Eiropas Savienības ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, un situācija ir īpaši slikta Ziemeļvalstīs. Vācijas ekonomikas apjoms ir krities par 0,3% 2023. gadā un paredzams, ka 2024. gadā izaugsme sasniegs tikai 0,5% - tā atgriezīsies pie potenciālās izaugsmes 1,6% apmērā tikai 2025. gadā. ASV recesijas iespējamība 2024. gadā, kas tika uzskatīta par nozīmīgu 2023. gada rudenī, ir izzudusi, padarot ASV perspektīvas pozitīvākas 2024. gada pavasarī ar veselīgu 2,1% izaugsmi 2024. gadā kopumā. Ķīnas izaugsme stagnē, un nākamajos gados tai būs grūti sasniegt 5% mērķi. Turpretī Indija attīstās ātri, iegūstot no iedzīvotāju skaita pieauguma un riska samazināšanas politikām ar Ķīnu.
Inflācija ir palēninājusies ātrāk, jo ziema bija ļoti silta. Kopā ar pieaugošo piegādi tas ir samazinājis naftas, dabas gāzes un elektroenerģijas cenas. Starptautiskās pārtikas cenas turpināja samazināties un šobrīd ir tādā pašā līmenī kā 2021. gada sākumā. Paredzams, ka energoresursu un pārtikas cenas turpinās samazināties, taču pastāv daži pieauguma riski.
Saistībā ar inflācijas līmeņa samazināšanos bija prognozes, ka procentu likmes strauji samazināsies. Taču joprojām pastāv inflācijas pieauguma riski perspektīvā. Ražotāju cenas eirozonā ir palielinājušās par 20 procentpunktiem vairāk nekā patēriņa cenas. Atalgojuma izaugsme par 4,5% pārsniedz līmeni, kas atbilst 2% inflācijas mērķim. Tādējādi gaidāmais procentu likmju samazinājums ir pārcelts. Spēcīga ekonomiskā izaugsme un augsts nodarbinātības līmenis ir papildu faktori, lai ASV ilgāk saglabātu augstu procentu likmi.
Pastāv daudz ar pasaules ekonomiku saistītu risku. Laikapstākļi spēlē nozīmīgu lomu, jo tie ietekmē ne tikai lauksaimniecību, bet arī energoresursu cenas un piegādes ķēdes. Pāreja uz zaļo ekonomiku ir radījusi satricinājumu, jo pastāv daudz neskaidrību par to, kāda politika tiks īstenota nākotnē un kuri no pašreizējiem ieguldījumiem atmaksāsies. Ģeopolitiskais risks ir viens no nozīmīgākajiem riskiem kopā ar riska samazināšanas un piegādes ķēžu novirzīšanu uz sabiedroto valstīm, Ķīnai pārvietojot vairāk ražošanas uz ASV, uzskatot tās par drošu vietu. Mākslīgā intelekta plašā pieejamība ir radījusi cerības, ka iekārtas un tehnika varēs paveikt vairāk darba. Tas ir veicinājis akciju tirgu cenu kāpumu, līdz šim minimāli ietekmējot produktivitāti.
Preču cenas 2023. gada otrajā pusgadā samazinājās, un šobrīd ir zemākas, nekā tika prognozēts mūsu iepriekšējā apskatā. Naftas cena šobrīd ir ap 85 dolāriem par barelu, bet visā 2023./2024. gada ziemā bija zem šī līmeņa. Uz laiku cenas pat nokritās zem 75 dolāriem par barelu.
Naftas cenas ir saglabājušās prognozētajās robežās no 70 līdz 100 dolāriem par barelu, kas ir kopīgs mērķis ne tikai OPEC+ valstīm, bet arī ASV. Turklāt ASV cena ir pietiekami augsta, lai vietējā ražošana būtu ienesīga, kā arī lai turpinātu zaļās pārejas projektus, jo cenu līmenis nodrošina alternatīvo enerģijas avotu ienesīgumu. Austrālija vēlas sākt izmantot citus dabas resursus zaļajai pārejai un pārtrauks eksportēt naftu.
Cenas ir bijušas zemākas saistībā ar zemāku pieprasījumu un spēcīgāku piedāvājumu. Pieprasījums samazinājās ārkārtīgi siltās ziemas dēļ, kas dažās pasaules daļās lika piedzīvot augstākās temperatūras, kādas jebkad reģistrētas. Cits veicinošs faktors ir Ķīnas nelielais pieprasījums, jo ekonomikas izaugsme nav tik strauja, kā tika gaidīts. No piedāvājuma skatpunkta pēdējā pusgada laikā nav bijuši nopietni ražošanas pārtraukumi. Energoresursu piegāde galvenokārt, bet īpaši dabas gāzes piegāde no ASV, ir bijusi ļoti spēcīga. Izraēlas un Gazas konflikts ir radījis jaunus saspīlējumus, taču tie nav eskalējušies.
Mūsu prognozē tiek pieņemts, ka naftas cenas saglabāsies aptuveni 80 dolāru par barelu diapazonā no 65 līdz 95 dolāriem, un pieauguma riski būs spēcīgāki par samazinājuma riskiem. Naftas cena 2025. gadā, visticamāk, samazināsies vēl vairāk, un prognozētā cena ir 70 dolāri un diapazonā no 60 līdz 90 dolāriem par barelu. Šīs zemās cenas veicinās vājā Ķīnas izaugsme, jo īpaši būvniecības nozarē, kas patērē daudz energoresursu, un straujā pāreja uz elektriskajiem automobiļiem, kas vēl vairāk samazinās pieprasījumu. Pasaules valstis cenšas kļūt enerģētiski neatkarīgas, tāpēc importētajai naftai nākotnē vairs nebūs tik liela nozīme.
Arī dabas gāzes cena Eiropā ir samazinājusies siltās ziemas dēļ, un no ASV un Tuvo Austrumu valstīm piegādātās sašķidrinātās dabas gāzes pieejamības dēļ pieprasījums ir bijis zems. Dabas gāzes cena šobrīd ir zemāka par 30 eiro par MWh, kas ir desmit reizes zemāka par kritisko līmeni, ko tā sasniedza 2022. gada augustā. Pastāv daži pieauguma riski, kas saistīti ar energoresursu tirgiem, jo Eiropa joprojām ir tālu no enerģētiskās neatkarības.
Pārtikas cenas pasaulē ir nokritušās līmenī, kādā tās bija 2021. gada sākumā. Taču joprojām ir daži produkti, kas ir diezgan dārgi. FAO cukura cenu indekss palielinājās no 109 2021. gadā līdz 145 vidējai cenai 2023. gadā. 2024. gada janvārī cena atkal bija nokritusi līdz 135. Piena produktu cenu indekss 2022. gadā pieauga no 120 līdz 150, bet šobrīd atkal ir atgriezies 119 līmenī. Graudaugu produktu cenu indekss ir krities no 131 līdz 120, vienlaikus esot starp 155.
Lai arī faktiskās pārtikas cenas ir nedaudz augstākas par vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem, tās ir samērīgas, ņemot vērā ģeopolitiskās problēmas un ekstremālos laika apstākļus. Pārtikas cenas starptautiskā līmenī 2024. un 2025. gadā nedaudz samazināsies, kas ir labas ziņas patērētājiem, bet ne lauksaimniecības sektoram Baltijas valstīs.
IKP pieaugums ASV turpinās. Gada pieauguma temps 2023. gada 4. ceturksnī bija 3,2 %, kas ir ļoti spēcīgs temps pat Amerikas Savienotajām Valstīm. IKP ir pārsniedzis līmeni, kādā tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, ekonomiskā aktivitāte 2024. gadā varētu sasniegt augstāku līmeni, nekā tika sagaidīts pirms pieciem gadiem.
ASV ekonomika ir bijusi noturīga pret satricinājumiem pēdējo divu gadu laikā. ASV guva svarīgu mācību pēc divām energoresursu krīzēm 20. gs. 70. gados. Resursu atkarība no ārējās pasaules ir bīstama, un valsts kļuva energoneatkarīga 20. gs. 80. gadu vidū. Tas valstij ir aiztaupījis daudz grūtību. Lai arī augstām energoresursu cenām piemīt sadales efekts, jo patērētājiem ir lielākas izmaksas, enerģijas ražotāji gūst lielāku peļņu, un nauda tādējādi neaizplūst no valsts un daudz mazāk ierobežo pieprasījumu.
2023. gada otrajā pusē ticamība, ka 2024. gadā iestāsies recesija, palielinājās. Izveidoto darbavietu skaits samazinājās visu 2023. gadu, un 2023. gada 2. pusgadā patērētāju izdevumi atsevišķos periodos saruka. Taču 2024. gada sākums ir optimistisks. Darbavietas atkal tiek izveidotas ātrākā tempā, un patērētāju pieprasījums saglabājas spēcīgs. Noskaņojuma rādītāji, piemēram, PMI, arī spēcīgi uzlabojas.
Akciju tirgiem klājas labi. Akciju cenu indeksi ir sasnieguši vēsturiski jaunus rekordaugstus līmeņus. Uzplaukumu lielā mērā veicina mākslīgā intelekta (MI) izraisītās revolūcijas cerības. Taču tikai neliels akciju skaits ir pieredzējis spēcīgu cenu pieaugumu. Mazo un vidējo uzņēmumu akciju indeksi uzrāda vājākus rezultātus, salīdzinot ar līderiem. Izaugsmes bāze ir laika gaitā samazinājusies un ir arvien vairāk saistīta ar cerībām uz MI. Nvidia akcijas ir uzskatāms piemērs.
ASV izaugsmes perspektīva saglabājas pozitīva. Tuvojošās prezidenta vēlēšanas, visticamāk, uzturēs ekonomikas līmeni 2024. gadā. Paredzams, ka ekonomikas izaugsme palēnināsies, salīdzinot ar pašreiz augsto līmeni, taču tas sniedz vairāk pārliecības par tālāku nākotni. Ļoti spēcīga izaugsme 2024. gadā, visticamāk, izraisītu ekonomikas pārkaršanu, kas savukārt radītu lielākus riskus 2025. gadā. Lai arī inflācija ASV krītas, inflācija arvien vairāk ir saistīta ar augstu iekšzemes pieprasījumu. Tas padara Federālo rezervju sistēmu uzmanīgāku ar likmju samazināšanas plāniem.
Vēlēšanu iznākums, visticamāk, neietekmēs ASV ekonomikas veselību. Vēlēšanu būtiskākā ietekme būs jūtama ārpus ASV. Globālie tirdzniecības ieradumi mainīsies, ja ASV ieviesīs augstus tarifus Ķīnas produktiem. Eiropas Savienībai, iespējams būs jāpārskata valsts palīdzības politika, ja ASV ieviesīs subsīdijas augsto un zaļo tehnoloģiju uzņēmumiem, kas var izraisīt tehnoloģiju līderu emigrāciju uz ASV.
Ķīnas ekonomika ir vāja. IKP pieauguma tempi pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas ir neapmierinoši. Ķīnas valdības izvirzītais 5% gada izaugsmes temps 2023. gadā tika sasniegts, taču tas tika panākts, izmantojot Covid-19 ierobežojumu beigās atlikušo izaugsmes potenciālu. Starptautiskais valūtas fonds prognozē, ka 2024. gadā ekonomikas izaugsme būs zemāka par plānotajiem 4,6%, bet 2025. gadā — pat 4,1%. Zemajai izaugsmei nākamajos gados ir četri svarīgi iemesli. Nevienu no tiem Ķīnas valdībai nebūs viegli novērst.
Pirmais iemesls ir demogrāfija. Nākamajās desmitgadēs jaunu cilvēku skaits, kuri ienāk darba tirgū, joprojām būs mazs. Jauni cilvēki bija inovāciju un IT iespēju izstrādes veicinātāji. Otrs faktors - cilvēki ir pārstājuši pārvākties no lauku apvidiem uz pilsētām. Tāpēc cilvēkresursu trūkuma dēļ produktivitāte vairs nepieaug. Trešais iemesls ir politiskais konflikts, ko Ķīna ir sākusi ar ASV un ES. Ne tikai Ķīna ir ieņēmusi samērā neviennozīmīgu nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, bet saasinās arī konflikts par Taivānas statusu. Ķīna agresīvi iekļūst ES un ASV tirgos ar subsidētiem produktiem, radot spriedzi tirdzniecībā. Ceturtais iemesls ir pārdodamo dzīvokļu apjoms, kas aptuveni atbilst septiņu gadu kopējam pārdošanas apjomam. Bez pārsteigumiem — 2023. gadā mājokļu būvēšanas uzsākšanas apjoms bija tikai 38 % no 2020. gada līmeņa. Uzplaukuma virsotnē mājokļu tirgus tiešais un netiešais ieguldījums IKP bija 25 % vai nedaudz lielāks.
Ir sācies riska mazināšanas process, un demokrātisko Rietumvalstu investīciju apjoms Ķīnā ir ievērojami samazinājies. Ķīna joprojām ir un paliks svarīgs tirdzniecības partneris, taču arvien pieaugošajam Ķīnas preču īpatsvaram mūsu patēriņa grozos ir ierobežojumi. Tas diemžēl palielina izmaksas un cenas ražotājiem, samazinot patērētāju labklājību.
Ekonomiskās izaugsmes potenciāls Indija ir spēcīgs. Stāsti par to, ka Apple rūpnīcas, kurās ražo iPhone, tiek pārceltas no Ķīnas uz Indiju, tiek apstiprināti ar makroekonomiskiem faktiem. Indijas ekonomikas apjoms pieaug ar 6,5 % tempu gan 2024., gan 2025. gadā, tikai nedaudz sabremzējoties pēc 6,7 % 2023. gadā. Demogrāfija joprojām sniedz priekšrocības, zemās starta pozīcijas priekšrocības un decentralizēta demokrātiska valdība joprojām dara iespējamu strauju izaugsmi. Indijas IKP pieauguma vērtējumi varētu būt pārspīlēti, bet to pašu var teikt par Ķīnu.
Brazīlijas ekonomika ir spēcīga, taču sagaidāms, ka nākamajos gados tās izaugsmes temps samazināsies līdz līmenim, kas ir zemāks par 2%, kas, salīdzinot ar gaidīto, ir zemāks. Āfrika uz dienvidiem no Sahāras, par laimi, uzņem apgriezienus, lai gan negatīvie riski joprojām ir aktuāli. Sarkanās jūras konflikts parāda, cik saistīta ir pasaule. Hutu grupējums atklāti vēlas kaitēt Izraēlai un tās sabiedrotajiem, uzbrūkot kuģiem jūrā, padarot ceļojumu no Āzijas uz Eiropu par 10 dienām ilgāku, tādējādi paaugstinot izmaksas un radot šķēršļus piegādes ķēdē, kas samazina produktivitāti.
Eiropas ekonomiskā izaugsme 2023. gadā bija neapmierinoša, un perspektīva 2024. gadam arī nav spēcīga. Eirozonas ekonomika pagājušajā gadā pieauga par 0,5 % un paredzams, ka šogad tā piedzīvos 0,9 % pieaugumu. Tas neapšaubāmi ir zemāks rādītājs par reģiona izaugsmes potenciālu, kas ir 1,5–2 %.
Pagājušie gadi ir mainījuši Eiropas izaugsmes iespējas. Vācija un Ziemeļeiropa piedzīvoja spēcīgu ekonomisko izaugsmi, kamēr Dienvideiropa atpalika. Tas ir mainījies. Covid-19 pasliktināja situāciju valstīs ar augstu tūrisma līmeni, piemēram, Itālijā vai Grieķijā. Šobrīd šīs valstis atgūst ekonomiskās iespējas, kas tām bija iepriekš. Taču panākumi, iespējams, būs īslaicīgi, jo joprojām pastāv strukturāli trūkumi — pārmērīgs regulējums, eksporta specializācija un izglītības līmenis.
Vācija importēja lētus energoresursus un citas izejvielas no Krievijas, lai ražotu automašīnas un investīciju preces Ķīnai. Lētie energoresursi ir vēsture, un Ķīnas izaugsmes temps ir lēns. Faktiski Ķīna šobrīd eksportē automašīnas uz Eiropas Savienību, kas ražotas, izmantojot lētos Krievijas energoresursus, kas kādreiz bija Vācu autobūves nozares priekšrocība. Ķīnas elektroautomobiļu ienākšana Eiropas tirgū var paildzināt šīs nozares lēno izaugsmi. Vācijas ekonomikas apjoms samazinājās par 0,3% 2023. gadā un paredzams, ka 2024. gadā izaugsme sasniegs tikai 0,5%. Paredzamais izaugsmes temps 2025. gadā ir 1,6 %, un tas nozīmē, ka Vācijas ekonomikas izaugsme ilgstoši būs zemāka par potenciālo IKP līmeni. Baltijas valstīm, īpaši Igaunijai, ir svarīgi, ka Zviedrijas ekonomika 2023. gadā samazinājās par 0,3%. Lai arī tas galvenokārt ir saistīts ar vājo nekustamā īpašuma nozari, tas ir apgrūtinājis investīciju preču eksportu uz Zviedriju.
Eiropas Centrālajai bankai ir jāveic grūts darbs. Kopējais inflācijas līmenis ir zems, jo energoresursu cenas samazinās. Pamata inflācija joprojām ir augstāka par plānoto. Ražotāju cenas ir pieaugušas par 39,1 %, salīdzinot ar 2019. gada decembri, kas ir divas reizes vairāk nekā patēriņa cenas, kas pieaugušas par 18,6 %. Atalgojuma izaugsme saglabājas 4,5% līmeni, kas ir par aptuveni 1,5 procentpunktiem vairāk nekā mērķa inflācijas līmenis. Šie abi faktori rada inflācijas pieaugšanas riskus. 2023. gada rudenī ECB paaugstināja pamata iknedēļas aizdevumu procentu likmes līdz 4,5 %, solot tās saglabāt šajā līmenī vismaz pusgadu.
Visticamāk, ECB saglabās procentu likmes šajā līmenī līdz sanāksmei jūnijā. Ja inflācijas līmenis šo mēnešu laikā saglabāsies zemāks par noteikto mērķi, kopējais inflācijas līmenis arī sasniegs 2%. ECB ir grūti apgalvot, ka pastāv inflācijas draudi, pat ja pazīmes par to liecina. Visticamākais scenārijs joprojām ir tāds, ka 6 mēnešu EURIBOR, visticamāk, būs aptuveni 2,75 % līdz gada beigām un nokritīsies līdz 2% 2025. gada beigās.
Pasaules izaugsmes izredzes ir pakļautas daudziem riskiem. Lai arī ir iespējami daži pozitīvi pārsteigumi, negatīvo faktoru iespējamība ir augstāka.
Laikapstākļi spēlē nozīmīgu lomu, jo tie ietekmē ne tikai lauksaimniecību, bet arī energoresursu cenas un piegādes ķēdes. Laikapstākļi padara cenas nestabilas, radot lielāku nenoteiktību un samazinot investīcijas. Zaļā pāreja var izraisīt satricinājumus, jo daudzi mērķi ir grūti sasniedzami. Nav pietiekami daudz tehnisko risinājumu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Investīcijas fosilajos energoresursos netiek veicināti, bet zaļā enerģija pagaidām nevar nodrošināt piegādes stabilitāti, kas ir nepieciešama ekonomikas vienmērīgai funkcionēšanai. Pārāk plaši mājokļu renovācijas plāni var izraisīt cenu pieaugumu un maz ietekmēt kvantitāti, ja piedāvājums tiek ierobežots.
Tāpat arvien saglabājas ģeopolitiskie riski. Papildus problēmām Ukrainā nelielas vardarbīgas grupas pasaulē varētu sajust vēlmi izrādīt savu varu. Ķīnas īstenotā risku mazināšanas politika un piegādes ķēžu novirzīšana uz sabiedroto valstīm izraisa to, ka arvien vairāk produkcijas tiek pārvietota uz ASV, uzskatot to par drošu vietu un tādējādi izraisot augstākas cenas un zemāku patērētāju labklājību. Konflikti laika gaitā var mazināties, veidojot spēcīgāku pārliecību, kas atbalsta ekonomisko izaugsmi.
Mākslīgā intelekta masveida pieejamība ir radījusi cerības, ka iekārtas varēs paveikt vairāk darba. Tas ir izraisījis akciju tirgus cenu paaugstinājumu. Ja pozitīvie faktori izrādīsies ierobežoti, tas var izraisīt tirgus virziena maiņas. Taču mākslīgā intelekta potenciāls līdz šim vēl daudzviet nav izmantots, kas varētu radīt augstāku produktivitāti un ražošanas apjomu.