Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs
Novembris izvērtās samērā neinteresants finanšu tirgos. Kopumā šajā mēnesī nebija neviena ievērojama paziņojuma, tādēļ akciju tirgi turpināja kustību, kas bija oktobra mēneša notikumu izraisīta. Šie notikumi ietvēra – ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu atrisinājumu Brexit sliktākajiem scenārijiem, papildus monetāros stimulus no FRS un ECB, uzņēmumu rezultātus virs analītiķu prognozēm, kā arī pasaules makro rādītāju stabilizēšanos.
Tā kā iepriekš minētie notikumi lielā mērā risinājās jau pagājušā mēneša laikā, nav pārsteigums, ka Novembrī tirgus kustības bija drīzāk neizteiksmīgas un nevienu dienu pasaules akciju indekss nepārvietojās vairāk kā par 1%.
Tomēr, mūsu skatījumā, varētu būt vēl viens smalkāks iemesls kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi. Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā caur repo darījumiem. Vienkāršāk izsakoties FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas galvenokārt ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88.45 miljardus USD, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam, šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus EUR mēnesī.
Papildus likviditāte finanšu aktīviem īstermiņā ir pozitīva, bet būtu jāuztver ar skepsi ilgākā termiņā. Pēdējoreiz, kad FRS izmantoja apjomīgas repo operācijas, bija 2008. gada finanšu krīzes laikā, kad komercbankām to ārkārtīgi vajadzēja, bet pat tad šie apjomi nepārsniedza 20 miljardus USD dienā. Repo darījumi septembrī uzreiz sākās ar 53 miljardiem USD, un turpmāk svārstījušies ap 60-65 miljardiem USD. Varbūt uztraukumam nav pamata, un bankas tikai izmanto lētu finansējumu no FRS, bet varbūt, ņemot vērā, ka pasaules ekonomikas recesijas riski kopš 2008. gada nav bijuši tik augsti kā tagad, bankas ir spiestas meklē papildus finansējumu, lai kompensētu pieejamu līdzekļu trūkumu citās operācijās. Šobrīd to nespējam atbildēt, varam vien uzsvērt, ka šāds risks pastāv.
Ir vērts pieminēt vēl vienu spēku, kas ar labu pirktspēju pastāvīgi darbojas akciju tirgū. Šis spēks ir paši uzņēmumi, kas izvēlas atpirkt no tirgus savas akcijas un šobrīd to dara rekordaugstos apjomos. Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu ir izvēlējušies atgriezt kapitālu investoriem nevis caur papildus dividendēm, bet atpērkot savas akcijas caur biržu, tādejādi stiprinot savu akciju cenu. Teorētiski šādi atpirkumi, ja pārējos apstākļus nemaina, samazina piedāvājumu un noved pie augstākām akciju cenām. Ned Davis Research aprēķinājuši, ka, ja kopš 2011. gada šādi atpirkumi nebūtu bijuši, S&P 500 indekss šobrīd būtu vismaz par 19% zemāk. 2018. gadā šādi atpirkumi sastādīja 800 miljardus dolāru vai 4% no tirgus kapitalizācijas un 2019. gadā sagaidāmi līdzīgi apjomi. Daži pētījumi pat atklāj, ka faktiski šādi akciju atpirkumi bijuši galvenais ASV akciju pieprasījuma avots kopš 2009. gada, jo mājsaimniecības, pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas un citas finanšu iestādes ir bijuši neto pārdevēji šajā periodā.
Pagaidām akciju atpirkumi nav problēma, bet viens no iemesliem, kas uzlabo akciju tirgus rezultātus pēdējos gados par spīti riskiem. Problēma no šī var rasties, ja ekonomika sabremzēsies līdz faktiskai recesijai un ievērojami samazināsies uzņēmumu ieņēmumi. Tas novestu pie zemākām akciju cenām, jo nākotnes izaugsmes perspektīvas tiktu ievērojami pārskatītas. Turklāt, visticamāk akciju atpirkumu pārtraukšana būtu viens no pirmajiem taupības pasākumiem, ko ieviestu uzņēmumi. Tas novestu pie papildus samazināta pieprasījuma pēc akcijām salīdzinot ar pēdējos gados pierasto. Tātad, ja akciju atpirkumi veicināja akciju tirgu kāpumu augošos tirgos, to izzušana lejupejošos tirgos var saasināt kritumu.
Bet jāatgriežas pie būtiskākas diskusijas par to, ko sagaidīt decembrī. Galvenais faktors aizvien saglabājas ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas. Mēs pieminējām, ka abas valstis sarunās oktobra vidū panāca progresu, plānojot parakstīt sākotnēju tirdzniecības vienošanos. Kopš tā laika neesam saņēmuši praktiski nekādas vērā ņemamas detaļas par to, kāda šī vienošanās varētu izskatīties un kādi būtu iespējamie nosacījumi. Bet līdzīgi kā gada sākumā un vidū no Trampa administrācijas turpinām saņemt paziņojumus, ka vienošanās ir gandrīz panākta un atlikušas tikai dažas sadaļas. Mēs arī atceramies, ka pēc šiem paziņojumiem vienošanās nesekoja, un Tramps atkal izziņoja jaunus tarifus Ķīnā ražotām precēm.
Vai šoreiz būs savādāk? Akciju tirgi ieceno, ka šoreiz tiešām būs savādāk un tiks panākts kompromiss. Mēs uzskatām, ka risks par vienošanās nepanākšanu nevar tikt ignorēts. Atbildi visticamāk zināsim jau ap 15. decembri, kad jāstājas spēkā tarifiem Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīna jau vairākas reizes ir atgādinājusi, ka tā sagaida ne tikai plānoto, bet, kā pauž vairāki avoti, arī jau ieviesto tarifu atcelšanu, lai parakstītu tirdzniecības vienošanos. Tikmēr, ziņas no Trampa puses liecina, ka, ja Ķīna nepiekritīs ASV nosacījumiem, tarifi var tikt arī palielināti, jo nav iemesla steigties ar vienošanās parakstīšanu.
Vēl viens potenciāli svarīgs notikums ir saistīts ar Brexit, jo 12. decembrī notiks Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Ir sagaidāms, ka vēlēšanu rezultāts ļaus Lielbritānijas parlamentam akceptēt piedāvāto vienošanos un realizēt izstāšanos uz maigākiem nosacījumiem, nepiepildot sliktākos scenarījus. Ja vēlēšanu rezultāti atklās kādus negatīvus pārsteigumus, Brexit var atkal atgriezties dienas kārtībā kā neskaidrību un svārstību avots finanšu tirgiem.
Ņemot vērā ieskicētos riskus un faktu, ka pasaules ekonomika lielākoties turpina izskatīties vāja (uzlabojumus Eiropā un Āzijā neitralizējusi pasliktināšanās ASV), mēs turpinām uzturēt samazinātu akciju īpatsvaru ar uzsvaru uz mazāk cikliskiem sektoriem, kā arī zelta ieguves uzņēmumiem.