Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Daudzas ikdienas darbības šobrīd ieteicams veikt attālināti – tostarp arī ar finansēm saistītus uzdevumus, piemēram, rēķinu apmaksu internetbankā, iepirkšanos tiešsaistē vai saziņu ar banku. Taču Luminor krāpšanas novēršanas eksperts brīdina, ka šo situāciju var izmantot arī krāpnieciskos nolūkos, tāpēc ir svarīgi ievērot digitālās drošības pamatprincipus un neuzķerties uz viltus zvaniem un piedāvājumiem.
“Lai pēc iespējas samazinātu nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, plašās digitālo pakalpojumu iespējas vēl aktīvāk izmanto tie, kas to darīja arī ikdienā, bet daudzi, apstākļu spiesti, tikai tagad sāk apgūt digitālās prasmes,” saka Luminor vecākais krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits. Viņš uzsver, ka ir svarīgi ne tikai tehniski iemācīties izmantot digitālos rīkus, bet arī apzināties riskus, kas saistīti ar finanšu drošību digitālajā vidē, un zināt, kā rīkoties un kur vērsties šaubīgās situācijās.
Uzdodoties par bankas pārstāvjiem, krāpnieki var censties internetā, caur e-pastu, caur sociālajiem tīkliem vai pa telefonu no klienta izvilināt sensitīvus datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, internetbankas pieejas, maksājumu kartes informāciju, pin kodus un citus datus, kas var dot tiem piekļuvi klienta finanšu līdzekļiem. Luminor bankas eksperts atgādina, ka, ja banka veic saziņu ar tās klientu, tā nekādā gadījumā nepieprasīs izpaust internetbankas lietotājvārdu un paroli; kodu kartes vai kalkulatora pilnos numurus; kartes numuru; kartes derīguma termiņu; PIN kodu; CVV2 kodu jeb trīs ciparu kodu, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus parakstam.
Jāatceras, ka banka nekad nesūtīs īsziņu vai e-pastu ar lūgumu atjaunot savu paroli vai PIN kodus. Ja ziņā ir iekļauta jebkāda saite, pirms klikšķināt uz tās, vienmēr pārliecinies, vai tā sakrīt ar oficiālo vietnes adresi. Šaubu gadījumā iesaku sazināties ar banku pa diennakts uzziņu tālruni.
Ja esi karantīnā un uztici pārtikas pirkšanu kādam citam, nekādā gadījumā nedod viņam vai viņai savu bankas karti un PIN kodu. Visdrošāk būs, ja cilvēkam, kas tev palīdz, pārskaitīsi naudas summu par pirkumiem, izmantojot internetbanku vai mobilo lietotni, vai pats veiksi pirkumu ar karti veikala mājaslapā.
Šobrīd daudzi ļoti aktīvi izmanto iespēju iepirkties internetā, taču krāpnieki to var izmantot, lai radītu viltus interneta veikalus. Tādos visbiežāk būs neticami lētas cenas, mājaslapa var strādāt ar kļūdām (nedarbojas atsevišķas pogas, nevar atvērt saites), tai var trūkt kontaktu sadaļas un par to nevar atrast informāciju citos avotos. Lai pasargātu sevi un citus, kā arī lai atpazītu īstu internetveikalu no neīsta, A.Šmits ir sagatavojis vairākus ieteikumus, ko ņemt vērā, iepērkoties internetā.
Smart-ID lietotne ir ērts un ātrs veids, kā pieslēgties un apstiprināt maksājumus savā internetbankā, taču arī tas prasa zināmu piesardzību. Luminor eksperts atgādina, kas jāatceras, izmantojot Smart-ID: “Neatklāj nevienam savus PIN kodus, un darījumus Smart-ID lietotnē apstiprini tikai tad, ja pats esi iniciējis šo darbību internetbankā vai mobilajā bankā. Ja pēkšņi lietotne prasa ievadīt PIN kodu, lai gan pats tobrīd ar Smart-ID nekur nemēģini pieslēgties, tad nekādā gadījumā šo kodu neievadi! Tāpat vienmēr pārliecinies, ka internetbankā vai mobilajā bankā esošais Smart-ID drošības kods sakrīt ar Smart-ID lietotnē redzamo kodu.”
Ja tomēr ir aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai kredītkartes, internetbankas dati ir iedoti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo savai bankai. Ja esi pazaudējis bankas karti vai tā nonākusi nepareizās rokās, nekavējoties bloķē to savā internetbankā.