Pēc vidusskolas beigšanas bija ļoti viegli izvēlēties profesiju – man ļoti patika matemātika un skaitļi, piedalījos dažādās olimpiādēs, mani aizrāva viss, kas saistīts ar eksaktajām zinātnēm. Biju pārliecināta, ka vistiešākā saistība ar cipariem ir tieši bankām (vēlāk izrādījās, ka tā nebūt nav – jānoiet garš ceļš, lai beidzot pie tiem tiktu!), tāpēc jau skolas laikā biju izlēmusi – reiz strādāšu bankā.
Karjerai attīstoties, savu nākotni redzēju lielā bankā. Nordea kā potenciālo darbavietu izvēlējos apzināti – tajā jau strādāja mans bijušais kursabiedrs un no viņa biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes. Nordea bankā kandidēju uz Personīgā finanšu konsultanta amatu. Šai amatā nostrādāju vairāk nekā trīs gadus, līdz uzzināju par Private Banking izsludināto konkursu uz privātbaņķiera amatu. Biju pārsteigta, kad ar pirmo reizi šajā amatā netiku pieņemta. Kandidējot otro reizi, man paveicās – kļuvu par privātbaņķieri, bet… uz terminētu laiku. Strādājot gan nemaz nedomāju par to, ka šis amats ir uz laiku, tik ļoti man šis darbs patika! Klientu apkalpošanu – man ļoti patīk tieša komunikācija -, varēju apvienot ar analītisko darbu: bija jāseko finanšu tirgiem, jāanalizē notikumi, dati. Šis bija mans sapņu darbs, varēju tajā apvienot visas savas profesionālās spējas, nepieciešamības, un drīz vien līgumu ar mani pagarināja uz nenoteiktu laiku.
Augstāk, vēl augstāk
Biju ārkārtīgi apmierināta ar savu darbu, tomēr sapratu – lai profesionāli es būtu visaugstākajā līmenī, lai manas zināšanas būtu pilnīgas, nepieciešams vēl mācīties. Kāds no maniem kolēģiem bija CFA grāda turētājs, kas finanšu nozarē tiek uzskatīts par “zelta standartu”. Izdomāju, ka arī es vēlos pamēģināt, kaut tas nebūt nav vienkārši… Jāapgūst 3 līmeņi, eksāmens notiek reizi gadā visa pasaulē. Tas arī nav no vieglākajiem - vidēji to nokārto ~40-45% eksaminējamie un ja nesanāk – nākamais mēģinājums ir pēc gada. Bet, lai līdz tam tiktu, pašmācības ceļā jāizstudē sešas grāmatas vairākās nozarēs. Esmu lasīju, ka profesionāla izaugsmē ļoti svarīgas ne tikai cilvēka zināšanas un personīgās īpašības, bet arī veiksmes faktors. Iespējams nostrādāja viss kopā, jo visus trīs eksāmenus nokārtoju.
Paralēli kļuvu par vecāko privātbaņķieri, un ar laiku man tika uzticēta privātbaņķieru komandas vadīšana. Bet šogad jau kļuvu par Private Banking pārvaldes vadītāju.
Ja man būtu jāatbild uz jautājumu, cik grūti ir kāpt pa karjeras kāpnēm, man nebūtu, ko atbildēt. Kāpēc? Jo man nekad nav bijis mērķis iegūt kādu konkrētu amatu, es tikai no visas sirds veicu savu darbu. Man vienmēr bijis svarīgi to paveikt profesionāli, maksimāli labi. Man vienkārši bija interesanti strādāt. Tāpēc brīdī, kad man piedāvāja paaugstinājumu, piemēram, kļūt par vecāko privātbaņķieri, tiku pārsteigta nesagatavojusies. Vēl viens veiksmes stāsts ir mana komanda – man ir brīnišķīgi, ļoti zinoši, atbalstoši kolēģi ar lielisku humora izjūtu.
Ja jārunā par grūtībām, tad emocionāli grūtākais laiks bija pirms banku apvienošanas. Tobrīd nezināju, vai Luminor saglabās Nordea ieviestās tradīcijas - demokrātisko komunikācijas kultūru un vērtības, kuru centrā bija cilvēki - gan klienti, gan darbinieki... par laimi laiks pierādījis – tā tas patiešām ir, un iekšējā gaisotne darbavietā ir iedvesmojoša.
Skriet, lasīt un ceļot domās un īstenībā
Prātu no darba lietām izvēdinu, sportojot. Esmu atklājusi, cik brīnišķīga lieta ir skriešana. Vēl viena mana aizraušanās ir ceļošana, turklāt maršrutu labprāt izplānoju pati. Plānošana veido pusi no ceļojumu pieredzes. Daudz lasot, iedziļinoties katras valsts aprakstos, domās uz turieni aizceļoju jau krietni pirms brauciena. Kopā ar draugu kompāniju esam ceļojuši uz Ķīnu, Taizemi, Kambodžu, Vjetnamu, Ameriku...
Tomēr mīļākais atpūtas veids ikdienā ir un paliek lasīšana. Labprāt lasu moderno literatūru dažādās jomās, bet ļoti patīk arī klasiskie darbi, un šīs gads mūsu ģimenei ir iesācies ar pasaules klasikas bibliotēkas veidošanu.