Pavasaris 2024: Latvijas ekonomikas apskats

2023. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 0,3% un tas bija zemāk, nekā prognozējām septembrī (0,6%), un galvenais iemesls tam bija Centrālās statistikas pārvaldes veiktā pagātnes datu pārrēķināšana.

Mēs sagaidām, ka IKP dinamika šogad no ceturkšņa uz ceturksni uzlabosies, bet ļoti pakāpeniski. Prognozējam, ka 2024. gadā IKP pieaugs par 1,2%. Esam nedaudz samazinājuši savu prognozi salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri, kad tā bija 1,8%. Galvenais iemesls tam ir ārējo notikumu radītā spriedze, kas jau patlaban ietekmē investīcijas, citu negaidītu notikumu kopš tā brīža ir bijis ļoti maz. Ja nebūs jaunu pasauli satricinošu notikumu, 2025. gadā izaugsme paātrināsies līdz apmēram 3,3% un līdzīgā līmenī noturēsies vairākus gadus. Turpinoties pašreizējām tendencēm, 2025. gadā saplūdīs vairāki attīstību paātrinoši spēki. Patērētāji jutīsies pārliecinātāki, jo reālo algu kāpums paātrināsies un nodrošinās nozīmīgus pirktspējas ieguvumus jau 2024. gadā, kas patērētāju uztveri un uzvedību ietekmēs turpmākajos gados. Mūsu svarīgākie eksporta tirgi – Baltija, Ziemeļvalstis, Eirozona - šogad sāks atlabt pēc ilgstoša vājuma, tāpēc arī šajā jomā var gaidīt pozitīvu ciklisko tendenču nostiprināšanos nākamgad. Sagaidāms arī, ka procentu likmes kļūs zemākas. Neliels samazinājums būs jau šī gada pirmajā pusē, pēc tam tas paātrināsies.

Tālākā nākotnē, pēc 2025. gada, arvien lielākās darbinieku piesaistes grūtības uzliks arvien stiprākas bremzes tautsaimniecības attīstībai, bet tas pagaidām ir aiz mūsu prognožu horizonta.

Starpība ar Igauniju ir mazākā kopš deviņdesmito gadu sākuma, bet lielā mērā “nepareizu” iemeslu dēļ – IKP uz iedzīvotāju Igaunijā samazināja recesija un imigrācijas virzīts iedzīvotāju skaita pieaugums.

Grafiks. Baltijas valstu IKP izmaiņas, %, fakts un Luminor prognoze​.

2023. gads Latvijas eksportam bija vissarežģītākais kopš 2009. gada, un šīs grūtības turpināsies arī šogad. Eksports bez pārtraukuma bija kāpis kopš 2010. gada, un arī pandēmijas laikā attīstība bija pozitīva. Tas beidzās, 2023. gadā reālajam eksportam samazinoties par 5,9%. Pieaugums 2024. gadā vēl būs tuvu nullei, lai arī gaidāmi pozitīvi skaitļi ceturkšņos attiecībā pret iepriekšējiem periodiem. Šādi mērot, eksporta atkopšanās sākās jau 2023. gada beigās. Taču tā ir rakšanās ārā no dziļas bedres pēc krituma par 11,7% gada griezumā, ko reģistrēja pērn 3. ceturksnī.

Problēmas ir galvenokārt preču eksporta pusē, kas 2023. gadā naudas izteiksmē samazinājās par 11%, reāli par 7%. Vienlaikus jāatzīmē, ka naudas izteiksmē preču pārdošanas ienākumi bija par 36% lielāki nekā 2020. gadā, tāpēc vairākums eksportējošo uzņēmumu joprojām ir finansiāli komfortablā pozīcijā. Taču vairākiem svarīgiem produktiem, jo īpaši zāģmateriāliem, cenu līmenis ir atgriezies izejas punktā, bet izmaksas starplaikā ir augušas.

Grafiks. Ražotāju eksporta cenas pa nozarēm

Preču eksporta kritumu var “pārspīlēt” reeksporta apjomu krasā samazināšanās, tāpēc svarīgs indikators ir galvenokārt uz eksportu strādājošās apstrādes rūpniecības izlaide - arī tā pērn samazinājās, tikai mazāk - par 4,5%. 2024. gadā gaidāms ražošanas pieaugums apmēram par 2% ar ievērojamu paātrinājumu 2025. gadā. Neskatoties uz eksporta tirgu skarbumu, ieguldījumi pamatlīdzekļos rūpniecībā 2023. gadā auga par 30%, un divu gadu laikā pieaugums ir bijis 85%.

Politika ražošanas atbalstam kļūst efektīvāka, piemēram, piešķirot vairāk nekā 100 miljonus eiro industriālajiem parkiem Liepājā, Valmierā un citās pilsētās. Rūpniecības attīstības perspektīvas uzlabo arī notiekošās strukturālās pārmaiņas. Nozarēs, kur ražošana visumā ir tehnoloģiski sarežģītāka, sniegums pērn bija labāks nekā rūpniecībā kopumā. Tas bija kārtējais panākumu gads elektronikai, arī vairākām mašīnbūves nozarēm. Samērā īsā laikā – kopš 2015. gada - apjomi elektronikā un elektrotehnikā ir vairāk nekā dubultojušies. Rūpniecības struktūra pamazām tuvojas ES vidējiem rādītājiem.

Pakalpojumu eksports auga, naudas izteiksmē 2023. gadā palielinoties par 7%. Tomēr izaugsme gada 2. pusē bija ļoti lēna. Īpaši satraucošs ir kritums augstas pievienotās vērtības pakalpojumos 2. pusgadā. Šī nozare ir bijis viens no svarīgākajiem panākumu stāstiem Latvijas ekonomikā šajā gadsimtā, panākot desmitos reižu mērāmu apgrozījuma kāpumu šajā gadsimtā. Fakts, ka šīs nozares nav attīstījušās tieši tikpat strauji kā kaimiņvalstīs, ir otršķirīgs, jo visas trīs Baltijas valstis kopumā šajā jomā ir guvušas apbrīnojamus panākumus. Taču ir jāatzīmē, ka Lietuvas sniegums šajā jomā 2023. gadā bija daudz labāks, lielā mērā tas ir saistīts ar gatavību atvērt robežu IT speciālistiem no Baltkrievijas kopš politisko represiju pastiprināšanās 2020. - 2021. gadā, kas ieradās kopā ar jau strādājošiem uzņēmumiem un sekmīgiem produktiem.

Grafiks. ES valstu biznesa pakalpojumu eksports uz iedzīvotāju 2023.gadā

Grafiks. ES valstu IT pakalpojumu eksports uz iedzīvotāju 2023.gadā

Ilgi gaidītie moderno biroja telpu piedāvājumi Rīgā kļūst par realitāti, un to iepriekšējā nepietiekamība ilgstoši bremzēja intelektuālo pakalpojumu nozaru attīstību salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Patēriņa dinamika kopš mūsu iepriekšējā apskata ir bijusi mēreni nelabvēlīga. Mazumtirdzniecības datos var redzēt tikai nelielu reālo algu atgūšanās ietekmi. Tas nav milzu pārsteigums, jo reālās algas joprojām ir zem 2022. gada augstākā punkta un aptaujas rāda izteiktu vēlēšanos uzkrāt un piesardzību pret tēriņiem. Tomēr, tā kā notikumi virzās saskaņā ar mūsu reālo algu pieauguma prognozi (7-8% pieaugums šogad), ir ticams tikai viens iedzīvotāju patēriņa izmaiņu virziens – uz augšu. Tomēr šogad sagaidām salīdzinoši nelielu (aptuveni 2,5%) reālā patēriņa pieaugumu, kas nozīmē, ka tas būs tikai par 1% augstāks nekā pirms diviem gadiem - 2022. gadā. Aptaujas rāda iedzīvotāju nevēlēšanos tērēt lieliem pirkumiem, kā arī apņēmību palielināt uzkrājumus. Mazumtirdzniecības noskaņojums ir pasliktinājies kopš pagājušā gada maija un ir piecus punktus (100 punktu skalā) zem vēsturiski vidējā.

Grafiks. Mazumtirdzniecības, atsevišķu tās apakšnozaru un iekšējo pakalpojumu nozaru reālais apgrozījums, 2020=100

Ir pamatotas cerības uz straujāku patēriņa kāpumu 2025. gadā. Straujais dzīves dārdzības kāpums 2021. - 2022. gadā bija traumatisks sabiedrībai, jo īpaši cilvēkiem ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem. Ir jāpaiet laikam, lai saprastu, ka krīze ir pāri, tāpat daudzām mājsaimniecībām ir nepieciešams atjaunot uzkrājumus.

Sagaidāms, ka reālo algu kāpums 2025. gadā jau bremzēsies, bet patēriņa kāpums vēl uzņems apgriezienus.

Tomēr tālākā nākotnē iespējas paļauties uz patēriņu kā ekonomikas attīstības virzītāju būs ierobežotas. Sabiedrības novecošanās un apziņa par pensiju sistēmas finansiālajiem riskiem mudinās palielināt uzkrājumus. Nodokļu likmes nākotnē būs drīzāk augošas, gan iepriekš minētās sabiedrības novecošanās dēļ, gan tāpēc, ka aizsardzības izdevumiem visdrīzāk būs jābūt augstākā līmenī, nekā bija iepriekš.

Pērn rudenī mēs norādījām, ka kopējais cenu līmenis 2023. gadu beigs apmēram tur, kur tas sāka, kas tā arī notika. Faktiski cenas decembrī bija par 0,1% augstākas nekā janvārī, savukārt gada griezumā tās pieauga par 0,6%. 2024. gada februārī gada inflācija vairs bija tikai 0,4%. Turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās samazināties, visdrīzāk noslīdot zem nulles maijā. Periods, kad cenas gada griezumā samazināsies, varētu turpināties arī 2025. gada pirmajā pusē.

Zināmā mērā šogad atkārtosies pērnā gada stāsts – kopējais cenu līmenis gada laikā mainīsies maz. Taču gada vidējā inflācija gan būs stipri atšķirīga,  jo 2023. gads vēl sākās ar vairāk nekā 20% lielu cenu lēcienu. Līdz ar to 8,9% vidējās inflācijas vietā tā šogad būs apmēram nulle, visdrīzāk pat nedaudz mazāks skaitlis. Skaidrs, ka tas ir tikai vidējais rādītājs - dažādu produktu grupu cenu dinamika būs kā plašs vēdeklis.

Grafiks. Atsevišķu produktu grupu cenu līmenis no 2015. līdz 2026. gadam, 2015=100

Mājokļu uzturēšanas izmaksas šogad varētu samazināties apmēram par desmito daļu. Enerģijas biržas cenu krišanās no 2022. gada otrā pusgada augstumiem turpinās “uzsūkties” caur patēriņa groza sienām. Piemēram, 2023. /2024. gada sezonā “Rīgas Siltums” fiksēja gāzes iepirkuma cenu 55 EUR/MWh līmenī, savukārt nākamajā sezonā tā maksās apmēram uz pusi mazāk. Arī šķeldas un granulu cenas “dodas” lejup - lielākā daļa ceļa jau ir veikta, bet vēl ne līdz galam, jo turpinās kokapstrādes krīze. Granulu cenas patērētājiem februārī bija par 37% zemākas nekā pirms gada. Par spīti pieaugušiem pārvades un sadales tarifiem elektrības cenas gadu sāka ar kritumu.

Tikmēr pārtikas cenu stāsts ir sarežģītāks. Sarūkošas galveno resursu (svaigpiens, graudi, dabasgāze, elektrība) cenas kopš 2022. gada augstākajiem punktiem daļēji atspoguļojas piena produktu cenās, bet maizes un arī citu produktu cenās tas pagaidām nav skaidri redzams. Tomēr ir maz ticams, ka ražotāji un tirgotāji spēs izmaksu samazinājuma ieguvumu paturēt sev tik lielā mērā kā līdz šim. Kopējā izejvielu cenu virzība nenozīmē, ka nevar būt pamatoti cenu kāpumi atsevišķām precēm, jo krasi palielinājušās kakao, olīveļļas un citu “luksusa” produktu cenas biržās saistībā ar nepiemērotiem laika apstākļiem. Pārtikas cenu kopējā inflācija šogad un nākamgad būs tuvu nullei.

Būs arī nozīmīgs deflācijas spiediens uz ilglietošanas precēm - to augstākais punkts bija ap 2023. gada februāri. Cenas mājsaimniecības ierīcēm kopš augstākā punkta ir samazinājušās par 1,4%, tās ir zemākas arī automašīnām (-2,9%), audio un video iekārtām (-5,3%), informācijas apstrādes iekārtām (-11.4%) un telefoniem (-7,8%).

Pēc tam, kad inflācija Latvijā 2021. - 2023. gadā ļoti krasi pārsniedza eirozonas vidējo līmeni, bija neizbēgama pretēja svārsta kustība, ko nesaprotamu iemeslu dēļ ignorēja prognozētāju vairākums. Augstā enerģijas un pārtikas daļa patēriņā šogad spēlēs pretēju, inflāciju samazinošu lomu. Latvija un Baltija kopumā ir kļuvusi visai dārga vieta attiecībā pret to reālo ienākumu līmeni. Mūsu diezgan brīvie (maz regulētie) produktu tirgi un ārējās konkurentspējas vājināšanās turpinās ietekmēt patēriņa cenu līmeni lejupvērsti.

Ar laiku izejvielu cenu normalizācijas efekts izsīks. Tiešā samazinošā ietekme uz mājokļu uzturēšanas izmaksām varētu noslēgties 2024./2025. gada sezonā. Ietekme uz patēriņa preču cenām turpināsies arī vēl pēc tam, bet tā jau izpaudīsies paralēli cenu kāpumu veicinošiem spēkiem, jo īpaši algu pieaugumam. Inflācija 2025. gadā pieaugs, bet ļoti mēreni, visdrīzāk paliekot zem 1%.

Darba tirgus Latvijā ir attīstījies nedaudz labvēlīgāk, nekā gaidīts. Reģistrētais bezdarbs turpināja samazināties, un šī gada februārī tas bija par 0,5 procentpunktiem mazāks nekā pirms gada. Pirms pusgada bija bažas par grūtībām rūpniecības nozarēs, kas galvenokārt izvietotas mazapdzīvotos reģionos ar ierobežotām darba iespējām, pirmkārt, kokapstrādē. Tas var novest pie grūti kompensējama darba vietu samazinājuma. Atsevišķos gadījumos tas ir noticis, un nav izslēgts, ka eksporta tirgus krīze vēl šādi izpaudīsies, jo ilgstošs zemu cenu periods izsmeļ uzņēmumu finanšu resursus, nozīmīga uzlabošanās ir gaidāma tikai 2025. gadā.

Paredzami diemžēl bija tas, ka bezdarba riskus ierobežo strādājošo skaita samazinājums, jo to noplicina demogrāfiskās tendences. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā līdz 2023. gada 4. ceturksnim samazinājās par 12 tūkstošiem līdz 942 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaitu īslaicīgi bija stabilizējusi imigrācija – bēgļu pieplūdums -, bet imigrācijas turpināšanās ir atkarīga no politiskiem lēmumiem, kā arī Latvijas spējas tai piesaistīt sev vēlamos cilvēkus.

Pasliktinājusies drošības situācijas uztvere ir problemātiska gan imigrācijai, gan repatriācijai. Papildinot demogrāfijas ietekmi, bezdarbu zemā līmenī palīdzēs turēt mērens līdz spēcīgs kāpums atsevišķās intensīva darba nozarēs – patēriņā (piemēram, mazumtirdzniecībā, sadzīves pakalpojumos) un celtniecībā.

Grafiks: Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un ES 15-64 gadus veco iedzīvotāju vidū, %​

Vidējā termiņā nodarbinātība koncentrēsies vidējās un lielās pilsētās. Samērā strauji aug gan tur koncentrētās rūpniecības nozares, pirmkārt, metālapstrāde un mašīnbūve, gan eksporta pakalpojumi, jo īpaši tā saucamie balto apkaklīšu pakalpojumi, pirmkārt biznesa ārpakalpojumi un programmēšana). Turklāt arī vietējā pieprasījuma nozaru uzņēmumi virzīsies tur, kur dodas eksporta nozares un to radītie ienākumi. Pakalpojumi un kaut kādā ziņā arī apstrādes rūpniecība attālās vietās pamazām zaudēs dzīvotspēju. Saistītā zemas pievienotās vērtības darbavietu izzušana un infrastruktūras izmaksu samazināšana palīdzēs uzlabot makroekonomiskos skaitļus, bet ar to saistītā cilvēciskā drāma dominēs televizoru ekrānos.