Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
Latvija brauc straujāk nekā Baltijas kaimiņi, taču redzams arī atpalikšanas risks
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
Izaugsmes prognozes ir nedaudz paaugstinātas
Šis ir bijis labs gads Latvijas ekonomikai, par spīti dramatiskiem notikumiem banku sektorā un spriedzei pasaules tirdzniecībā. Kādu brīdi mūsu martā publicētā prognoze par 4,2% IKP pieaugumu šķita nedaudz optimistiska, taču saņemam arvien vairāk apstiprinājumu tam, ka šo gadu ekonomika sāka, tā teikt, no spēka pozīcijām.
Kā jau gaidījām, izaugsme Latvijā šogad ir bijusi nedaudz straujāka nekā kaimiņvalstīs.
IKP prognoze 2018. gadam paliek gandrīz nemainīga, mēs to paaugstinām par 0,1 procentpunktu. Arī 2019. gada prognoze ir paaugstināta par tādu pašu soli, līdz 3,8%. Ienākoši dati signalizē spēcīgu izaugsmi arī atlikušajos 2018. gada mēnešos, varbūt ar pavisam nelielu piebremzēšanos. 2019. gada likteni izšķirs sadursme starp labvēlīgiem iekšējiem faktoriem un pieaugošiem riskiem ārējā vidē.
Ekonomika cenšas saprast tās iespēju robežas
Ja ekonomikas izaugsme šogad bijusi atbilstoša gaidām, tad nodarbinātības pieaugums tās ir pārsniedzis. Strādājošo cilvēku skaits janvārī-jūnijā ir audzis par 1,9% gada griezumā, kamēr pērn kopumā vidēji – tikai par 0,2%. Līdz ar to bezdarbs ir samazinājies straujāk nekā gaidīts. Mūsu jaunā prognoze par šī gada vidējo bezdarba līmeni ir 7,6%, salīdzinājumā ar 7,9% martā. Nākamgad vidējais bezdarbnieku īpatsvars varētu samazināties nedaudz zem 7%.
Tajā pašā laikā inflācija ir mazāka par gaidīto – jaunā prognoze arī šajā gadījumā ir par 0,3% mazāka par iepriekšējo jeb 2,5%. Īpaši jāuzsver tas, ka pakalpojumu cenu inflācija, kurā pārmērīgs algu izmaksu spiediens varētu parādīties vispirms, ir bijusi stabila, svārstoties nedaudz virs 3% gada griezumā. Sagaidām, ka kopējais cenu kāpums nākamgad nedaudz paātrināsies, tuvojoties 3% atzīmei. Šis diezgan labvēlīgais makro rādītāju salikums un ne tikai tas liek domāt, ka Latvijas izaugsmes potenciāls varētu būt lielāks nekā domājām agrāk, līdzīgi kā Baltijas kaimiņiem.
Tomēr straujāks cenu kāpums nākotnē ir risks, kam ir rūpīgi jāseko. Algu pieauguma temps 1. pusgadā ir pārsniedzis 8%, sagaidām, ka 2. pusgadā augšupejas temps vēl paātrināsies un mūsu 9% kāpuma prognoze šajā gadā piepildīsies. Tas rada straujāka patēriņa kāpuma varbūtību, kas pastiprinātu spriedzi darba tirgū un līdz ar to arī darbaspēka izmaksu kāpumu, kas ir risks konkurētspējai.
Eksports – nedaudz lielāks un acīmredzami skaistāks
Luminor ir bijusi taisnība, prognozējot, ka mašīnbūves attīstība turpinās virzīt apstrādes rūpniecību. Taču kopējais lielākās eksporta nozares sniegums ir atpalicis no gaidītā lielā mērā tāpēc, ka samazinājusies ražošana pārtikas pārstrādē, ko izraisīja apjomu samazināšanās pārtikas pārstrādē, ko visdrīzāk varētu izskaidrot pārejoša darbības apturēšana vienā piena pārstrādes uzņēmumā.
Mēs uzskatām, ka apstrādes rūpniecības pieaugums pārskata periodā (līdz 2020.gadam) un arī sekojošajos gados būs diezgan spēcīgs, lai arī šo gadu varētu raksturot kā vājuma brīdi. Taču arī šogad ir nozares, kuras augušas strauji, līdzīgi kā iepriekšējos gados. To īpatsvars aug. Piemēram, metālapstrādes un mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas kopējais devums šogad pārsniegs 30%, par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2010.gadā. Šīm apakšnozarēm ir straujāks potenciālais kāpuma temps, tās neierobežo vietējo izejvielu, noieta tirgus pieejamība, tās ir konkurētspējīgas darba tirgū. Palielinoties to īpatsvaram, kāps rūpniecības potenciālais attīstības temps.
Pakalpojumu eksporta sniegums 2018. gadā ir bijis svārstīgs – pieaugums krasi piebremzējās 1. ceturksnī, bet 2. ceturksnī bija labākais kopš 2012. gada sākuma. Imports šogad ir turpinājis augt straujāk nekā eksports, bet starpība vairs nav tik liela kā pērn. Līdzīga aina gaidāma 2019. gadā, investīciju un patēriņa bumam turpinoties.
Ticēt nākotnei un investēt
Investīciju kāpums ir bijis galvenais iemesls tam, ka ekonomika šogad un pērn augusi daudz straujāk nekā 2016. gadā. 2019. gadā ES fondu plūsma visdrīzāk vēl nedaudz palielināsies, bet tās devums izaugsmes procentos vairs nebūs tik dāsns. Daudz kas būs atkarīgs no mājokļu tirgus spējas pārņemt izaugsmes virzītāja lomu. Ir daudzsološi signāli. Pēc augšanas par gandrīz 10% Rīgā un pat par 21% dažviet Pierīgā sērijveida dzīvokļu cenu kāpums ir kļuvis mērenāks, bet ir noturīgs. Būvatļauju izsniegšana 1. pusgadā signalizē, ka privātā sektora pieprasījums visdrīzāk varēs pārņemt stafeti no ES fondiem — strauji aug ne tikai plānotais mājokļu, bet arī biroju un rūpniecībai paredzēto telpu apjoms.
Šobrīd Latvija var būt apmierināta ar savu sniegumu. Tomēr ir risks, ka nākotnē izaugsmes temps noslīdēs zem Baltijas vidējā. Par laimi, tas nav neizbēgami.
Pērn un šogad Igaunija un Lietuva ir spējušas panākt patiesi apbrīnojamu “balto apkaklīšu” pakalpojumu eksporta kāpumu, Latvija virzās uz priekšu, bet ne gluži tik strauji. Raugoties no pozitīvās puses, ekonomikā varētu būt lielāks neizmantotais potenciāls, jo bezdarba līmenis ir augstāks, kaut strauji samazinās. Šķiet, ka virzāmies pa neseno Tallinas un Viļņas panākumu ceļu – uzbūvēt daudz biroja ēku un tās piepildīt ar biznesa un IT pakalpojumu eksportētājiem. Lai atkārtotu nesenos Lietuvas panākumus rūpniecības investīciju piesaistē, ir jāiemācās tās recepte valsts institūciju, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbībai.
Pēteris Strautiņš
Ekonomists
peteris.strautins@luminorgroup.com
VIDEO: Luminor jaunākās ekonomikas prognozes prezentēšana
Mediju kontaktiem: Lita Juberte-Krūmiņa