nopelns. Pie otrā vainojams tas, ka lielākā daļa pārtikas ražotāju, šķiet, ir noticējuši paši savai propagandai. Mālējot situāciju Latvijas tirgū iespējami melnākās krāsās, čīkstot par savu grūto likteni, stāstot, ka patērētāji ir iedzīti pilnīgā postā un tādējādi cenšoties no valdības izdīkt zemāku PVN pārtikai, ražotāji ir aizmirsuši par to, ka jārada produkti, pēc kuriem aug pieprasījums. Nav šaubu, ka tie ir un būs produkti ar kvalitāti virs vidējā līmeņa. Latvijas sabiedrība atkal kļūst pārticīgāka, turklāt diezgan strauji, bet pārtikas ražotāju un lauksaimnieku nebeidzamiem savstarpējiem pārmetumiem piebārstītā gaudu dziesma nav ļāvusi viņiem to pamanīt. Šādi turpinot, viņi turpinās ārzemju ražotājiem atdot pašus pievilcīgākos tirgus segmentus ar lielākajām peļņas maržām. Zemāks PVN pārtikai ir ļoti maz ticams scenārijs, no kura turklāt ražotājiem pašiem nebūtu gandrīz nekāda labuma. Ir jāizmanto iespējas, kas ir tirgū, ir jārada produkti, kas ir vajadzīgi patērētājiem. Lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozare varētu pamācīties no mežu nozares, kā strādāt kā vienotai vērtības ķēdei, kā veidot optimistisku stratēģiju un pozitīvu tēlu par sevi sabiedrībā. 

 

To, ka šāds domāšanas veids nes augļus, apliecina atkal jau labie kokapstrādes dati, — izlaides apjoms pret februāri pieaudzis par šai diversificētajai nozarei ļoti ievērojamiem 5.6%, ļaujot saglabāt gada pieaugumu 5.7% līmenī. Brīdī, kad nozari spēcīgi ietekmē nelabvēlīgi apstākļi gan koksnes piegādēs, gan noieta tirgos, tas ir ievērojams sasniegums. Izaugsmi nodrošinājusi tieši tā kokrūpniecības daļa, kas rada augstāko pievienoto vērtību no koksnes kubikmetra, — koksnes izstrādājumi. 

 

Par rutīnu jau kļuvis konstatējums, ka patlaban lieliski klājas citai racionāli domājošu un pragmatiski optimistisku cilvēku vadītai nozarei jeb nozaru grupai — metālapstrādei un mašīnbūvei. Par rutīnu gan nevar nosaukt izlaides apjomu kāpumu citu transportlīdzekļu ražošanā par 80.1% mēneša laikā un par 180.4% gada laikā pat šajā vēsturiski ļoti svārstīgajā nozarē. Sekmes jaunu pasūtījumu iegūšanā kuģu būvē un lielie plāni par vilcienu būvi Latvijā rāda, ka tas drīzāk ir nevis īslaicīgs „pīķis”, bet nākotnes priekšvēstnesis. „Dzelžu” nozaru grupas galvenajā — gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē izlaides apjoms februārī pret martu ir nedaudz samazinājies — par 3.2%, bet pieaugums gada griezumā joprojām ir ļoti spēcīgs gan mēnesī (+27.2%), gan ceturksnī (+32.6%). 

Turpinās grūti izskaidrojamu neveiksmju sērija vieglajā rūpniecībā, apģērbu ražošana gada griezumā jau kritusies par 15.9%. Ar šo nozari nekad nav saistījušās pašas spožākās nākotnes cerības, taču tai it kā ir izaugsmes priekšnosacījumi pat mēreni strauji augoša algu līmeņa apstākļos. Pārmaiņas citos sektoros — ķīmija, farmācija, nemetāliskie minerāli, mēbeles, plastmasas un gumijas izstrādājumi — nozares kopējo gaitu martā ietekmējušas minimāli.