Baltijas iedzīvotāju prasības mājokļa iegādei līdzīgas, atšķiras finansiālās iespējas

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā un Lietuvā vidējā mājokļu kredītu summa bija 83 tūkstošus eiro, liecina Luminor bankas dati. Igaunijā kredītņēmēji mājokļa iegādei aizņēmušies vairāk - vidēji 120 tūkstošus eiro. Bankas novērojumi liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāju prasības pret mājokļu kvalitāti un atrašanās vietu ir līdzīgas, tomēr nekustamā īpašuma tirgus un tā pieejamība katrā valstī ir atšķirīga.

Salīdzinot ar 2020. gada pirmo pusgadu, Luminor vidējā mājokļa kredīta summa Latvijā ir palielinājusies par 15 %, bet Lietuvā - par 20 %. „Vidējā summa mājokļa iegādei ir tieši saistīta ar cenu izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū – augot pieprasījumam un paaugstinoties nekustamā īpašuma cenām, iedzīvotājiem nepieciešams vairāk līdzekļu īpašuma iegādei. Pašlaik zemākās mājokļu cenas ir Latvijā, bet augstākās – Igaunijā, kur šogad tiek attīstīti dārgāki nekustamā īpašuma projekti, tāpēc igauņi aizņemas vairāk nekā citu valstu iedzīvotāji. Turklāt Latvija un Igaunija atšķiras no Lietuvas ar mājokļu tirgus koncentrāciju – igauņi un latvieši pārsvarā pērk mājokļus galvaspilsētās. Turpretī Lietuvā nekustamā īpašuma tirgus ir aktīvs visās piecās lielākajās pilsētās,” norāda Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Vidējā hipotekārā kredīta summa ir atkarīga arī no iedzīvotāju finansiālajām iespējām. „Aizņēmumu apjomu ietekmē atšķirīgais ienākumu līmenis katrā valstī. Piemēram, Latvijā vidējā neto alga bija par aptuveni 9% zemāka nekā Lietuvā un par 32% zemāka nekā Igaunijā. Līdz ar to, jo lielāki ir iedzīvotāju ikmēneša ienākumi, jo lielākas ir viņu iespējas saņemt un atmaksāt mājokļa kredītu,” skaidro Kaspars Sausais.

Savukārt iedzīvotāju prasības pret mājokļa kvalitāti un atrašanās vietu vairāk atšķiras atkarībā no vecuma un ģimenes stāvokļa, nevis no valsts, kurā viņi dzīvo. Jaunāki cilvēki visās Baltijas valstīs parasti meklē dzīvokli netālu no pilsētas centra un ir gatavi iegādāties mazāku mājokli, bet ar labāku atrašanās vietu. Savukārt ģimenes vēlas lielāku dzīvesvietu tālāk no pilsētas centra ar pagalmu vai piekļuvi apzaļumotai teritorijai.

„Visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājiem ir līdzīgas vēlmes – dzīvot jaunā īpašumā ar lielisku atrašanās vietu. Tomēr pandēmija ir nedaudz mainījusi priekšstatu par ideālo mājokli – var novērot, ka visās Baltijas valstīs arvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi dzīvot ārpus lielajām pilsētām. Latvijā un Igaunijā nekustamo īpašumu tirgū gan joprojām dominē galvaspilsētas, kas var nodrošināt plašāku pakalpojumu pieejamību. Lietuvas iedzīvotājiem ir zināmas priekšrocības, jo valsts reģionos ir vairāk pilsētu, kas dzīves kvalitātes ziņā neatpaliek no galvaspilsētas,” saka Kaspars Sausais.

Luminor dati liecina, ka šā gada pirmajā pusē Latvijā bija zemākais vidējais hipotekārā kredīta atmaksas periods – 23 gadi, kamēr Igaunijā tie ir 25 gadi, bet Lietuvā - 26 gadi. Salīdzinot ar 2020. gadu, pirmajā pusgadā vidējais aizdevumu atmaksas termiņš visās valstīs palielinājās par 1–2 gadiem.

Kopumā Luminor banka šā gada pirmajā pusē mājsaimniecībām mājokļa iegādei vai būvniecībai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izsniedza finansējumu 438,2 miljonus eiro apmērā.