Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Ņemot vērā pēdējo nedēļu aktuālos notikumus un publiskajā telpā dzirdētos viedokļus par iespējamo krīzes otro vilni, jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā šoreiz skaidrots, kādi ir iedzīvotāju uzskati gan par aizvadīto ekonomisko krīzi, gan tajā gūtajām mācībām. Lielākā daļa iedzīvotāju piedzīvotajā krīzē vaino valsts amatpersonas, tostarp politiķu savstarpējos kašķus un ambīciju apmierināšanu, vieglprātību un tuvredzību, neveidojot budžeta uzkrājumus un ignorējot brīdinājumus par krīzi. Tikmēr norādot, ko Latvijas iedzīvotājiem pašiem vajadzētu mācīties no ekonomiskās krīzes un tās sekām, lielākā daļa aptaujāto atzinuši, ka apdomīgāk jārīkojas ar naudu un nevajadzētu dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tāpat respondenti atzīst, ka ikvienam jābūt gatavam paļauties tikai uz sevi, negaidot palīdzību no valsts.
Pēc kāpuma, ko „DNB Latvijas barometra” ikmēneša indikatori piedzīvoja kopš agra pavasara līdz pat šim rudenim, oktobrī to rādītāji ir apstājušies un pat pasliktinājušies. Sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss, salīdzinot ar septembri, kad tas bija augstākais pēdējo trīs gadu laikā, nokrities par 6 punktiem, bet nākotnes vērtējuma indekss, kas septembrī pirmo reizi minētajā periodā bija kļuvis pozitīvs, atkal ir ar mīnusa zīmi.
Zīmīgi, ka, salīdzinot ar septembri, iedzīvotāji biežāk atturējušies sniegt noteiktu vērtējumu kopējās situācijas attīstībai. Turklāt izteikta skepse vērojama iedzīvotāju vērtējumos ekonomiskajai situācijai valstī un tās attīstībai. Lai arī atzinīgo vērtējumu īpatsvars nav būtiski samazinājies, aptaujātie biežāk atzīmējuši, ka ekonomiskā situācija ir „ļoti slikta” (31% oktobrī, 27% septembrī). Tikmēr vērtējot ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija pasliktinās, kā arī, prognozējot ekonomiskās situācijas attīstību turpmākā gada laikā, pieaudzis kritisko prognožu īpatsvars.
Ņemot vērā iedzīvotāju skepsi ekonomiskās situācijas vērtējumos, „DNB Latvijas barometra” pētījuma otrā daļa veltīta uzskatiem par ekonomisko krīzi, tās iemesliem, mācībām un turpmāk veicamajiem soļiem.
Uzskaitot galvenos iemeslus, kādēļ nesenā ekonomiskā krīze Latviju skāra tik smagi, aptaujātie visbiežāk minējuši, ka tas noticis politiķu savstarpējo kašķu un personisko ambīciju apmierināšanas dēļ (51%), valsts amatpersonu vieglprātības un tuvredzības (budžeta uzkrājumu neveidošana, brīdinājumu par krīzi ignorēšana; 46%), nezināšanas un nekompetences (44%), kā arī politiķu neizlēmīguma, vilcināšanās un nespējas pieņemt neatliekamus lēmumus dēļ (40%). Tiesa gan, 41% respondentu kā vienu no krīzes un tās smaguma iemesliem minējuši alkatību un vēlmi nepamatoti ātri nopelnīt, kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā.
„DNB Latvijas barometra” pētījumu rezultātos jau ilgstoši dominē iedzīvotāju nostāja, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā (atkarībā no ekonomiskās situācijas un ar to saistītajiem notikumiem šādu viedokli pēdējos trīs gados pauž 60-85% iedzīvotāju). Tādēļ šoreiz pētījumā iedzīvotājiem vaicāts, kādēļ valsts un ekonomiskā situācija tajā attīstās nepareizi. Identificējot galveno problēmu, nedaudz vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka pastāv problēmas ar valsts attīstības mērķiem. Mazliet retāk (28%) aptaujātie norādījuši, ka šī situācija saistīta ar valsts attīstības procesu, bet 23% aptaujāto „nepareizo virzību” skaidro ar izvēlētajiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai (23%).
Tikmēr puse iedzīvotāju, atbildot, ko Latvijai vajadzētu ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai veiksmīgāk atjaunotu ekonomiku un nākamreiz nepiedzīvotu tik smagu lejupslīdi, norādījuši uz nepieciešamību plānot ekonomikas attīstību ilgtermiņā, noteikt prioritātes un tām atbilstoši rīkoties. Salīdzinoši bieži iedzīvotāji minējuši arī nepieciešamību pēc stabilas sociālās sistēmas (39%), rūpīgu krīzes cēloņu izpēti un reformu veikšanu trūkumu novēršanai (36%), kā arī valsts budžeta līdzekļu uzkrāšanu sliktākiem periodiem (32%). Ievērojami retāk aptaujātie norādījuši, ka vajadzētu ļaut iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām iesaistīties lēmumu pieņemšanā (16%). Tiesa gan, lielāku pilnvaru piešķiršanu valsts vadītājiem (4%) aptaujātie atbalstījuši vēl retāk.
Savukārt, apkopojot atbildes jautājumā, ko Latvijas iedzīvotājiem pašiem vajadzētu mācīties no nesen piedzīvotās ekonomiskās krīzes un tās sekām, lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka vajadzētu apdomīgāk rīkoties ar naudu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem (54%), un paļauties tikai uz sevi, negaidot palīdzību no valsts (48%). Tikmēr tikai 19% aptaujāto uzskata, ka jāmācās sadarboties ar līdzcilvēkiem un palīdzēt citiem, kā arī aktīvāk jāiesaistās politikā un jācenšas pašiem ietekmēt politiskos lēmumus (19%).
Prognozējot, kas nākamajā gadā varētu uzlabot ekonomisko situāciju Latvijā, iedzīvotāji kā trīs galvenos faktorus atzīmējuši nodokļu samazināšanu (50%), Eiropas fondu naudas aktīvāku izmantošanu (38%) un plašāku valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbībai (33%). Zīmīgi, ka arī nākamie biežāk minētie faktori saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, - attiecīgi iedzīvotāji norāda, ka ekonomisko situāciju uzlabotu uzņēmumu aktīvāka darbība (26%), kā arī stingrāka valsts kontrole pār tiem (26%). Tikmēr aptuveni piektā daļa aptaujāto norādījusi, ka ekonomisko situāciju valstī varētu uzlabot tikai brīnums.
Visbeidzot iedzīvotāji lūgti norādīt, kādas pozitīvas pārmaiņas notikušas valsts pārvaldē saistībā ar ekonomiskās situācijas saasināšanos Latvijā. Vairākums aptaujāto norādījuši, ka valsts pārvaldē pozitīvas pārmaiņas nav vērojamas (44%), turklāt nedaudz vairāk kā desmitā daļa aptaujāto atzinusi, ka to ir „grūti pateikt”. Tikmēr salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši, ka pozitīvās pārmaiņas saistītas ar valsts pārvaldē nodarbināto (18%) un pārvaldes iestāžu skaita (15%) samazinājumu, turklāt krīzes iespaidā sabiedrība tiek vairāk informēta par valsts budžeta veidošanu, ieņēmumiem un izlietojumu (14%) un valsts amatpersonu atalgojumu (13%), kā arī mazāk tiek šķērdēti budžeta līdzekļi (14%).
Interesanti, ka tāds pats jautājums iedzīvotājiem tika uzdots 2009. gada maijā veiktajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā – salīdzinot ar tā rezultātiem, šogad ievērojami vairāk respondentu atbildējuši, ka krīzes iespaidā valsts pārvaldē nekādas pārmaiņas nav notikušas (35% 2009. gada pētījumā, 44% - šogad) vai arī ir grūti pateikt, kādas tās ir (7% 2009. gadā, 13% šogad).
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
"DNB Latvijas barometrs" nr.42. Numura tēma - Ekonomiskā krīze.