DNB aptauja: lai gan cilvēkiem žēl par mājokļa īri „zaudētās” naudas, daudzi īpašumu tomēr nepērk, jo nevar sakrāt pirmajai iemaksai
21.08.2013
Lai arī vairāk nekā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos savu privāto mājokli, patlaban katrs trešais respondents dzīvo radiniekiem piederošā vai īrētā īpašumā. Absolūtais vairākums (82%) respondentu kā galveno iemeslu, kādēļ cilvēki izvēlas mājokli īrēt, nevis pirkt, min grūtības sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokli tomēr labāk ir iegādāties, jo īrējot tiek „zaudēta” apsaimniekotājam iemaksātā nauda – tā noskaidrots DNB bankas mājokļa pētījumā, ko pēc bankas pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS.
Ņemot vērā minētās tendences, DNB banka drīzumā plāno ieviest risinājumu, kas dotu iespēju iegādāties īpašumu arī tiem klientiem, kam vēl nav uzkrāta visa pirmā iemaksa.
Kā būtisku iemeslu par labu mājokļa iegādei un nevis īrei gandrīz puse (46%) aptaujāto min to, ka regulārie īres maksājumi bieži vien ir augstāki par ikmēneša kredītmaksājumiem. 45% respondentu uzskata mājokļa pirkšanu par labu naudas ieguldīšanas veidu, jo domā, ka nākotnē, visticamāk, īpašumu cenas tikai pieaugs. Taču katrs desmitais (13%) norāda, ka īres dzīvokļu piedāvājums patlaban ir ļoti slikts.
Savukārt, rindojot galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas mājokļus īrēt, nevis pirkt, absolūtais vairākums Latvijas aptaujāto iedzīvotāju (82%) vispirms norādīja uz grūtībām sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Jāatzīmē, ka četriem no pieciem respondentiem trūkst pārliecības par spējām pildīt kredītsaistības nākotnē. Puse respondentu kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja arī nogaidīšanu cerībā, ka nekustamo īpašumu cenas kritīsies, bet nedaudz mazāk cilvēku atzīmēja, ka īrētu dzīvesvietu vieglāk mainīt atbilstoši aktuālajiem dzīves apstākļiem nekā īpašumā iegādātu.
„Iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem biežāk norādījuši, ka dzīvo vecākiem piederošā vai īrētā mājoklī. Šajā grupā arī ir visvairāk to, kas uzskata, ka cilvēki mājokli īrē, nevis pērk, jo viņiem ir grūtības sakrāt naudu pirmajai iemaksai,” norāda DNB bankas Klientu segmentu daļas vadītājs Normunds Rudzītis. „Patlaban Latvijā ir daudz patstāvīgu jauniešu un jauno ģimeņu, kurām ir regulāri ienākumi, kā arī vēlme dzīvot privātīpašumā, taču no mājokļa iegādes viņus bieži attur pirmā iemaksa, tādēļ plānojam ieviest risinājumu, kas dotu iespēju iegādāties īpašumu, ja arī uzkrājumi visai pirmajai iemaksai nav pietiekami.”
Pētījums atklāj Latvijā mājokļu tirgū valdošo situāciju: patlaban 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzīvo īpašumā, kas pieder pašam, bet 16% - dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei piederošā mājoklī. Savukārt vairāk nekā trešā daļa respondentu dzīvo īrētā vai radinieku īpašumā esoša mājoklī (attiecīgi 15% un 22%).
Lai arī savs mājoklis nepieder vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, turpmāko 12 mēnešu laikā īpašumu iegādāties plāno tikai 6% aptaujāto. Katrs trešais respondents atbildēja, ka iecerējis veikt kapitālo vai kosmētisko remontu savā esošajā mājoklī, bet 7% domā īrēt citu īpašumu. Gandrīz puse jeb 46% respondentu neplāno darīt neko no minētā.
Ja respondentiem būtu iespēja izvēlēties, kādā mājoklī dzīvot, 94% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izvēlētos tādu māju vai dzīvokli, kas būtu reģistrēts uz paša vārda, un tikai 2% vislabprātāk dzīvotu īrētā mājoklī.
Interesanti, ka, izvēloties savu „sapņu mājvietu”, gandrīz katrs trešais respondents gribētu māju Latvijas laukos. „Sapņu dzīvesvietas” topa otrajā vietā ierindojas māja Spānijas dienvidos (14%), bet trešo vietu dala māja Jūrmalā (12%) vai Rīgā, Mežaparkā (12%).
Privātmāju laukos pārsvarā izvēlētos iedzīvotāji, kuri ģimenē galvenokārt sarunājas latviski (attiecīgi 40% latviski un 13% krieviski), bet citus piedāvātos variantus biežāk minējuši cilvēki, kuru galvenā sarunvaloda ir krievu. Zīmīgi, ka dzīvokļi, lai kur tie arī atrastos – Rīgas centrā vai jaunajā projektā kādā no Rīgas mikrorajoniem – ir „sapņu mājvieta” vien aptuveni katram desmitajam aptaujātajam.
Pētījumu centrs SKDS DNB bankas mājokļa pētījumu veicis šī gada jūlijā. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
