Rudens 2022: Baltijas ekonomikas apskats

Kopsavilkums

Vairāki notikumi, kas 2022. gada pavasarī tika uzskatīti par riska scenārijiem, vasarā ir īstenojušies. Inflācija pasaulē pieaug vairāk, nekā gaidīts. ASV un eirozonas centrālās bankas pārsteidza tirgus ar procentu likmju paaugstināšanu.
 
Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā viļņa sākums 2022. gadā ir uzsvēris politiskos riskus un vērtības tirdzniecībā. ES ir nolēmusi pārtraukt pirkt Krievijas naftu, un Krievija pārtrauc dabasgāzes piegādes. Pielāgošanās periodā vairākas Eiropas valstis ir neaizsargātā situācijā, jo ātra Krievijas gāzes aizstāšana ir dārga. Dabasgāze ir izrādījusies izšķiroša enerģijas tirgū, un ir pieaugusi cena elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot dārgo dabasgāzi.
 
Pēdējo gadu laikā pasaule ir mainījusies. Covid-19 pandēmija ļoti skaidri parādīja beznoliktavu principa (just-in-time) piegādes ķēžu riskus. Šobrīd uzņēmumi meklē piegādātājus, kas atrodas tuvāk klientiem un glabā lielākus preču krājumus, padarot ekonomiku mazāk efektīvu nekā iepriekš. Galvenie ekonomikas uzticības indeksi gan patērētāju, gan uzņēmumu līmenī liecina par ekonomikas lejupslīdi Eiropā. Ķīnas mājokļu tirgus sabrūk, un pēdējos ceturkšņos ekonomiskā izaugsme ir apsīkusi.
 
Kā pozitīvo aspektu var minēt to, ka pēdējo mēnešu laikā ir sākusies preču cenu pazemināšanās. Lai gan finanšu tirgi šī gada laikā ir zaudējuši vērtību, to situācija vasaras laikā stabilizējās, jo daļa no procentu likmju pieauguma un globālās lejupslīdes jau tikusi iekļauta aprēķinos. Pasaules ekonomikas perspektīvas joprojām ir vājas, jo reālo algu apmērs samazinās un inflācijas prognozes ir novedušas pie ietaupījumu samazinājuma, kas izpaudīsies zemākā pieprasījumā nākotnē. 

Ekonomiskā situācija pasaulē

2022. gada pirmajā pusē globālās ekonomikas izaugsmes temps un prognozes tuvākajiem gadiem ir pasliktinājušās. Janvārī SVF izteiktās globālās ekonomikas perspektīvu prognozes tika pazeminātas aprīlī un atkārtoti arī jūlijā.
 
2022. gada pirmajos divos ceturkšņos ASV ekonomikas izaugsme ir bijusi negatīva. Šajā periodā ekonomika ir sarukusi, 2021. gada 4. ceturksnī nevis pieaugot, bet gan samazinoties apmēram par 1%. ASV darba tirgus šogad joprojām ir stiprs, un tika radītas daudzas jaunas darba vietas. Reālās algas ir samazinājušās, jo nominālais algu pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir bijis zemāks nekā inflācijas līmenis. Akciju tirgi šī gada laikā ir zaudējuši vērtību, panākot mērenu stabilizēšanos vasarā. Ekonomikas perspektīvas joprojām ir vājas un nestabilas, jo uzņēmumu peļņas perspektīvas tiek pārskatītas un pazeminātas, vienlaicīgi pieaugot procentu likmēm.
 
2022. gada pirmajā pusē eirozona ir turpinājusi augšupeju. Ņemot vērā Eiropas valstu ekonomiku salīdzinoši lēno atgūšanos no Covid-19 pandēmijas, tā drīzāk ir uzskatāma par pielāgošanos pandēmijai, nevis pašreizēju spēcīgu izaugsmes pozīciju. Eiropas vadošo valstu ekonomikas rādītāji ir pasliktinājušies, un šobrīd tie atrodas zonā, kas iepriekš ir norādījusi uz ekonomisku lejupslīdi. Inflācijas rādītāji turpina paaugstināties, pamatinflācijai turpinot augšupeju.
 
Pasaule sastopas ar vairākiem izaicinājumiem. Ir īstenojušies daudzi gada pirmajā pusē minētie riski. Eiropas Savienība pārtrauks Krievijas naftas iegādi, un Krievija ir pārtraukusi dabasgāzes pārdošanu Eiropai. Inflācijas rādītāji un procentu likmes turpina strauju kāpumu globālā mērogā, vairākām attīstības tirgu valstīm esot spiestām risināt Covid-19 pandēmijas laikā pieaugušā privātā un valsts parāda problēmu. Lai gan vīrusa jaunie paveidi ir bijuši samērā noturīgi pret vakcīnām, par laimi, hospitalizāciju un nāves gadījumu skaits ir krasi samazinājies.
 
Jūnijā inflācijas līmenis ASV sasniedza 9,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītāju, jūlijā pazeminoties līdz 8,5%. Šis ir augstākais ASV novērotais inflācijas līmenis pēdējo četrdesmit gadu laikā. Pamatinflācijas līmenis, cenas, kas neietver enerģētikas un pārtikas pozīcijas, veido aptuveni divas trešdaļas no cenu pieauguma, gada laikā sasniedzot 5,9%. Šis ir augstākais rādītājs kopš 1990. gada.
 
Inflācijas līmenis eirozonā arī sasniedza 9,1%, un līdz šim brīdim tas nav sācis pazemināties. Pamatinflācijas līmeņa pieaugums virs 4% parāda, kā inflācija, kas šī gada pirmajos mēnešos tika uzskatīta par īslaicīgu parādību, turpina paplašināties globālajā ekonomikā, veidojot plašāku inflācijas vidi.
 
Lai gan galvenie rādītāji ir bijuši diezgan līdzīgi, salīdzinot ar eirozonas valstīm, ASV inflāciju pirmajā pusgadā vairāk virzīja vietējā pieprasījuma faktori. Eirozonas pamatinflācija palielinājās vēlāk, un sākotnējais cenu kāpums vairāk bija saistīts ar enerģijas un preču cenām. Turklāt eiro valūtas kurss pret ASV dolāru pēdējā gada laikā ir pazeminājies par 15%. Pastāvīgs valūtas kursa vērtības kritums sākās pat vēl agrāk – 2021. gada vasarā. 2021. gada jūnijā eiro valūtas kurss attiecībā pret ASV dolāru bija 1,2, bet šī gada septembrī tas ir nokritis zem 1,0 rādītāja. Šis apstāklis Eiropas uzņēmumiem rada papildu izmaksu slogu.
 
Pastāvīgais inflācijas un pamatinflācijas pieaugums, pārsniedzot mērķa vērtības, ir radījis kāpumu monetārās politikas procentu likmēs. Federālā rezervju sistēma ir palielinājusi procentu likmes no 0,5% aprīlī līdz 2,5%. Tāpat divreiz ir noticis procentu likmju pieaugums 0,75% apmērā, vienreiz jūnijā un vienreiz jūlijā. Pēdējā reize, kad procentu likmes tika palielinātas par 0,75% bija 1994. gadā.
 
Eiropas Centrālā banka jūlijā palielināja galveno politikas likmi, galveno refinansēšanas likmi, no 0% līdz 0,5%, un 8. septembrī atkārtoti palielināja procentu likmi par 0,75%, sasniedzot 1,25% īstermiņa procentu likmi, 0,75% noguldījumu likmi un 1,5% likmi rezerves kreditēšanas mehānismam. Procentu likmju kāpums jūlijā bija lielāks nekā tirgos tika prognozēts vien dažas nedēļas iepriekš. Šobrīd tirgus aplēses par neitrālu procentu likmi ir aptuveni 2%. Turpinoties nepārtrauktai inflācijai un paaugstinot inflācijas prognozes, pamatinflācijai pārsniedzot mērķa vērtību, Eiropas Centrālajai bankai var nākties paaugstināt procentu likmes virs dabiskās likmes, lai vidējā termiņā inflāciju samazinātu līdz mērķa līmenim – 2 %.
 
Pieaugošo politikas likmju prognožu un pieaugošās nenoteiktības attiecībā uz procentu likmēm rezultātā ir pieaugušas naudas tirgus procentu likmes, atsevišķās dienās likmēm pieaugot pat par vairāk nekā 0,1%. 12 mēnešu Euribor likme 12. septembrī bija 2,1%, bet 6 mēnešu Euribor – 1,5%.
 
Neparedzētā komponente ir novēlotais politikas procentu likmju pieaugums un ļoti straujā korekcija, nevis procentu likmju līmenis kā tāds. Gada inflācijas līmenim eirozonā augusta mēnesī sasniedzot 9,1%, reālā procentu likme ir dziļi negatīvajā zonā – šādas likmju vērtības iepriekš nav pieredzētas. Tā kā procentu likmes ir negatīvas, nav ieteicams veidot uzkrājumus, un zemās procentu likmes veicina spekulācijas. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos faktiskās procentu likmes paliks negatīvajā zonā.
 
Federālā rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka cenšas atrast pareizo procentu likmju mērķi, kā arī pareizo procentu likmju palielināšanas tempu. Ātrums, kādā pieaug procentu likmes, jāuztver kā labs signāls, ka centrālās bankas pilda savas inflācijas kontroles funkcijas. Ja centrālās bankas nepalielinātu politikas procentu likmes, tas varētu paaugstināt ilgāka termiņa inflācijas prognozes, un atjaunot uzticību sistēmai izmaksātu vēl dārgāk.
 
Vēl viens risks bija saistīts ar Krievijas naftu un dabasgāzi, abiem šiem resursiem novērojot samērā atšķirīgu dinamiku. ES ir nolēmusi līdz 2022. gada beigām pārtraukt naftas iegādi no Krievijas Federācijas. Tehnisku iemeslu dēļ izņēmumi tika pieļauti tikai attiecībā uz Ungāriju un Čehiju. Šo sankciju rezultātā Krievijas naftas eksporta uz ES dalībvalstīm rādītājiem būtu jāsamazinās par 90%.
 
Iepriekš no Krievijas iegādātā nafta jāiegūst no citiem avotiem. Infrastruktūras ierobežojumu dēļ Krievija īstermiņā nebūs spējīga pārdot naftu citām valstīm. Šis apstāklis ir radījis naftas deficītu pasaules tirgos un augšupejošu spiedienu uz naftas cenām. Sākotnēji diezgan pozitīvu skatījumu attiecībā uz daļas no nepieciešamās naftas piegādi ir izteikusi Saūda Arābija, taču nesen OPEC+ ir vienojies par ražošanas apjomu samazināšanu. Tajā pašā laikā Indija jau šī gada pavasarī ir palielinājusi naftas importu no Krievijas, zināmā mērā mazinot spiedienu uz naftas cenām, taču vienlaicīgi mazinot ekonomisko sankciju ietvaros pieņemtā lēmuma efektivitāti.
 
No naftas pārdošanas gūtie ienākumi ir kardināli svarīgi Krievijas ekonomikai un valsts budžetam, veidojot gandrīz pusi no valsts ieņēmumiem. Dabasgāzes loma Krievijas valsts budžetā ir mazāka. Turklāt naftas pārvadājumu infrastruktūra ir krietni elastīgāka, jo pārvadājumi tiek veikti ar kuģiem, salīdzinot ar dabasgāzes infrastruktūru, kam ir nepieciešami cauruļvadi. Tā rezultātā Eiropas Savienībai ir krietni vienkāršāk pārtraukt Krievijas naftas, nevis gāzes iegādi. Diemžēl Krievijai lēti izmaksā pārtraukt dabasgāzes piegādi Eiropas valstīm, un šāds lēmums spēcīgi ietekmē Eiropas ekonomiku.
 
Vasarā Eiropas valstis ir noteikušas mērķi izveidot dabasgāzes rezerves gaidāmajai ziemai, jo gāzes piegāžu apjoms no Krievijas var sarukt. Lai gan sašķidrinātās dabasgāzes jaudu strauja palielināšana ir sarežģīta un Krievija ir samazinājusi dabasgāzes eksportu, dabasgāzes piedāvājums saglabājas 2021. gada līmenī. Tomēr, kad visas valstis vienlaicīgi cenšas palielināt rezerves, cenai ir jāaug. Ja ir gaidāms cenu kāpums, tas rada labvēlīgu augsni spekulācijām. Daļēji šī iemesla dēļ dabasgāzes cenas šīs vasaras gaitā ir bijušas ļoti svārstīgas, ņemot vērā lielo neskaidrību par to, cik daudz sašķidrinātās dabasgāzes Eiropa būs spējīga iegādāties un cik daudz dabasgāzes ir nepieciešams gaidāmajai ziemai. Pat ar pilnām rezervēm, bet ierobežotu piegādi pārskatāmā nākotnē, dabasgāzes patēriņš dažās valstīs ir jāierobežo noteiktu rezervju saglabāšanai vitāli svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai.
 
Vasarā uz laiku tika samazinātas Krievijas dabasgāzes piegādes Eiropas Savienības tirgum, un ierobežojumi tika īstenoti jau 2021. gada beigās, apturot gāzes tranzītu pa Jamalas-Eiropas cauruļvadu. Krievijas oficiālais paziņojums bija tāds, ka tā ir gatava piegādāt dabasgāzi, taču tam ir tehniski sarežģījumi. Nesen Krievija paziņoja, ka tā Eiropai nepārdos dabasgāzi, kamēr netiks atceltas Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, ļaujot Eiropai joprojām cerēt uz iespējamām vēlākām piegādēm.
 
Ņemot vērā Krievijas argumentāciju par tehniskiem sarežģījumiem un cerot uz piegādēm nākotnē, Eiropai bija mazāks stimuls samazināt gāzes patēriņu un veidot papildu sašķidrinātās dabasgāzes iespējas. Tikai nesen Vācija ir paziņojusi, ka tā plāno būvēt jaunus sašķidrinātās dabasgāzes termināļus. Neskaidrība par Krievijas dabasgāzes piegādēm ir novedusi pie nepietiekamiem ieguldījumiem alternatīvajos enerģijas resursos un padarījusi Eiropu daudz neaizsargātāku pret Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu.
 
Skatoties nākotnē, Krievijai ir savi iemesli pēc sašķidrinātās dabasgāzes papildu infrastruktūras izveides atsākt dabasgāzes piegādi par cenu nedaudz zem sašķidrinātās dabasgāzes cenas ar mērķi radīt Eiropā politisku spiedienu un parādīt, ka nebija nepieciešamības veikt papildu ieguldījumus. Taču Eiropai nav citas izvēles kā būvēt papildu termināļus. Citādi Eiropas valstu liktenis būs atkarīgs no Krievijas žēlastības tās dabasgāzes eksporta politiskajās spēlēs.
 
Eiropas Savienības noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecas tikai uz konkrētām preču kategorijām. Tādējādi tūlītējā ietekme uz tirdzniecību ar Krieviju bija ļoti ierobežota. Tieši pretēji, prognozējot turpmākas sankcijas, pirmajos mēnešos palielinājās tirdzniecības apjomi, jo uzņēmumi paredzēja ierobežojumus un palielināja savus krājumus vai veica piegādes ātrākajos iespējamos termiņos.
 
Naftas un dabasgāzes cenas pieauguma rezultātā 2022. gada pirmajā pusē līdzekļu plūsma uz Krieviju neapstājās, un Krievijas budžets no tā tiešā veidā necieta. Jūlija dati liecina par ieņēmumu samazināšanos, jo rubļa vērtība ir pieaugusi un Krievijas „Urals” naftas cena ir nokritusies līdz 66 USD par barelu. Tehnoloģisko preču ierobežotā eksporta dēļ Krievijā ir novērojami zināmi sarežģījumi atsevišķās nozarēs, piemēram autobūves nozarē, kas bija atkarīga no importētām detaļām. Ekonomiskajām sankcijām būs ietekme uz Krievijas ekonomiku ilgtermiņā, jo Krievijas uzņēmumiem nav piekļuves daudzām augsto tehnoloģiju precēm un komponentēm. Ekonomiskajām sankcijām paplašinoties, netiek noslēgti jauni līgumi un Krievijas ekonomika sarūk, kā rezultātā tirdzniecības saites ar Krieviju laika gaitā mazināsies.
 
Covid-19 pandēmijas laikā daudzas jaunietekmes valstis veica aizņēmumus savas ekonomikas atbalstīšanai. Valstu parādu līmenim būtiski pieaugot, globālās ekonomikas risks bija saistīts ar valsts parāda krīzi attīstības valstu tirgos. Sarežģījumi ir izpaudušies jau kopš pavasara perspektīvu pārskata. Maijā Šrilankas valdība paziņoja par parāda defoltu. Valsts finanšu situācija bija vāja, vienlaicīgi pieaugot energoresursu un mēslošanas līdzekļu cenām. Valdība nolēma nepirkt mēslošanas līdzekļus, lai samazinātu importu, arī apgalvojot, ka tā ir ekoloģiskas lauksaimniecības ideja. Papildu stingri Covid-19 ierobežojumi vienlaikus iznīcināja tūrisma nozari. Tā kā netika izmantoti mēslošanas līdzekļi, samazinājās lauksaimniecības ražošanas apjomi un valstij nācās importēt daļu pārtikas produktu, ko tā iepriekš bija saražojusi pati. Rezultātā valsts nebija spējīga pildīt savas parādsaistības. Šie notikumi noveda pie politiskiem nemieriem un valdības maiņas. Pakistāna nesen ir parakstījusi līgumu ar SVF par palīdzības saņemšanu. Trausla situācija ir novērojama arī vairākās citās valstīs, un pat nelieli neparedzēti negatīvi notikumi var izraisīt valsts parāda krīzes. Piemēram, ir liela iespēja, ka tuvākajos mēnešos lielas grūtības sagaida Ēģipti, Ganu, Salvadoru un Tunisiju.
 
Nav atrisinātas ekonomiskās problēmas Ķīnā, pazeminoties ekonomikas izaugsmei un pasliktinoties izaugsmes perspektīvām. Salīdzinot ar rādītājiem pirms gada, 2022. gada pirmajā ceturksnī IKP pieaugums bija nieka 0,4%, krietni atpaliekot no tirgus prognozēm un esot krietni zem iepriekš novērotajiem izaugsmes rādītājiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājās par 2,6%, bet iepriekšējā ceturksnī pieauga par 1,4%.
 
Ķīnā jau daudzu gadu garumā plaukst nekustamā īpašuma un celtniecības nozare. Ar nekustamo īpašumu saistītās darbības veido gandrīz trešdaļu no Ķīnas ekonomikas, padarot to par makroekonomiski būtisku nozari. Vasaras gaitā ir būtiski pieaudzis četru lielāko banku ienākumus nenesošu aizdevumu rādītājs. Pēc ilgstoša nekustamā īpašuma attīstītāju ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvara samazināšanās perioda, 2020. gada vasarā sasniedzot 0,5–1,5% līmeni, ienākumus nenesošu aizdevumu daļa divu gadu laikā atkal ir strauji pieaugusi līdz 3–6% līmenim.
 
Ir pamats uzskatīt, ka atsevišķos Ķīnas reģionos ir bijis nekustamā īpašuma burbulis, kas tagad ir plīsis. Salīdzinot ar rādītāju pirms gada, 2022. gada pirmajā pusē mājokļu darījumu skaits ir samazinājies par trešdaļu. Otrais lielākais nekustamo īpašumu uzņēmums Ķīnā „Evergrande” atrodas restrukturizācijas procesā. Ņemot vērā uzņēmuma ekonomisko lielumu, ir nepieciešami risinājumi valsts līmenī, un uzņēmums ir pārāk liels, lai veiksmīgi darbotos bez pienācīgas pārvaldības.

Nekustamā īpašuma un celtniecības nozarē esošās problēmas ātri izplatās uz citām nozarēm. Celtniecības nozarē izmanto aptuveni pusi no Ķīnā saražotā tērauda. Patērētāju pieprasījums jau samazinās. Nesen centrālā banka samazināja politikas procentu likmes, lai palīdzētu ekonomikai. 2022. gada augustā viena gada politikas aizdevumu procentu likme tika pazemināta par 10 bāzes punktiem līdz 2,75% un septiņu dienu pirkšanas ar atpārdošanu likme tika samazināta no 2,1% uz 2%.
 
Ņemot vērā nekustamā īpašuma krīzi Ķīnā, lielu daudzumu tērauda, ko šobrīd izmanto celtniecībā Ķīnā, varētu izmantot ražošanā citviet, tādējādi tērauda cena starptautiskajos tirgos varētu būtiski samazināties. Tomēr tā cena būtu eksporta samazināšanās uz Ķīnu.
 
Covid-19 politika Ķīnā turpina būt ierobežojoša, ievērojot „nulles Covid” politiku. Daudzi Eiropas un ASV uzņēmumi ir izmainījuši savu beznoliktavu principa piegādes politiku un gatavojas piegāžu traucējumiem. Tas samazina uzņēmumu efektivitāti un palielina ar ražošanu saistītās izmaksas, kā rezultātā šo ierobežojumu dēļ uzņēmumi plāno pamest Ķīnu. Tirdzniecība ar Ķīnu joprojām ir ļoti nozīmīga, un ražošanas līniju darbības traucējumi paliek problēmjautājums gaidāmajai ziemai.
 
16. oktobrī notiks Ķīnas Komunistiskās partijas 20. nacionālais kongress. Ir sagaidāms, ka pašreizējais Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins tiks pārvēlēts Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amatā vai tiks ievēlēts Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētāja amatā, kas nav izmantots trīs desmitgades. Paredzams, ka līdz vēlēšanām nav gaidāmi būtiski negatīvi jaunumi, un lielāki izaicinājumi tiks risināti tikai pēc vēlēšanām.
 
Pēdējā laikā atkārtoti parādījusies spriedze attiecībā uz Taivānu, kā arī konflikta starp ASV un Ķīnu tālāka eskalācija ir radījusi spriedzi starptautiskajās attiecībās. Tā kā Ķīnai pārvadājumi caur Krieviju kļūst arvien sarežģītāki un dārgāki, jūras transports un piekļuve Dienvidķīnas jūrai Ķīnas valdībai kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu.
 
Pozitīvais aspekts ir tas, ka Ķīna nav ieņēmusi stingru nostāju attiecībā uz Krievijas atbalstīšanu tās iebrukumā Ukrainā, kas varētu izraisīt lielu konfliktu starp Eiropu un Ķīnu, novedot pie krietni smagākām ekonomiskām sekām nekā tām, kas izriet no Krievijai piemērotajām sankcijām. Rietumvalstu tirdzniecības saites ar Ķīnu kopumā ir krietni svarīgākas nekā saites ar Krieviju.
 
Pēdējo sešu mēnešu laikā preču tirgi ir pieredzējuši smagus un nepastāvīgus laikus, un situācija vēl nav nostabilizējusies. Pat ja finanšu tirgi kopš 2021. gada vasaras ir sākuši lejupslīdi, pēc Covid-19 pandēmijas preču cenas turpināja pieaugt kopā ar pieaugošo pieprasījumu, jo piegādes iespējas bija ierobežotas. Ierobežotas piegādes, pieaugošs pieprasījums un zemas procentu likmes sekmēja prognozes par turpmāku cenu pieaugumu, kas atvēra tirgu spekulantiem. Vēlā pavasarī un vasarā daudzos preču tirgos ir mainījušās cenu tendences, jo uzņēmumi ir veiksmīgi izveidojuši papildu krājumus, kas bija nepieciešami piegāžu un pārvadājumu kavējumu iespaidā, un pasaules ekonomika piedzīvoja lejupslīdi, starptautiskām organizācijām pazeminot pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes prognozes.
 
Eiro valūtas maiņas kurss ir pievienojis papildu izmaksu pozīciju Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem. Eiropas „Brent” naftas cena no nepilniem 15 dolāriem par barelu 2020. gada 31. martā šī gada 8. martā uzkāpa līdz 133 dolāriem par barelu. Cena ir palielinājusies gandrīz deviņas reizes. Augstākā cena 133 dolāru apmērā nav vēsturiski augstākais rādītājs, kas ir 2008. gada 4. jūlijā sasniegtie 144 dolāri par barelu. Situācija ar eiro izskatās citādi. Ņemot vērā, ka 2008. gadā eiro vērtība bija krietni augstāka, naftas cenas eiro valūtā nekad nav bijušas tik augstas kā šī gada pavasarī. Pēdējā laikā Eiropas „Brent”  naftas cena piedzīvo nepārtrauktu un svārstīgu lejupslīdi, no jūnijā fiksētajiem 123 eiro septembra sākumā nokrītot uz 90 eiro par barelu.
 
Kopš marta vara cena ir pazeminājusies par vairāk nekā 20%, esot 2021. gada sākumā fiksētajā līmenī. Alumīnija cena ir pazeminājusies gandrīz uz pusi, esot 2021. gada jūlijā fiksētajā līmenī. Salīdzinot ar 2021. gada aprīļa līmeni, dzelzs rūdas cena ir kritusies par trešdaļu un ir vairāk nekā uz pusi zemāka par 2021. gada maijā fiksēto augstāko cenu. Tērauda cenas augstāko līmeni sasniedza periodā no pagājušā gada aprīļa līdz oktobrim, jaunu kāpumu sasniedzot 2022. gada pavasarī. Pašreizējās cenas ir par 40% zemākas nekā 2021. gada augstākie rādītāji. Cenām ir novērojama lejupejoša tendence, taču globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu pavājināšanās dēļ vienlaicīgi notiek cenu noteikšanas process.
 
Kukurūzas un kviešu cenas vasarā sasniedza rekordaugstus rādītājus, jo Krievijas un Ukrainas eksports bija ļoti ierobežots un bija maz cerību uz Ukrainas eksportu. Tomēr tika panākta starptautiskā vienošanās par atļauju Ukrainai eksportēt kviešus caur Melno jūru, un pirmie kuģi jau ir veiksmīgi pametuši Ukrainas ostas. Cenām joprojām esot augstā līmenī, šķiet, ka izdevies novērst bažas par pārtikas deficītu Tuvo Austrumu valstīs un Ziemeļāfrikā.
 
Tirgiem saglabājot nestabilu raksturu, izrādījās, ka nākotnes līgumu cenas satur ļoti maz informācijas par nākotnes cenām. Nākotnes līgumi ir izmantoti, lai fiksētu turpmāku līgumu cenas, bieži vien bez stingras nostājas attiecībā uz cenu izmaiņu virzienu. Cenām pašreiz pazeminoties, spekulanti pamet tirgu, taču atsevišķi klienti pašreizējos tirgus apstākļos savas izmaksas joprojām uzskata par augstām. Tāpēc izmaksu spiediens ASV un Eiropā saglabāsies ilgāk, nekā varētu noprast pēc esošajām tirgus cenām. 

Pasaules ekonomikas perspektīvu scenāriji

Pamata scenārijs ir pasaules ekonomikas lejupslīde. Galvenie ekonomiskie rādītāji pasliktinās un ir sasnieguši negatīvo zonu. IKP izaugsmes rādītāji eirozonā dažus ceturkšņus atradīsies negatīvajā zonā. Atgūšanās no Covid-19 tiks pārcelta un valdības gaida spiediens saistībā ar atbalsta sniegšanu ekonomikai ar dažādiem atbalsta pasākumiem.
 
Inflācijai kļūstot par nopietnāku problēmu, jo pamatinflācijas rādītāji saglabājas virs mērķa līmeņa un joprojām ir spēkā prognozes par inflācijas rādītājiem virs mērķa līmeņa, centrālajai bankai nav citas izvēles kā paaugstināt politikas procentu likmes. Pieprasījumam Eiropā pazeminoties, pieprasījums pēc Baltijas eksporta ir vājš un pieaugošās procentu likmes rada spiedienu uz valstu ekonomikām, kas jau tagad ir viegli ievainojamā stāvoklī. Darba tirgi saglabā salīdzinoši spēcīgu pozīciju, salīdzinot ar iepriekšējiem ekonomikas lejupslīdes periodiem, jo reālo algu līmenis atpaliek no inflācijas līmeņa un recesijas izmaksu sadalījums ir vienmērīgāks. Tā kā ar mājokļiem, pārtiku un aizdevumu maksājumiem saistītās izmaksas ir augstas, parādās neliels potenciāls papildu aktivitātēm, tādējādi pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas nav tieši nepieciešami, piedzīvos kritumu, pakāpeniski novedot pie augstāka bezdarba līmeņa.
 
Galvenais riska scenārijs – pasaules ekonomika ieiet recesijā, kas nozīmē būtisku Ķīnas, attīstības tirgu un ASV IKP kritumu, kam sekos eirozona. Pat ja nominālās algas pieaug, reālās algas piedzīvo spēcīgu lejupslīdi, un šī apstākļa iespaidā samazinās patērētāju pieprasījums. Situācijā, kad saglabājas augsts cenu līmenis, pieaug inflācija, pazeminās inflācijas prognozes un saglabājas augstas procentu likmes, patērētāju kļūst nabadzīgāki no darba ienākumu un ietaupījumu viedokļa. Lai inflācijas apstākļos izveidotu ietaupījumus iepriekšējā līmenī, vēl vairāk pazeminās patēriņa līmenis un pieaug bezdarba līmenis. Vairāku Eiropas valstu valdības augstāku procentu likmju dēļ nevar palielināt valsts izdevumus. Patēriņa krituma iespaidā investīciju plānu īstenošana tiek atlikta. Covid-19 ierobežojumi var turpināt radīt piegāžu traucējumus, neļaujot preču cenu samazinājumam nonākt līdz patērētājiem. Samazinoties pieprasījumam pēc precēm un reālajiem ienākumiem sākot pieaugt, ekonomika atradīs pareizo ceļu un izaugsme atsāksies.
 
Ir iespējams arī optimistiskāks scenārijs. Preču cenu kritums var sasniegt patērētājus drīzāk nekā prognozēts, energoresursu cenas var pazemināties, ja ziema ir silta un Eiropa ir izveidojusi pietiekamu infrastruktūru sašķidrinātās dabasgāzes importēšanai, esošos krājumus uzskatot par pietiekamiem. Šāda situācija pārtrauc procentu likmju palielināšanos un, ņemot vērā atvieglotus finansiālos apstākļus, akciju tirgi palielina savu vērtību un jaunuzņēmumiem ir vieglāk finansēt jaunus ieguldījumus. Pozitīvi tehnoloģiju jaunumi, piemēram, izrāviens akumulatoru un saules enerģijas ražošanā, var mainīt izaugsmes perspektīvas, mājsaimniecībām tiecoties tērēt savus atlikušos ietaupījumus un saņemt vairāk aizdevumu pret nākotnes ienākumiem.