Madaras Kivkucānes ģimenes budžeta plānošanas padomi

Katru pirmdienu ar kolēģiem apskatām interesantāko pasaules reklāmas kampaņu piemērus. Šonedēļ apskatījām kampaņu, kura ar saukli “par ko tu domātu, ja tev nebūtu jādomā par naudu?” milzīgos vides plakātos šķetināja virkni eksistenciāli “nozīmīgu” jautājumu. Piemēram - “ja tomāti ir augļi, vai kečupam nebūtu jāsaucas par smūtiju?”, “kāpēc cilvēki saka “darba kolēģis”, ja ir skaidrs, ka kolēģis ir kāds, ar kuru strādā kopā?” Kamēr atliek novēlēt, lai šādi jautājumi ir mūsu lielākie galvas mežģi, izstāstīšu jums par to kā mēs strādājam pie savām attiecībām ar naudu.

Ilgu laiku mūsu attiecības bija absolūti neveselīgas - algas dienā uzdzīvo un pēc tam izdzīvo. Kad iepazinos ar vīru - nekas daudz nemainījās - uzdzīvojām divtik un tad “pārtikām viens no otra”. Pēdējos desmit gadus Vecgada vakarā, rakstot sev vēstuli ar sapņiem, ko piepildīt Jaunajā gadā, viena lieta, ko apņemos līdzās “neēst saldumus” un “vairāk lasīt grāmatas”, ir arī finanšu sakārtošana. Pēdējos divus gadus man tas kaut kā sāk izdodies, un es arvien veiksmīgāk māku atpazīt brīžus, kad jāuzmanās no klupiena un jāsagrupējas. Es esmu sajūtu un emociju mednieks - man patīk sevi palutināt un nenoliedzami – nauda cilvēkam var sniegt acumirklīgu prieku. Manā gadījumā atliek to iemainīt pret jauniem auskariem vai kurpēm. Bet arvien biežāk es apzinos, ka šāds prieks ļoti ātri izplēn un nav noturīgs - drīzāk tāds kolas variants, kas neveselīgi uzsit cukura līmeni asinīs un pēc tam atstāj šķebinošu dūšu.

Dēla piedzimšana mūsu ģimenē ienesusi svētību daudzās nozīmēs - arī izpratni par to, cik svarīga ir naudas pratība un cik svarīgi, lai nauda kontā ir arī vienu dienu pirms algas dienas. Jāteic, ka arī pēdējā laika ziņu virsraksti par šo jautājumu nedomāt ļauj vien tikai retajam. Droši vien to, kā būs, to nevar paredzēt neviens, bet kāre pēc drošības spilvena nekad nav bijusi tik vilinoša kā tagad.

Padalīšos, kā mūsu ģimene cenšas rūpēties par savu finanšu veselību:

• Mēs pierakstām ikmēneša izdevumus un budžetējam tos kategorijās - visus maksājumus, kas jāveic, degvielas izmaksas, pārtikas izdevumus, suņu/kaķu barības, veselības izdevumus utml. Mums ir arī izpriecu budžets (kafejnīcas, kino, koncerti), un to visu rēķinām tā, lai daļa no algām paliek neaiztikta;
• 3. pensiju līmenis arī ir prātīgs veids kā par sevi parūpēties – algas dienās šim mērķim tiek novirzīts automātiskais maksājums. Turklāt par šo pozīciju var saņemt nodokļa atmaksu 20% apmērā, iesniedzot gada deklarāciju VID;
• Mani draugi un radi zina, cik ļoti man nepatīk sabiedriskais transports, bet, izprotot tā finansiālo izdevīgumu, pāris reizes nedēļā saņemos un braucu uz darbu ar vilcienu. Un, lai šo procesu iemīlētu, cenšos saskatīt tajā vēl kādu papildu labumu sev – varu strādāt, lasīt, galu galā – arī paskrollēt telefonu;
• Plānojam pārtikas iepirkumus un uz veikalu cenšamies doties 1x nedēļā (jo vēl nekad nav bijis tā, ka, aizbraucot uz veikalu pēc piena, es neiznāku no tā tikai ar pienu);
• Nepērku tik daudz apģērbu kā kādreiz, lai arī cik ļoti man gribētos iebraukt tirdzniecības centrā katru reizi, kad braucu tādam garām. Tā vietā cenšos izdomāt, ko tieši man vajag, jau pirms dodos uz veikalu, un, ieraugot kaut ko skaistu, kas neatbilst manam mērķim, atceros, cik vīlusies būšu, ja paklupšu, un ka diez vai jaunā štāte mani priecēs vairāk par faktu, ka kontā pirms algas dienas ir vairāk naudas kā budžetēts. (Bet jāatzīst, ka reizēm tā štāte ir tik laba, ka mērķis tiek koriģēts);
• Un vēl mums ļoti strādā nepārtrauktība. Veidot šo krāšanas, līdzi domāšanas ieradumu katru mēnesi. Arī tad, kad visiem draugiem reizē sakritušas dzimšanas dienas un vēl arīdzan auto jāved uz servisu. Te ļoti noder Apple Pay/Google Pay - maksājot ar telefonu vai pulksteni, varu uzreiz redzēt visus savus pēdējos darījumus, un tas palīdz sekot līdzi izdevumiem.

Galu galā ieguldīt un krāt, šķiet, nekad nav bijis tik viegli kā tagad – mēs varam mēģināt audzēt savu kapitālu kriptovalūtās un vērtspapīros, varam krāt naudu pastaigājoties (ir tādas aplikācijas, kuras veido uzkrājumu, tev kustoties, un pēcāk tu tās vari atprečot), varam arī izmantot dažādus rīkus, kas noapaļo maksājumu līdz apaļiem cipariem, starpību novirzot “krājkasei”… Bet vissvarīgākais - pāri visam - veselīga attieksme pret šo procesu. Man palīdz izdevumu uzskaitvedība, nepārtrauktība, izdevumu plānošana, automātiskie maksājumi, impulsīvo pirkumu atpazīšana un skaidrs, sasniedzams mērķis kam es krāju. Kas palīdz tev?

Vai tu domā par savu finanšu veselību? Vai arī tu esi no tiem laimīgajiem, kuru prātus nodarbina kāds eksistenciāls jautājums, jo par naudu tev nav jādomā?