2024. gads Latvijas ekonomikā – virzāmies lēni, bet uz pareizo pusi

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists

Vispirms pārskats par galvenajām prognozēm par Latvijas ekonomiku 2024. gadā:

• IKP dinamika būs labvēlīgāka nekā 2023. gadā, kad tas samazinājās apmēram par pusprocentu. Taču uz strauju izaugsmi nevar cerēt, visdrīzāk ekonomika augs apmēram par 1,5%.
• Atšķirībā no šī gada, privātā patēriņa devums būs pozitīvs, turpināsies investīciju kāpums, bet eksporta nozarēm būs grūti sasparoties, jebkāds reālā eksporta kāpums būs jāuzskata par panākumu. Par laimi, nav gaidāms arī tāds kritums kā 2023. gadā (ap -6%). 
• Bezdarbs saglabāsies pašreizējā līmenī (ap 6,5%) vai nedaudz pieaugs, ja ražotāji būs spiesti samazināt strādājošo skaitu apvidos, kur citu darbu atrast ir grūti. 
• Gada vidējā inflācija būs tuvu nullei, ļoti iespējams, nedaudz zem tās. Konkurence spiedīs ražotājus un tirgotājus nodot patērētājiem ietaupījumus, kurus sniedz krītošās importa cenas. Precēm cenas kopumā samazināsies, bet pakalpojumiem pieaugs. 
• Algu pieaugums krasi piebremzēsies no apmēram 11% šogad līdz apmēram 7%. Krasā nominālā IKP izaugsmes bremzēšanās no 2022. gadā panāktajiem 16% līdz 2-3% 2024. gadā samazinās gan nepieciešamību, gan iespējas uzņēmumiem maksāt vairāk. Taču pirktspējas pieaugums būs straujš.

Vispārīgi raksturojot nākamā gada tautsaimniecības kopainu, prātā nāk frāze – gandrīz viss ies uz labo pusi, tikai pārsvarā ļoti lēni. Nākamais gads sabiedrībai varētu palikt diezgan labā atmiņā pēc iepriekšējo četru gadu (2020.-2023. gada) vētrām, kuras no pasaules plašumiem atnesa pandēmija un kara ekonomiskā ietekme. 

2023. gadā bija atsevišķas pozitīvas tendences, kas atblāzmosies arī nākamgad. Pirmkārt, inflācija samazinājās ļoti strauji, pirktspēja gada vidū sāka uzlaboties. Taču daudzas lietas gāja uz slikto pusi. Ekonomiskā aktivitāte kopumā bremzējās. Ja 2022. gadā reālā IKP pieaugums bija gluži veselīgs (3,4%), 2023. gadā ekonomiskās aktivitātes kopējais rādītājs aizgāja mīnusu teritorijā. Divi galvenie iemesli – iepriekš notikušais importa cenu kāpums nospieda patēriņu, bet mājokļu tirgu krīze eksporta valstīs iedzina mīnusos eksporta rādītājus.

Labklājība augs straujāk par ekonomiku
Laiks kopš 2020. gada sākuma arī iemācījis, ka pret visām prognozēm ir jāizturas skeptiski, bet nav tā, ka neko vispār nevar paredzēt. Šī gada sākumā vēstījām, ka kopējais cenu līmenis gada beigās būs apmēram turpat, kur bija gada sākumā un tā arī ir noticis. Arī par preču eksporta izredzēm šogad nebija ilūziju. 

Lielākā daļa ekonomiski aktīvo cilvēku ir algota darba veicēji, viņu labklājības izmaiņu prognozes nākamajam gadam ir labvēlīgas. Tā kā nominālo (“melns uz balta”) algu pieaugums būs ļoti līdzīgs reālajam pieaugumam, sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji, tas varētu būt visnotaļ patīkams gads. Tiesa, ar piebildi, ka 2024. gadā notiks tikai atgriešanās pie 2021. gada reālo algu līmeņa, bet nākamais gads ieliks labu pamatu pirktspējas tālākam kāpumam turpmāk. 

Ja 2023. gadā inflācija samazinājās no 21,5% janvārī līdz gandrīz nullei gadu mijā, tad nākamgad šī rādītāja pārmaiņas būs ļoti mērenas. Abiem gadiem kopīgs būs tas, ka cenu līmenis gada ietvaros – no janvāra līdz decembrim, daudz nemainīsies. Pieļauju, ka cenu līmenis nākamā gada beigās būs pat zemāks nekā sākumā. To noteiks importa izmaksu samazinājumu pakāpeniska nodošana patērētājiem, kas atspoguļosies zemākās cenās. Patērētājiem joprojām diskomfortu radīs atmiņas par cenu līmeni daudziem produktiem līdz 2021. gada vidum, bet šis laiks pamazām aizpeldēs vēsturē, emocionālās sāpes mīkstinās algu kāpuma turpināšanās. 

Ja izdzīvot ir lētāk, tad dzīvot ir labāk

Sagaidu, ka pamatvajadzību, pirmkārt, pārtikas un mājokļa uzturēšanas kopējās izmaksas 2024. gadā samazināsies. Cenas augs galvenokārt pakalpojumiem, kas dara dzīvi ērtu un skaistu – kultūra, atpūta, skaistumkopšana, ceļojumi u.tml., jo šo pakalpojumu izmaksas galvenokārt nosaka cilvēku laika cena, kas pieaugs. 

Siltumenerģijas cenas gan 2024. gadā, gan arī vēl 2025. gadā būs drīzāk lejupejošas. Beigsies augstāku enerģijas cenu periodā noslēgtie līgumi par kurināmā iepirkumiem, tāpat nākotnes darījumi liecina, ka laikā līdz 2026. gadam gāzes cenas turpinās lejupceļu. Par elektrības cenām spriest grūtāk. Valsts atbalsta izmaiņas, kā arī gatavošanās Baltijas un Krievijas elektrotīklu desinhronizācijai var ietekmēt cenas augšupvērsti. Taču šīs ietekmes var slāpēt mājsaimniecību pāreja uz atbilstošākiem pieslēgumiem un tarifu plāniem, gāzes cenu izmaiņas, kā arī saules un vēja jaudu pieaugums. Ir labas cerības uz zemākām vidējām degvielas cenām, taču, ja siltuma, gāzes un malkas cenas ir puslīdz prognozējamas, tad naftas tirgū viss var strauji mainīties dažās nedēļās. 

Nebūtu pārsteigums, ja pārtikas cenas 2024. gada beigās būtu zemākas nekā gada sākumā. Daudzu preču, piemēram, miltu un to izstrādājumu cenās joprojām ir redzama 2022. gada graudu un enerģijas cenu kāpuma inerce. Būtu likumsakarīgi, ja graudu cenu kritums pamazām atspoguļotos arī gaļas cenās. Savukārt piena produktu cenas varētu palikt apmēram pašreizējā līmenī. 

Pasaule kļūs mazāk auksta

2023. gadā ārējo faktoru ietekme bija izteikti nelabvēlīga. Galvenie “ļaundari” bija preču eksporta tirgu vājums un procentu likmju kāpums. 

Var cerēt uz nelieliem uzlabojumiem preču eksportā. Pēc apmēram 4% krituma 2023.  gadā varētu būt neliels pieaugums rūpniecībā. Kokrūpniecības zāģētavu segmentā krīze turpināsies lielāko daļu gada, bet varētu sagaidīt uzlabojumus mašīnbūvē, elektronikā, farmācijā, pateicoties investīcijām. Par spīti grūtajiem laikiem 2023. gadā ieguldījumi ražošanā strauji auga. Atšķirībā no preču eksporta, pakalpojumu eksports turpināja augt arī 2024. gadā, janvārī-septembrī tas palielinājās par 7%. Mērena izaugsme, kas atpaliek no vēsturiskās normas, te gaidāma arī 2024. gadā, jo eksporta tirgu veselība un ģeopolitikas ietekme uz tūrismu būs drīzāk nelabvēlīgs faktors. 

Labvēlīgu vidi straujākai ekonomikas attīstībai veidos finanšu vide. Ar katru dienu vairāk izskatās, ka Eiropas Centrālā banka bija pārspīlējusi augstas inflācijas saglabāšanās risku. Tāpēc finanšu tirgu darījumi atspoguļo gaidas par arvien straujāku procentu likmju kritumu nākamgad, tiek sagaidīts, ka līdz 2024. gada decembrim Euribor likmes jau būs samazinājušās ievērojami zem 3%. 

Papildu informācija: Inese Kronberga