6 paņēmieni, kā iedzīvotāji sevi pasargā no krāpniecības

Jautāti par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem, puse (51 %) iedzīvotāju norādīja, ka savus privātos datus ievada tikai uzticamās un pārbaudītās vietnēs, kā arī trešdaļa saņemto informāciju pēc tam pārbauda citos kanālos, piemēram, oficiālās vietnēs, lai pārliecinātos, ka saturs nudien atbilst patiesībai. Līdzīgi vēl 27 % aptaujāto mēģina pārliecināties par mājaslapu patiesumu.

Vislielāko vērību tam, kā sevi pasargāt, pievērš aptaujātie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

“Finanšu krāpniecība regulāri iegūst jaunas aprises, jo noziedznieki meklē veidus, kā ietekmēt potenciālos upurus, lai panāktu aktīvu, pārsteidzīgu rīcību, kas negatīvi ietekmē pašu iedzīvotāju. Tāpēc ir pozitīvi redzēt, ka iedzīvotāji apzinās dažādus krāpšanas veidus un veic darbības, lai sevi pasargātu. Lai arī ne visi uzķeras uz krāpnieku izliktā āķa, daļai tomēr neizdodas pamanīt aizdomīgu saziņu vai piedāvājumu, kā rezultātā noziedznieku izkrāptās summas ir patiešām iespaidīgas – kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati, pērn no Latvijas lielāko komercbanku klientiem ir izkrāpti 12,7 miljoni eiro. Tāpēc iedzīvotājiem jāturpina saglabāt modrība – ja saņemtā ziņa izraisa zināmu emocionālu reakciju (uz ko krāpnieki visbiežāk paļaujas) un vēlmi nekavējoties rīkoties, tad tas ir īstais brīdis, lai paņemtu pauzi un pārbaudītu saņemtās informācijas patiesumu,” norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede.

Aizsardzības rīki

Tajā pašā laikā eksperte norāda uz to, ka tikai 6 % iedzīvotāju ir uzstādīti speciāli rīki, kas varētu palīdzēt atpazīt krāpnieku izveidotas viltus mājaslapas internetā. “Papildu aizsardzība ar pieejamajiem bezmaksas rīkiem var palīdzēt izvairīties no krāpšanas, kad sākotnēji viltus ziņu iedzīvotājam nav izdevies atpazīt. Piemēram, ir iespējams uzstādīt DNS ugunsmūri, kas paziņos par krāpniecisku lapu, ja būs mēģinājums tai piekļūt. Tomēr ierobežojumus var piemērot tikai zināmām krāpnieciskām lapām, tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu arī aktīvi ziņot par konstatētajiem krāpniecības mēģinājumiem – mūsu veiktā aptauja rāda, ka to dara tikai 17 % iedzīvotāju. Ja tiek konstatēts krāpniecības mēģinājums vai persona kļuvusi par tās upuri, noteikti par to jāziņo bankai un policijai, pēc iespējas arī pārsūtot informāciju par viltus vietnes adresi, kas paredzēta datu iegūšanai,” uzsver M. Briede.

Pērn tika novērsti iespējamie zaudējumi banku klientiem 9,2 miljonu eiro apmērā – 2022. gadā tie bija 5,6 miljoni eiro, liecina FNA dati. Tāpat 2023. gadā tika novērsts divarpus reižu vairāk nekā gadu iepriekš. Šie dati apliecina, ka pērn ir būtiski augusi krāpnieku aktivitāte, tomēr tajā pašā laikā palielinājies novērsto gadījumu skaits.