Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Vairāk nekā puse jeb 52 % strādājošo Latvijas iedzīvotāju izvēlētos 80 eiro iemaksas pensiju trešajā līmenī iepretim algas pielikumam 50 eiro apmērā, ja darba devējs piedāvātu šādu izvēli, liecina Luminor bankas veiktā aptauja*.
Jautāti, ko iedzīvotāji izvēlētos – algas piemaksu 50 eiro “uz rokas” vai darba devēja veiktu 80 eiro ikmēneša iemaksu pensiju trešajā līmeni, lielākā daļa dotu priekšroku iemaksām pensijas uzkrājumam, bet 34 % izvēlētos algas palielinājumu. Tikmēr 14 % svārstījās un nevarēja izlemt. Jāatzīmē, ka arī 2021. gadā veiktajā aptaujā rezultāti bija līdzīgi – toreiz par labu 80 eiro iemaksām pensijai izteicās 50 % strādājošo iedzīvotāju, savukārt trešdaļa (33 %) deva priekšroku algas pielikumam.
“Tas, ka liela iedzīvotāju daļa labprāt gribētu, lai darba devējs veic iemaksas viņu pensiju 3. līmenī, ir pozitīva tendence un norāda, ka iedzīvotāji apzinās pensijas uzkrājumu nepieciešamību un labprāt izvēlētos šādu iespēju. Turklāt pensiju 3. līmenī uzkrātie līdzekļi ilgtermiņā aug, pateicoties finanšu tirgu pieaugumam un salikto procentu spēkam, kas nozīmē, ka jau nopelnītais kapitāls turpina pelnīt jaunu kapitālu. Tas ir labs signāls darba devējiem apdomāt šāda motivējoša papildu labuma ieviešanu,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
Ikviens iedzīvotājs katru gadu var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no paša veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, bet pastāv līdzvērtīgi labvēlīgi nosacījumi darba devēja veiktajām iemaksām darbinieka labā. Darba devēja veiktās iemaksas līdz 10 % no darbinieka bruto algas netiek apliktas ar darba devēja vai darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokli. Rezultātā, piemēram, lai nodrošinātu darbinieka algas pieaugumu “uz rokas” par 50 eiro, darba devējam tas izmaksā ap 89 eiro. Savukārt darba devēja iemaksa 3. pensiju līmenī, piemēram, 80 eiro apmērā, nerada papildu izdevumus darba devējam, savukārt darbiniekam no šīs summas iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs jāmaksā tikai brīdī, kad nauda tiks izņemta no pensiju 3. līmeņa. Tātad jau šobrīd šo 80 eiro pēc-nodokļu vērtība ir virs 61 eiro, turklāt 80 eiro tiek ieguldīti finanšu tirgos ar pensiju fonda starpniecību, un tiem ilgtermiņā pieaug vērtība līdz ar globālajiem un Baltijas finanšu tirgiem.
Lai gan aptaujas rezultāti liecina, ka iemaksas pensiju 3. līmenī ir pietiekami motivējošs instruments, kopējais informētības līmenis par darba devēja iemaksām darbinieku pensijas uzkrājumam arvien ir zems, turklāt arī darba devēju iesaiste vēl nav īpaši augsta. Tāpēc nepieciešams turpināt informēt kā iedzīvotājus, tā darba devējus.
“Rūpējoties par darbinieka nākotni un izrādot iniciatīvu atbalstīt savus darbiniekus, arī darba devējs ir ieguvējs. Veicot algu vai labumu grozu pārskatīšanu uzņēmumos, aicinām darba devējus domāt ilgtermiņā un izvērtēt iespēju vismaz daļu plānotā algas pielikuma pārvērst iemaksās 3. līmeņa privātajos pensiju fondos. Tas ilgtermiņā – gan eiro izteiksmē papildinot darbinieku labklājību, gan nodrošinot ienākumus vecumdienās – var dot vairāk nekā pieaugums neto algā,” saka Atis Krūmiņš.
Uzņēmuma uzkrājumu programma darbiniekiem