Aug obligāciju ienesīgums: ko svarīgi zināt pircējam?

Lai arī pieprasījums pēc obligācijām investoru vidū ir bijis vienmēr, jo to uzskata par salīdzinoši drošu, konservatīvu un mazāk riskantu investīciju veidu, akciju tirgus ir investoram šķietami pazīstamāks. Ieguldīt obligācijās nozīmē iegādāties uzņēmuma, valsts vai pašvaldības parādsaistības, ko tās noteiktā laikā apņemas atmaksāt. Kopējais obligāciju tirgus pasaulē sasniedz teju 130 triljonus ASV dolāru.¹ Obligāciju iegāde šobrīd ir pieprasīta, jo kopumā ir paaugstinājies to ienesīgums, tāpēc Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs skaidro, ko pirms to iegādes ir svarīgi zināt investoram.

Kas ietekmē obligāciju ienesīgumu? 

Obligāciju tirgū ir svarīgi zināt divus plaši lietotus terminus: ienesīgums un kupons. Kupons ir procentu likme, ko obligācijas izdevējs apņemas izmaksāt investoriem katru gadu, un tas tiek rēķināts kā procents no obligācijas nominālvērtības. Savukārt ienesīgums atspoguļo personas peļņu, ieguldot konkrētajā obligācijā un turot to savā īpašumā līdz tās dzēšanai. Tā kā obligācijas var pirkt un pārdot otrreizējā tirgū, to cena var svārstīties gan uz augšu, gan leju, tāpēc ne vienmēr kupona maksājums, kuru saņem investors, ir vienāds ar peļņu jeb ienesīgumu.

Obligāciju ienesīgumu ietekmē ne tikai aizņēmēja finanšu dati, bet arī valstu centrālo banku lēmumi. Pēdējos 10 gadus investīcijas obligācijās nebija populāras, jo to ienesīgums bija tuvu 0% vai pat negatīvs. 2022. gadā pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas uzsāka cīņu ar inflāciju, veicot strauju bāzes likmju paaugstināšanu, tā rezultātā pieauga arī obligāciju ienesīgums. Likumsakarīgi palielinājās arī investoru interese par tām, īpaši privāto ieguldītāju vidū. Ja iepriekšējos gados investori peļņas nolūkos galvenokārt ieguldīja akcijās, tad šobrīd obligāciju tirgus ir ļoti laba alternatīva.

Ienesīgums ir atkarīgs arī no emitenta kredītreitinga (riska prēmijas) un obligāciju termiņa vai laika, kas atlicis līdz obligāciju dzēšanai. 

Kādi ir obligāciju veidi?

Ir vairāku veidu obligācijas, kas atšķiras gan pēc struktūras, gan pēc jau minētā emitenta. Visizplatītākās ir obligācijas, kas maksā fiksētu jeb nemainīgu procentu likmi. Tās iegādājoties, obligāciju izdevējs (emitents) apņemas maksāt noteiktu procentu likmi un termiņa beigās atmaksāt aizņemto summu - obligācijas nominālvērtību. Procentus var maksāt dažādos laika periodos, un parasti tas notiek reizi ceturksnī, pusgadā vai gadā. Ir arī obligācijas, kuras nemaksā procentmaksājumus, bet tās tiek emitētas zem to nominālvērtības, un termiņa beigās aizņēmējs samaksā pilnu nominālvērtību, tādējādi peļņa veidojas no iegādes un dzēšanas cenas starpības.

Tāpat obligācijas var iedalīt pēc to izdevēja – tās ir valdības, pašvaldības un uzņēmumu emitētas obligācijas. ASV dolāros kā bāzes atskaites punktu izmanto ASV valdības obligācijas, savukārt Eiropā tā ir Vācija. Varbūtība, ka uzņēmums nespēs apkalpot savas uzņemtās saistības pret aizdevējiem jeb investoriem, kuri iegādājušies obligācijas, ietekmē kredītriska prēmijas apmēru. Jo riskantāks ir aizņēmējs, jo augstāka procentu likme būs jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus obligāciju tirgū. 

Kā notiek obligāciju iegāde?

Līdzīgi kā pērkot akcijas, arī obligāciju iegādei ir nepieciešams vērtspapīru konts bankā, un to iegāde būtiski neatšķiras no citu vērtspapīru darījumiem. Būtiskākā atšķirība - salīdzinoši liela daļa obligāciju nav pieejama privātpersonām, bet paredzēta tikai institucionāliem vai profesionāliem investoriem, kā piemēram, bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām. Minimālais ieguldījums bieži vien sākas no 100 tūkstošiem eiro. Protams, tirgū ir pietiekami liels privātiem investoriem pieejamo obligāciju skaits, un daļa no tām ir pieejama ar zemākām minimālajām summām, pat sākot no 100 eiro, tomēr šādu emisiju ir salīdzinoši mazāk.

Biežāk obligācijas izvēlas klienti, kuriem ir pieredze finanšu tirgos, tomēr pēdējā gada laikā, pieaugot obligāciju ienesīgumam, tās biežāk iegādājas arī jaunie investori.

Līdzīgi kā veidojot akciju portfeli, arī iegādājoties obligācijas, ir nepieciešama diversifikācija. Ir svarīgi dažādot obligācijas ne tikai pēc to izdevēja, bet arī pēc dzēšanas termiņa - jo garāks termiņš, jo svārstīgāka būs tās cena otrreizējā tirgū.

Ko nozīmē obligāciju dzēšanas termiņš?

Obligācijas dzēšanas termiņš ir datums, kurā aizņēmējs atmaksā aizņemto summu jeb obligācijas nominālvērtību. Pastāv arī iespēja obligācijas pārdot pirms dzēšanas termiņa, bet šādā gadījumā tirdzniecība notiks par tā brīža tirgus cenu, kas var būt gan augstāka, gan zemāka par nominālvērtību.

1 Capital Markets Fact Book, 2023 - SIFMA - Capital Markets Fact Book, 2023 - SIFMA