Kā motivēt darbiniekus? 22 % iedzīvotāju vissvarīgākās ir darba devēju iemaksas viņu pensiju uzkrājumā

Atbildot uz jautājumu par to, kādi darba devēja papildus algai piedāvātie labumi motivētu visvairāk, respondenti norādīja uz tādiem aspektiem kā papildu apmaksātas brīvdienas, veselības apdrošināšana, tomēr liela nozīme piešķirta arī darba devēju iemaksām pensiju 3. līmenī – 22 % strādājošo respondentu tas būtu būtiskākais motivators, savukārt vēl 35 % tas būtu gana liels motivators. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji darba devēju ieguldījumu viņu pensiju uzkrājumā vērtē visaugstāk, jo Igaunijā tas būtu lielākais motivators 15 % respondentu, bet Lietuvā tikai 14 %.

Veids, kā motivēt vidējās un vecākās paaudzes darbiniekus

Aptauja apliecina – jo vecāks cilvēks, jo augstāk viņš vērtē darba devēja iemaksas viņa privātajā pensiju uzkrājumā kā motivācijas instrumentu. Vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem 31 % norādīja, ka visvairāk viņus motivētu pensiju 3. līmeņa iemaksas, vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem – 24 %, bet jaunāko respondentu (18-29 g. v.) vidū – 17 %. 

Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš norāda, ka šāda atšķirība starp vecuma grupām ir saprotama, jo cilvēki, kas jau pensionējušies vai tūlīt sasniegs šo vecumu, daudz labāk izprot, cik svarīgs ir katrs eiro, kas palielina pensijas apmēru. Tikmēr jaunākiem cilvēkiem, kuri ir tikai savas karjeras sākumā, tā vēl liekas tāla nākotne. “Tieši jaunieši var gūt vislielāko labumu no šī uzkrājuma, sākot to veidot laicīgi un ļaujot tam pelnīt ilgāku laiku. Jaunībā cilvēki nereti nepiešķir pietiekami lielu nozīmi pensiju uzkrājumiem, taču viņu rīcībā ir visvērtīgākais līdzeklis efektīvai ieguldīšanai – laiks. Jo ilgāk tiek veidots uzkrājums, jo vairāk tiek uzkrāts, jo vairāk šis uzkrājums nopelnīs,” saka Luminor eksperts. 

Kopā var uzkrāt vairāk

Aptaujā secināts, ka iedzīvotāji saskata vēl vairākus ieguvumus, ko sniedz darba devēja iemaksas viņu pensijas uzkrājumā. Piemēram, ceturtdaļa iedzīvotāju uzskata, ka šāds ieguldījums palielina darbinieku pārliecību par nākotni, un vairāk nekā piektdaļa – ka tas papildus motivē vidēja un vecāka gada gājuma darbiniekus, kā arī veicina lojalitāti. Turklāt arī darba devējam ir iespējas par veiktajām iemaksām saņemt nodokļu atlaides – iemaksas, kas nepārsniedz 10 % no darbinieka bruto algas, netiek apliktas ar darba devēja un darba ņēmēja sociālajām apdrošināšanas iemaksām.

Ja darbinieka uzkrājumā iemaksas veic ne tikai viņš pats, bet vēl arī darba devējs, tad līdz vecumdienām var uzkrāt ievērojamu papildinājumu valsts pensijai. Piemēram, ja darbinieks veic uzkrājumus no 40 līdz 60 gadu vecumam 50 eiro apmērā, pensiju plāna ienesīgums ir 5 % gadā, tad šajā laika posmā tiks iekrāti aptuveni 20 000 eiro. Savukārt šādus pašus uzkrājumus veicot jau no 20 gadu vecuma līdz 60 gadu vecumam, uzkrātā summa sasniegs aptuveni 75 000 eiro, kas nozīmē, ka divas reizes ilgāks uzkrājuma periods ļauj uzkrāt vairāk nekā trīs reizes lielāku kapitālu**. Ja tikpat ilgu laiku darbinieka uzkrājumā 50 eiro mēnesī iemaksātu arī darba devējs, tad uzkrātā summa dubultotos.

A. Krūmiņš piebilst – lai pensijas gados saglabātu ierasto dzīves līmeni, pensijas apmēram būtu jābūt vismaz 70 % no algas pirms pensionēšanās, taču pensiju 1. un 2. līmenis Latvijā var nodrošināt tikai aptuveni 40-50 %, līdz ar to paša iemaksas apvienojumā ar darba devēja ieguldījumu pensiju 3. līmenī ir labs veids, kā šo īpatsvaru paaugstināt.