Akciju cenas turpina augt, bet par inflācijas prognozēm domas dalās

• Jūnijs bija viens no šī gada sekmīgākajiem mēnešiem, jo atnesa gan akciju, gan obligāciju cenu stabilu pieaugumu
• Par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu, finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās

Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bija sekmīgs, jo nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja praktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs EUR denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) EUR izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā līdzšinējām 2021. gada tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kurā daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju.

Finanšu aktīvu kategoriju sniegums jūnijā

Avots: Bloomberg Finance L.P.

Runājot par notikumiem ar būtisku ietekmi uz tirgu, jūnijs bija samērā rāms mēnesis. ASV politiķi turpināja diskutēt par infrastruktūras attīstības jaunā daudzgadu plāna detaļām, demokrātiem un republikāņiem tuvojoties abpusēji pieņemamam kompromisam par šī likumprojekta galīgo versiju. Tai pat laikā nekādi papildu fiskālie pasākumi netika izziņoti. 

Jūnijā sanāksmes rīkoja gan Eiropas Centrālā banka (ECB), gan ASV centrālā banka (FED), taču lieli pārsteigumi izpalika, un arī retorikā netika novērotas nekādas izmaiņas, kas liecinātu par drīzu atteikšanos no kreditēšanas stimulēšanas politikas un obligāciju iepirkumu programmām. FED turpināja apgalvot, ka inflācijas kāpumu veicinošie apstākļi ir pārejoši, un vairums FOMC¹ locekļu joprojām pauda uzskatu, ka procentu likmju pieaugumu var gaidīt ne ātrāk kā 2023. gadā. 

Jāatzīmē, ka jūnijā tirgus dalībnieku uzskati zināmā mērā sakrita ar FED viedokli par to, ka inflācija, iespējams, tomēr nebūs nozīmīgs riska faktors. Neskatoties uz jūnijā publicēto paziņojumu, kas liecināja par inflācijas kāpumu, jo gada bāzes inflācija ASV ir sasniegusi visaugstāko līmeni gandrīz 30 pēdējo gadu laikā, aktīviem, kuriem nāk par labu inflācijas pieaugums, nemaz neklājās tik labi, toties labus rezultātus demonstrēja tie aktīvi, kuru sniegumu pozitīvi ietekmē inflācijas tempa palēnināšanās vai pat deflācija. 

Gada bāzes inflācija ASV

Avots: Bloomberg Finance L.P.

Pretstatā maijam visvājāko sniegumu uzrādīja izejmateriālu ražošanas un finanšu pakalpojumu nozares, savukārt visstraujākais pieaugums bija vērojams IT un dārgu patēriņa preču ražošanas sektorā. Potenciāli vērtīgajām (value) akcijām arī klājās grūti un to cenas faktiski kritās, kamēr tieši izaugsmes uzņēmumu akcijas sekmēja akciju cenu indeksu augšupeju. Sīkāka analīze ļauj secināt, ka tirgus dinamika jūnijā atkal bija nevienmērīga, kas ir tipiski šim gadam. To mēs minējām jau iepriekšējos apskatos – lai gan indeksi kāpj, rūpīgāks vērotājs pamanīs, ka patiesībā daudzos gadījumos zem indeksu līmeņa virsrakstiem daudzu akciju cenas paliek nemainīgas vai arī samazinās.

Tas var šķist pārsteidzoši, taču, ja aprīļa vidū vairāk nekā 90% no S&P‑500 indeksā iekļautajām akcijām saglabāja kāpumu, to cenām pārsniedzot slīdošo vidējo rādītāju 50 dienu periodā, tad jūnija vidū, aprēķiniem izmantojot to pašu metodi, kāpumu turpināja tikai nepilni 50% šo akciju. Tai pat laikā S&P‑500 indekss sasniedza jaunu vēsturiski visaugstāko rekordu. Kā tas bija iespējams? Galvenais iemesls bija lielāko tehnoloģiju uzņēmumu ļoti iespaidīgais sniegums. Apple, Microsoft, Amazon, Google, Facebook, Tesla un Nvidia akciju cenu kāpums bija vairāk nekā pietiekams, lai kompensētu cenu kritumu, ko cieta liels skaits mazāku uzņēmumu, kuri arī ir iekļauti indeksā. Šādu dinamiku nevajadzētu uztvert vieglprātīgi. Ja augošo akciju īpatsvars tirgū sarūk un labus rezultātus demonstrē vien daži vispopulārākie uzņēmumi, tas bieži vēsta, ka gaidāma lielāka vai mazākā apmēra tirgus korekcija.

S&P‑500 indeksa sniegums un to akciju īpatsvars, kuru cenas pārsniedz slīdošo vidējo rādītāju 50 dienu periodā

Avots: Bloomberg Finance L.P.
Atsevišķu akciju un S&P‑500 indeksa snieguma salīdzinājums

Avots: Bloomberg Finance L.P.

Taču atgriezīsimies pie inflācijas un finanšu aktīvu kategoriju snieguma. Jūnijā obligāciju ienesīgums turpināja samazināties, un arī vairāku izejvielu cenas pēkšņi mainīja savu virzību. Tā nemēdz notikt, ja ir gaidāms inflācijas kāpums. Patiesībā šāds notikumu pavērsiens var liecināt par to, ka inflācija ir sasniegusi augstāko punktu un drīz tās temps sāks palēnināties. 

Tā patiešām var notikt.  Tā kā cits pēc cita tiek atcelti COVID‑19 dēļ ieviestie ierobežojumi un ekonomikas pilnīga atvēršana vairs nav aiz kalniem, balanss starp pieprasījumu un piedāvājumu var atjaunoties, stabilizējot cenas. Turklāt ir maz ticams, ka šobrīd valstu valdības veiks vēl kādus jaunus pasākumus, kas varētu vēl vairāk stimulēt pieprasījumu, un jaunus monetāros stimulus pašlaik neplāno arī centrālās bankas. Bez papildu stimuliem tālāks cenu kāpums var pārtrūkt un cenas var atkal stabilizēties. 

Tomēr vēl ir pāragri izdarīt pamatotus secinājumus. Notikumi jūnijā var izrādīties vienkārši peļņas fiksēšana, ko investori nolēma veikt, lai izņemtu daļu peļņas pirms vasaras sezonas. Tomēr joprojām spēkā ir visi faktori, kas var sekmēt tālāku inflāciju², un ir iespējams, ka finanšu aktīvi, kuriem nāk par labu inflācija, atkal sāks strauji kāpt.

Apskatīsim situāciju, piemēram, ar kokmateriāliem – izejmateriālu, ko plaši izmanto mājokļu būvniecībā un ko ļoti spēcīgi ietekmē inflācijas gaidas. Papildu uzkrājumi un stimulu programmas paaugstināja pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem un šogad un pagājušajā gadā izraisīja kokmateriālu deficītu. Iznākumā kokmateriālu piegādes nākotnes līgumu cenas pieauga par apmēram 550% no 260 USD par standarta līgumu 2020. gada aprīļa sākumā līdz 1686 USD 2021. gada maija sākumā. Šādam lēcienam sekoja cenu korekcija par gandrīz 60% nepilnu divu mēnešu laikā. Vai tas būtu skaidrs signāls, ka inflācijas draudu vairs nav? Diemžēl nē. 2020. gada septembrī‑oktobrī kokmateriāli jau piedzīvoja cenu korekciju par apmēram 45%, kurai turpmākajos mēnešos atkal sekoja inflācijas spiediena izraisīts cenu kāpums par vairāk nekā 200%. Nevar izslēgt līdzīgu notikumu atkārtošanos arī šī gada atlikušajos mēnešos.

Kokmateriālu piegādes nākotnes līgumu cenas

Avots: Bloomberg Finance L.P.

Arī jūlijs var būt tikpat rāms un pozitīvs mēnesis. Nav ieplānoti nekādi nozīmīgi pasākumi, izņemot centrālo banku sanāksmes mēneša beigās. Zināmas bažas var radīt COVID‑19 vīrusa jaunais variants, kam raksturīga straujāka izplatība un kura dēļ, neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, atkal būtiski pieaudzis jaunu saslimšanas gadījumu skaits Apvienotajā Karalistē un dažās citās valstīs. Tomēr tam nevajadzētu nopietni apdraudēt finanšu tirgus, jo vakcinēto iedzīvotāju skaits pasaulē aug un vairumā valstu jaunu saslimšanas gadījumu līkne joprojām iet lejup. Jūlijā sāksies arī uzņēmumu 2021. gada otrā ceturkšņa rezultātu paziņošana. Analītiķu prognozes ir augstas, taču, ņemot vērā gada sākumā ekonomikā iepludinātos fiskālos stimulus, var diezgan pamatoti sagaidīt, ka uzņēmumu faktiskie rezultāti atkal būs labāki par prognozētajiem.

¹Federālā atvērtā tirgus komiteja (Federal Open Market Committee, FOMC) ir FED struktūra, kas pieņem lēmumus par monetāro politiku un kuras sastāvā ir 12 locekļi ar balsstiesībām.
²Šie faktori sīkāk aplūkoti mūsu tirgus apskatā, kas publicēts 2021. gada jūnijā.