DNB banka ievieš pozitīvas pārmaiņas kredītpolitikā

Reaģējot uz pozitīvajiem signāliem finanšu un nekustamā tirgus nozarē, DNB banka pieņēmusi lēmumu atgriezties pie iepriekšējo gadu hipotekāro kredītu izsniegšanas politikas, padarot elastīgākus kredītu piešķiršanas noteikumus. Lai hipotekāros kredītus padarītu vēl pieejamākus Latvijas iedzīvotājiem, DNB banka ir arī iestājusies valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem.

Lai gan DNB banka vienmēr ir bijusi pazīstama kā hipotekārās kreditēšanas tirgū aktīva un izdevīgus piedāvājumus sniedzoša banka, pēdējā pusgada laikā tā ievēroja salīdzinoši konservatīvus hipotekāro kredītu izsniegšanas noteikumus. Pārskatot šos noteikumus un padarot tos elastīgākus klientiem, DNB banka izveidojusi īpašus hipotekārā kredīta saņemšanas nosacījumus.

„Pēdējo mēnešu laikā DNB banka, izskatot hipotekāro kredītu pieteikumus, kā būtiskāko faktoru ņēma vērā tieši īpašuma atrašanās vietu, savukārt turpmāk mēs orientēsimies uz katru klientu un tā vajadzībām, kā arī izvēlētā īpašuma kvalitāti, individuāli izskatot katru pieteikumu mājokļa iegādei Rīgā, Rīgas rajonā un visā Latvijā,” izmaiņas skaidro DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Sadarbojoties ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, DNB banka sagatavojusi īpašus hipotekāros piedāvājumus arī ģimenēm, kuras kvalificējas valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko: „Esam priecīgi par plašo mājokļu galvojumu valsts atbalsta programmas pieejamību, tajā iesaistoties lielākajām privātpersonas apkalpojošām bankām Latvijā, tagad arī DNB bankai. Programma ir nozīmīgs atspaids ģimenēm, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai, un par to liecina pieprasījums pēc programmas – programmas ietvaros šī gada laikā esam piešķīruši jau vairāk nekā 400 galvojumus.”

Kā atklāj DNB bankas Kvalitātes pārvaldes vadītājs Kaspars Anckalniņš, pētījumi rāda, ka klientiem nereti problēmas sagādā pirmās iemaksas segšana nekustamā īpašuma iegādei, tādēļ DNB bankas meitas uzņēmums SIA „Salvus” savā portfelī esošos īpašumus piedāvā iegādāties, bankai finansējot līdz pat 90%.

Jaunākais pēc DNB bankas pasūtījuma veiktais pētījums* liecina, ka tuvākā gada laikā hipotekāro kredītu mājokļa iegādei plāno izmantot 5% Latvijas iedzīvotāju. Lai iegūtu īpašumā savu mājokli, iedzīvotāji labprāt izvēlētos arī risinājumu „īres vietā pirmā iemaksa”. To piedāvā arī DNB banka, dodot iespēju iegādāties īpašumu tiem, kam vēl nav uzkrāta visa pirmās iemaksas summa.

Nav mazinājusies iedzīvotāju vēlme pēc privātiem mājokļiem, jo īpaši – Kurzemes pusē

No aptaujātajiem iedzīvotājiem nekustamo īpašumu tuvākā gada laikā reāli plāno iegādāties 5% respondentu. Pētījuma rezultāti liecina, ka tuvākā gada laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus kopējo ainu uzlabos tieši kurzemnieki – teju katrs desmitais kurzemnieks plāno noteikti iegādāties nekustamo īpašumu, un katrs nākamais desmitais apsver šo iespēju.

Visbiežāk īpašumu plāno iegādāties tie respondenti, kuri dzīvo divatā, vai arī tie, kuru ģimenē ir pieci un vairāk cilvēku. Tāpat arī tie respondenti, kuri ir vecumā no 36 līdz 40 gadiem, kuriem ir augstākā izglītība un/vai ikmēneša ienākumi 601 līdz 1000 eiro apmērā.

Ja kredītu, tad uzreiz jau jaunai un gatavai mājai

Situācijā, kad mājokļa potenciālais pircējs izmantotu hipotekāro kredītu, vislielākā daļa jeb 25% respondentu atzina, ka bankas palīdzību izmantotu jaunas un gatavas privātmājas iegādei. Otrajā vietā respondenti izvēlējās remontējamas vai tādas privātmājas, kur nepieciešams pabeigt celtniecības darbus, ieguvi, izmantojot hipotekāro kredītu. Trešā populārākā atbilde - dzīvošanai gatavs mājoklis jaunā projekta vai arī vecāka tipa daudzdzīvokļu namā (tā sauktā Staļina, Hruščova vai cita tipa mājā).

Arī šajā jautājumā visbiežāk hipotekāro kredītu jaunas un gatavas privātmājas iegādei vai remontējamas privātmājas ieguvei izmantotu kurzemnieki. Savukārt gatava mājokļa jaunā projekta vai vecāka tipa daudzdzīvokļu namā iegādei hipotekāro kredītu visbiežāk izmantotu tieši rīdzinieki.

Labprāt izvēlētos „īres vietā pirmā iemaksa” risinājumu

Vairāk nekā ceturtā daļa respondentu kā sev piemērotāko mājokļa iegādes veidu saredz “īres vietā pirmā iemaksa” risinājumu. T.i. - pirmo iemaksu segt īres veidā ilgākā laika periodā un pēc tā turpināt maksāt hipotekāro kredītu. Teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kā piemērotāko mājokļa iegādes veidu atzīst mazāku pirmo iemaksu un pilnu atbildību par hipotekārā kredīta saistībām. Savukārt gandrīz uz pusi mazākam respondentu skaitam piemērotāks variants šķiet lielāka pirmā iemaksa, bet daļēja atbildība par kredītsaistībām.

Banku meitas uzņēmumu piedāvājumi ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem (samazināta komisijas maksa, zemāka pirmā iemaksa) šķiet vispievilcīgākais variants 6% respondentu. Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs kā sev piemērotāko mājokļa iegādes veidu saredz objekta iegādi bez kreditēšanas

Katram reģionam savs piemērotākais mājokļa iegādes risinājums

Īres maksājumus kā pirmo iemaksu visvairāk izvēlētos tieši Zemgalē – teju katrs trešais zemgalietis. Mazāka pirmā iemaksa vispievilcīgākā šķiet Latgalē - to izvēlētos katrs piektais latgalietis. Rīgā vispopulārākie ir banku meitas uzņēmumu izdevīgie mājokļa piedāvājumi.

Kurzemē ir visvairāk atbalstītāju variantam par lielāku pirmo iemaksu, bet daļēju atbildību par hipotekārā kredīta saistībām. Kurzemē un Zemgalē vienlīdz populārs ir uzskats, ka vislabāk mājokli iegādāties bez kredītsaistībām – tā uzskata teju katrs piektais kurzemnieks un zemgalietis. Vidzemnieki nevienā no atbilžu variantiem nedominē.

„Īres vietā pirmā iemaksa” risinājumu visbiežāk izvēlas tieši ģimenes ar bērniem

Īres maksājumus kā pirmo iemaksu - šo kā piemērotāko mājokļa iegādes veidu visbiežāk izvēlas ģimenes, kurās ir trīs cilvēki, tostarp jaunās ģimenes. Savukārt zemāku pirmo iemaksu, taču pilnu atbildību par kredītsaistībām izvēlas pāri bez bērniem. Iespēju iekrāt lielākai pirmajai iemaksai vai atļauties īpašumu iegādāties bez kredītsaistībām biežāk norādījuši tie respondenti, kuri dzīvo vieni.

Labāk maksāt ikmēneša kredītmaksājumus, nevis izmest vējā naudu par īri

Vaicāti par to, ko saredz kā izdevīgāko situāciju tiem, kas nav paši sava mājokļa īpašnieki, pārliecinošs vairākums jeb 63% respondentu pauda viedokli, ka šādā gadījumā visizdevīgākais variants ir hipotekārais kredīts, kas ļauj katru mēnesi par mājokli maksāt tādu pašu vai pat mazāku summu nekā, īrējot mājokli. 15,2% respondentu gan norādīja, ka labāk dzīvot īrētā mājoklī un ne par ko neraizēties, jo visu mājoklim nepieciešamo nodrošina saimnieks.

Procentuāli līdzīgs atbilžu sadalījums ir arī pa reģioniem, izņemot Kurzemi – šajā reģionā īpaši dominē viedoklis, ka labāk ik mēnesi maksāt hipotekārā kredīta kredītmaksājumus nekā īri.

* Pētījumu šī gada maijā veica pētījumu aģentūra „Compass” pēc DNB bankas pasūtījuma.