• ASV plāno pieņemt vēl vienu fiskālo stimulu programmu, šoreiz 1,9 triljonu USD apmērā, uztur pozitīvu noskaņojumu akciju tirgos;
  • Valsts izdevumu palielināšana var veicināt akciju cenu turpmāku augšupeju, tomēr iespējamais nodokļu, valsts parāda un spekulatīvo tendenču pieaugums palielina riskus.

Situāciju akciju tirgos 2021. gada janvārī nevar vērtēt viennozīmīgi. 2020. gada beigās novērotais akciju pieaugums turpinājās arī šī gada pirmajās nedēļās, jo pozitīvo noskaņojumu vairoja jauni fiskālie stimuli, vakcinācija pret COVID-19, uzņēmumu labie finanšu rezultāti un Džo Baidena un Demokrātu partijas nākšana pie varas ASV. Tomēr janvāra pēdējā nedēļā viss pēkšņi mainījās, jo dažas akcijas, kam daudzi prognozēja lejupslīdi, strauji uzlēca līdz šim vēl nepieredzētos augstumos, atgādinot investoriem par tirgus neprognozējamību. Iznākumā vairums globālo indeksu EUR izteiksmē mēneša griezumā praktiski nemainījās.

Pasaules akciju sniegums janvārī (MSCI ACWI EUR indekss)

Avots: Bloomberg

Runājot par notikumiem, kam bija pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Pēc Senāta vēlēšanām Džordžijas štatā 5. janvārī demokrāti faktiski ieguva pilnu kontroli pār ASV Kongresu, un 20. janvārī par jauno ASV prezidentu kļuva Džo Baidens. Laikā starp šiem diviem datumiem mēs bijām liecinieki Donalda Trampa diezgan neveiklajiem mēģinājumiem apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, kuri beidzās ar Trampa radikālāko piekritēju ielaušanos Kapitolijā, Trampa sociālo tīklu kontu bloķēšanu un demokrātu lēmumu par otras impīčmenta prāvas sākšanu pret Trampu. Taču kopumā finanšu tirgos notiekošo maz ietekmēja Trampa ietiepība un mēģinājumi noturēties Baltajā namā ilgāk, lielāka uzmanība tika pievērsta Džo Baidena izsludinātajai fiskālo stimulu programmai.

Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu pakete 900 miljardu USD apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu USD apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 USD pretstatā 600 USD, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar COVID-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi. 

Tātad patiesībā jaunie fiskālie stimuli tiek gatavoti ar labu nodomu atbalstīt ekonomiku un grūtībās nonākušos iedzīvotājus. Tomēr šoreiz tiem var nebūt tik labvēlīga ietekme uz finanšu tirgiem un to stabilitāti. Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka papildu valsts izdevumiem ir jārod finansējums, un to var iegūt vai nu paaugstinot nodokļus, vai emitējot vairāk valsts vērtspapīru. 

ASV budžeta bilance  (% no IKP)

Avots: Bloomberg

Pirmsvēlēšanu laikā demokrāti un Baidens vairākkārt uzsvēra, ka ievēlēšanas gadījumā viņi varētu paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī nodokļus, ko jāmaksā īpaši turīgām privātpersonām. Tā kā šobrīd valstij patiešām nepieciešami papildu ienākumu avoti un republikāņiem vairs nav iespēju likt šķēršļus attiecīgo likumprojektu pieņemšanai, nodokļu paaugstināšana ir pilnīgi iespējama. Tās rezultātā var samazināties uzņēmumu tīrā peļņa, savukārt īpaši turīgām privātpersonām paliks mazāk līdzekļu, ko ieguldīt finanšu aktīvos. Īsāk sakot, ja nodokļu paaugstināšana realizēsies, tas nenāks par labu akciju tirgiem.

Otra iespēja, kā ASV valdība var iegūt finansējumu papildu izdevumu segšanai, ir emitēt vairāk valsts vērtspapīru. Ja šīs valsts parādzīmes pilnībā uzpirktu ASV centrālā banka (FED), tūlītējas būtiskas negatīvas sekas tiktu novērstas. Pretējā gadījumā tirgū ieplūdīs ievērojams daudzums valsts vērtspapīru, un to ienesīgums paaugstināsies. 

ASV 10-gadu valsts parādzīmju likme

Avots: Bloomberg

Paaugstinoties obligāciju ienesīgumam, to cenas samazinās, bet var ciest arī akciju cenas. Pirmkārt, augstāks obligāciju ienesīgums nodrošina lielāku peļņu, līdz ar to investoru acīs tās kļūst salīdzinoši pievilcīgākas par akcijām, kuru cenas jau ir ļoti augstas. Otrkārt, un pašreizējā tirgus situācijā tam ir vēl lielāka nozīme, augstāks obligāciju ienesīgums palielina diskonta likmi, ko izmanto akciju novērtējumam1, un tas var īpaši sāpīgi skart t.s. „izaugsmes” uzņēmumus, kuri šobrīd dominē akciju indeksos, jo īpaši ASV. 

Nākotnes cenas un peļņas attiecība (P/E) noteiktiem indeksiem

Avots: Bloomberg

Tomēr ir vēl viens iemesls, kāpēc pārāk apjomīgi fiskālie stimuli var apdraudēt finanšu tirgu stabilitāti, it īpaši kamēr vēl ir spēkā ar COVID-19 saistītie ierobežojumi. Šis iemesls ir iedzīvotāju impulsīva iesaistīšanās spekulācijās akciju tirgū nolūkā gūt ātru peļņu. Šādas rīcības pamatā ir divi galvenie faktori. Pirmkārt, pateicoties valdības izsniegtajiem čekiem un citiem fiskālās stimulēšanas pasākumiem, cilvēki (pat bezdarbnieki) saņem papildu līdzekļus, ko tie var tērēt vai uzkrāt.  Otrkārt, pārsvarā uzturoties mājās, ir vairāk brīvā laika, bet mazāk iespēju citām nodarbēm, un garlaicības dēļ cilvēki aizvien dziļāk iestieg azartā2. Abi kopā šie faktori pastiprina cilvēku interesi par akciju tirdzniecību un ieguldījumiem, jo tas šķiet izdevīgs veids, kā nopelnīt, liekot lietā lieko naudu un vienlaikus izbaudot patīkamu satraukumu, it īpaši tad, kad viņi uzzina par citiem, kuri sāka darboties tirgū jau pagājušajā gadā un ir paguvuši gūt ievērojamu peļņu.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka, ņemot vērā Baidena plānus par jauniem stimuliem, ASV iedzīvotāju spekulatīvais noskaņojums līdz janvāra beigām pārauga vispārējā eiforijā. Lai labāk raksturotu situāciju, var izmantot noteiktus finanšu rādītājus (piemēram, mazo investoru aktivitāti opciju tirgū), bet daudz vienkāršāk būs minēt vienu vienīgu faktu. Janvāra beigās ASV vispopulārākā lietotne, ko cilvēki bija lejupielādējuši no iPhone lietotņu veikala, bija bezmaksas biržas tirdzniecības platforma Robinhood3. Ne populārais TikTok, Youtube, Facebook vai kāda cita no sociālo tīklu platformām, bet gan lietotne, kas ļauj ātri un bez maksas slēgt darījumus fondu biržā. 

Taču daudzi no mazajiem investoriem, kuri sāka darboties akciju tirgū, gāja vēl tālāk. Izmantojot sociālo tīklu Reddit, viņi nolēma saskaņot savas darbības tirgū, mērķtiecīgi iegādājoties noteiktu uzņēmumu akcijas. Viņi pievērsās galvenokārt akcijām, kuras pēdējā laikā bija strauji kritušās un kurām hedžfondi prognozēja turpmāku vērtības samazinājumu (bankrota riska vai citu apsvērumu dēļ). Šāda saskaņotā darbība patiešām izrādījās iedarbīga, it īpaši uzņēmuma Gamestop gadījumā. Aptuveni divu nedēļu laikā tā cena pieauga par 2700% (!!!), pateicoties masīvam spiedienam, ko radīja mazo investoru saskaņotā rīcība, aktīvi uzpērkot uzņēmuma akcijas, un hedžfondiem, kuri cerēja uz akciju cenu krišanos, nācās aizvērt savas īsās pozīcijas un pat pārdot citus ieguldījumus, lai varētu segt zaudējumus. 

"Short squeeze" un sekojošs atrisinājums

Avots: Bloomberg

Parasti cenas izmaiņas, kas skar vienu vai vairākas maznozīmīgas akcijas, nav īpaši svarīgas tirgum kopumā. Bet, ja vienā dienā cenu svārstības 20-100% robežās piedzīvo vairāki miljardiem vērti uzņēmumi, finanšu tirgus stabilitāte var tikt apdraudēta. Tieši Gamestop sāgas dēļ vairāki hedžfondi janvārī piedzīvoja kritumu, kas rakstāms ar divciparu skaitli (%). Turklāt biržas tirdzniecības platformai Robinhood, kuru iepriekš pieminējām kā vispopulārāko, nācās ierobežot tirdzniecību ar platformas starpniecību un pat lūgt saviem investoriem ieguldīt papildu kapitālu, jo izrādījās, ka ir pilnīgi neiespējami aprēķināt risku un noteikt, vai uzņēmumam pietiek līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstību finanšu uzraudzības iestāžu prasībām. Atsevišķu akciju intensīvās svārstības janvāra pēdējā nedēļā samazināja arī plašo akciju tirgus indeksu vērtību bažās par tirgus stabilitāti.

Iespējams, ka aprakstītā situācija tā arī paliks atsevišķs gadījums un vairs neatkārtosies nākotnē, bet, ja eiforija turpinās sist augstu vilni, nevar izslēgt iespēju, ka turpmāk aizvien biežāk cenu izmaiņas būs atkarīgas nevis no konkrētā ieguldījuma fundamentālas vērtības, bet gan tikai un vienīgi no spekulatīvām darbībām.

ASV politiskie lēmumi, it īpaši attiecībā uz fiskālo stimulu jauno paketi, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība februārī. Gribētos cerēt, ka iegūsim lielāku skaidrību arī par turpmāko situāciju ar COVID-19 un vakcinācijas gaitu. Sakarā ar aizkavēšanos vakcinācijas sākumposmā, it īpaši Eiropā, janvārī vēl bija pāragri izdarīt secinājumus par to, kad vairums valstu varētu atcelt ierobežojumus un dzīve atgrieztos normālās sliedēs. Februāris, iespējams, kliedēs šo neskaidrību, un tad varēs spriest arī par to, kā tas ietekmēs finanšu tirgus.

1 Šo ietekmi rada process, ko sauc par diskontētās naudas plūsmas metodi. Izmantojot šo metodi uzņēmuma patiesās vērtības noteikšanai, prognozētās naudas plūsmas tiek diskontētas, lai iegūtu nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtību. „Izaugsmes” uzņēmumiem, kuri lielāko daļu no saviem nākotnes ieņēmumiem gūs tikai pēc daudziem gadiem, augstāka diskonta likme nozīmē, ka šo korekciju rezultātā to tagadnes vērtība samazināsies vēl vairāk.

2 Dažus no rakstiem, kur šāda uzvedība aprakstīta sīkāk, atradīsiet šeit: 
Bloomberg.com: Bored Day Traders Locked at Home Are Now Obsessed With Options
Forbes.com: Researchers Find An Uptick In Trading Might Be Caused By Stay-At-Home Boredom

3 Saskaņā ar lietotņu analītikas uzņēmuma App Annie iegūtajiem datiem

ATRUNA

Brīdinājumi

  • Šī mārketinga komunikācija nav investīciju pētījumus un tā nav sagatavota atbilstoši standartiem, kas ir piemērojami neatkarīgam investīciju pētījumam.
  • Šī mārketinga komunikācija neierobežo un neaizliedz bankai vai kādam tās darbiniekam no veikt darbības pirms tās izplatīšanas.

Mārketinga komunikācijas izcelsme

Šī mārketinga komunikācija ir radīta Portfeļa pārvaldības daļā (turpmāk tekstā — PPD), Luminor Bank AS (reģ. Nr. 11315936, juridiskā adrese Liivalaia 45, 10145, Tallina, Igaunijas Republika, ko Latvijā pārstāv Luminor Bank AS Latvijas filiāle, reģ. Nr. 40203154352, adrese Skanstes iela 12, LV-1013, Rīga, turpmāk tekstā - Luminor), nodaļā. PPD nodarbojas ar diskrecionāras portfeļu pārvaldības pakalpojumu sniegšanu Luminor klientiem.

Uzraudzības iestāde

Luminor kā kredītiestādi uzrauga Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus. Turklāt Luminor uzrauga arī Eiropas Centrālā banka (ECB), kas šādu uzraudzību veic vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, ko veido ECB un valsts līmeņa atbildīgās iestādes (padomes regula (ES) 1024/2013 — regula par vienoto uzraudzības mehānismu). Ja vien šajā tekstā nav tieši norādīts pretējais, atsauce uz likumu normām nozīmē tās normas, kas ieviestas Latvijas Republikā.

Publikācijas saturs un avots

Šo mārketinga komunikāciju ir sagatavojis PPD informatīvos nolūkos. Luminor neuzskata šīs Komunikācijas saņēmējus par klientiem, un neuzņemas atbildību par tās satura lietošanu, kas var nebūt piemērots viņu personīgajām vajadzībām.

PDD viedokļi var atšķirties no Luminor Tirgus nodaļas sniegtajām rekomendācijām vai viedokļiem. Parasti iemesls var būt atšķirīgu investīciju periodu, kuros izmanto specifiskas metodoloģijas, ņemot vērā personīgos apstākļus, piemērojot konkrētus riska novērtējumus, portfeļa apsvērumus vai citus faktorus, rezultāts. Viedokļi, cenu mērķi un aprēķini ir balstīti uz vienu vai vairākām novērtējuma metodēm, piemēram, naudas plūsmas analīzi, daudzu vērtību izmantošanu, pamatā esošo tirgus kustību uzvedības tehnisko analīzi apvienojumā ar tirgus situācijas apsvērumiem, procentu likmes prognozēm, valūtas prognozēm un investēšanas periodu.

Luminor izmanto publiskus avotus, kas pēc tā uzskatiem ir uzticami, taču Luminor nav veicis neatkarīgu to pārbaudi. Luminor negarantē, neapliecina un nesola to precizitāti vai pilnīgumu. Visas investīcijas ir riskantas un tās var nest gan peļņu, gan zaudējumus.

Šī mārketinga komunikācija nav nedz piedāvājums, nedz reklāmpiedāvājums spēkā esošo likumu izpratnē. Investīciju lēmums saistībā ar finanšu instrumentu, finanšu produktu vai investēšanu (turpmāk tekstā — “produkts”) ir jāpieņem, vadoties pēc apstiprināta, publicēta reklāmpiedāvājuma vai pilnīgas aplūkojamā produkta dokumentācijas, vadoties pēc šī dokumenta. Nedz šis dokuments, nedz kāda no tā sastāvdaļām nevar tikt uzskatīta par līguma vai apņemšanās pamatu. Šis dokuments neaizstāj nepieciešamu padomu par finanšu instrumenta, finanšu produkta pirkšanu vai pārdošanu.

Šis nav padoms

Šo mārketinga komunikāciju ir sagatavojis Luminor PPD kā vispārīgu informāciju, un to nevar uzskatīt par investīciju lēmuma vienīgo pamatu. Tā nav uzskatāma par personīgu ieteikumu attiecībā uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai stratēģijām. Luminor neuzņemas atbildību par to, kā mārketinga komunikācijas satura saņēmēji to izmanto.

Ja šī mārketinga komunikācija ietver rekomendācijas, tās nav uzskatāmas par objektīvu vai neatkarīgu tajā aplūkoto jautājumu skaidrojumu. Šis dokuments nav uzskatāms par personīgo investīciju padomu, un tajā nav ņemti vērā individuālie tā saņēmēju finanšu apstākļi vai mērķi. Šeit aplūkotie vērtspapīri vai citi finanšu instrumenti var nebūt piemēroti visiem investoriem. Investors uzņemas visus zaudējumu riskus saistībā ar investīciju. Luminor iesaka investoriem neatkarīgi novērtēt katru emitentu, vērtspapīru vai instrumentu, kas šeit aplūkots, un konsultēties ar neatkarīgiem padomdevējiem, ja, viņuprāt, tas ir nepieciešams.

Šajā dokumentā iekļautā informācija nav uzskatāma par padomu saistībā ar nodokļu sekām, ko rada konkrēts investīciju lēmums. Šeit nav sniegts izmaksu un maksu novērtējums attiecībā uz konkrētiem investīciju produktiem. Katram investoram ir pašam jānovērtē nodokļu un citas sava ieguldījuma finansiālais priekšrocības un vājās vietas.

Informācija par risku

Risks, kas saistīts ar ieguldīšanu konkrētos finanšu instrumentos, tostarp tajos, kas minēti šajos dokumentos, kopumā ir augsts, jo to tirgus vērtību ietekmē daudz dažādi faktori. Investīcijas vērtība un tās ienākumi var katru dienu mainīties svarīgu ekonomisko tirgus izmaiņu (tostarp tirgus likviditātes izmaiņu) dēļ. Šeit iekļautās informācijas nolūks nav prognozēt faktiskos rezultātus, kas var būtiski atšķirties no šeit atspoguļotajiem. Pagātnes rādītāji ne obligāti liecina par nākotnē sagaidāmajiem rādītājiem. Izpētot atsevišķus finanšu instrumentus, investors var zaudēt visus vai daļu savu ieguldījumu.

Svarīga informācija par risku saistībā ar investīciju produktiem un investīciju pakalpojumiem ir pieejama šeit.

Interešu konflikti

Lai izvairītos no potenciāliem interešu konfliktiem, kā arī pārvaldītu personīgo konta darbības un/vai iekšējo tirdzniecību?, Luminor darbiniekiem ir jāievēro iekšējos noteikumus par saprātīgu ētikas kodeksu, nepublicētu pētījuma materiālu un personiskā konta darbību?. Iekšējie noteikumi ir sagatavoti atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un attiecīgajiem rūpniecības standartiem. Luminor atlīdzības politika nerada saikni starp ienākumiem no kapitāla tirgu aktivitāti un atsevišķo darbinieku atlīdzību.

Mārketinga komunikācijas pieejamība nav saistīta ar veikto darbību summu vai to apjomu.

Šis materiāls ir sagatavots atbilstoši Luminor interešu konfliktu politikai, ko var aplūkot šeit.

Izplatīšana

Šo mārketinga komunikāciju nedrīkst nodot vai izplatīt Amerikas Savienotajās Valstīs vai Kanādā vai to teritorijās vai piederošajās teritorijās, un to nedrīkst nodot ASV vai Kanādā dzīvojošai personai. Dokumentu nedrīkst dublēt, reproducēt un (vai) izplatīt bez Luminor iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.