Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Ekonomikas eksperti, kas 24.novembrī Rīgā pulcējās konferencē „Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES”, prognozē, ka, neskatoties uz pašreizējām aktualitātēm finanšu pasaulē, Baltiju gaidāmais krīzes „otrais vilnis” ietekmēs ievērojami mazāk nekā ekonomiskā krīze, kādu piedzīvojām pavisam nesen. Kā konferences atklāšanā atzina.
Igaunijas Republikas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kopš iepriekšējā krīzes posma mūsu valstis ir paveikušas milzīgu darbu un spējušas parādīt ievērojamu gribasspēku, ne tikai mācoties no savām kļūdām, bet arī praksē paveicot ļoti daudz, tādēļ patlaban esam vairāk norūdīti nekā citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Arī Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis konferences atklāšanā uzsvēra Baltijas reģiona valstu aktīvo rīcību iepriekšējos gados un, raksturojot mācību, ko Latvija un tās kaimiņvalstis guvušas krīzes laikā, minēja divus galvenos faktorus. Pirmkārt, valstīm nekad nevajadzētu nonākt krīzē, cenšoties arī „normālos” apstākļos konsekventi īstenot stingru un tālredzīgu makroekonomikas un fiskālo politiku. Otrkārt, ja tomēr nav paveicies un krīze ir iestājusies, galvenais – rīkoties ātri un apņēmīgi, atjaunojot finansiālo stabilitāti un atgriežoties pie izaugsmes. Ministru prezidents arī īpaši uzteica Latvijas uzņēmējus, kuru spēja krīzes laikā strādāt un meklēt jaunas iespējas un risinājumus, neapšaubāmi palīdzējusi mūsu valstij ātrāk atkopties. Tieši tādēļ viena no būtiskākajām valdības prioritātēm ir atbalsts uzņēmējdarbībai.
Lai arī pēdējos gados veiktie pasākumi bijuši nesaudzīgi, Eiropas Savienības finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriele Džudiče norādīja – tas, ka Valdim Dombrovskim arī pēc vēlēšanām uzticēts vadīt Ministru kabinetu, ir apliecinājums, ka skarbie soļi budžeta līdzsvarošanā bijuši un joprojām ir pareizi. Viņš arī uzsvēra, ka patlaban Eiropas Komisija izvirzījusi piecas galvenās prioritātes ekonomiskās stabilitātes atjaunošanai Eiropas Savienībā kopumā un atsevišķās tās dalībvalstīs – nepieciešamību īstenot diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot stabilu kreditēšanās iespēju, veicināt izaugsmi un konkurētspēju ekonomikā, likvidēt bezdarbu un krīzes radītās sociālās sekas, kā arī modernizēt un padarīt efektīvāku valsts pārvaldi.
Tiesa gan, G.Džudiče arī atzina, ka zināms bremzējošais faktors ir vairāku valstu pretestība un „ārējas” kontroles noraidīšana. Tomēr tieši skaidra un strikta rīcības plāna esamība un īstenošana ir tie priekšnosacījumi, lai krīzi pārvarētu iespējami veiksmīgāk, un Latvija šai ziņā ir labs piemērs citām valstīm.
Latvijas veiksmīgo paraugu un priekšrocību, ka patlaban daudziem krīzes skartiem reģioniem ir iespēja mācīties no citu agrāk pieļautām kļūdām, diskutēt par tām un meklēt labākus risinājumus, uzsvēra arī konferences „Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES” rīkotāji – Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, akcentējot līdz šim paveikto un atzīstot, ka Latvijas gadījumā efektīvākā pieeja ir „mazāk ir vairāk” jeb, citiem vārdiem, lielāki budžeta ierobežojumi konkrētos gadījumos dod labākas nākotnes iespējas, arī izteica cerību, ka mūsu valstij tuvākajos gados tomēr izdosies pievienoties eiro zonai. Eiropas vienotās valūtas ieviešana nestu būtisku labumu ekonomikai – proti, iespēju izdevīgāk aizņemties gan valsts, gan biznesa vides līmenī. Tam piekrita arī Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kurš norādīja, ka šīs valsts ekonomikai eiro ir nācis par labu un veicinājis izaugsmes atjaunošanos.
Igaunijas Attīstības fonda uzraudzības komitejas vadītājs un ekonomists Raivo Vare uzsvēra – mazo valstu, tostarp visu trīs Baltijas valstu priekšrocība ir to nelielais mērogs. „Izmēram ir nozīme. Mazas valstis daudz ātrāk spēj reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un efektīvāk pielāgoties,” uzsvēra eksperts, norādot, ka tieši tas ļāvis Baltijai salīdzinoši veiksmīgi tikt pāri līdzšinējai krīzei un arī ļauj cerēt, ka nākamās krīzes mūsu valstis neskars tik jūtami.
Tomēr gan viņš, gan citi eksperti norādīja, ka vēl daudz darāms, lai varētu runāt par būtisku attīstību un ekonomikas pieaugumu. Kā uzsvēra Starptautiskā Valūtas fonda reģionālais pārstāvis Marks Allens, Baltija patlaban piedzīvo strauju izaugsmi, salīdzinot ar krīzes smagāko periodu, tomēr iekšējais patēriņš vēl nav atguvies, bezdarba līmenis mazinās, taču joprojām ir samērā augsts. Tiesa gan, arī pasaulē atkopšanās no krīzes nav bijusi tik veiksmīga, kā varētu vēlēties, tieši tādēļ patlaban tiek runāts par iespējamu nākamo recesijas vilni. Katrā ziņā 2012. gadā būtiska izaugsme starptautiskajā ekonomikā netiek paredzēta.
Kā vienu no būtiskākajiem recesijas pārvarēšanas faktoriem M.Allens minēja arī eksporta pieaugumu, kas Latvijā bijis ievērojams. To konferences ietvaros akcentēja arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš – statistikas dati liecina, ka eksporta līmenis Latvijā ir audzis jau kopš 2000. gada, piedzīvojot kritumu vien 2009. gadā. Tomēr, runājot par iespējamo Latvijas eksportspējīgo nozaru ainu pēc 10 gadiem, P.Strautiņš prognozēja, ka samazināsies to nozaru īpatsvars, kas ir lielākās eksporta nozares patlaban (tostarp kokapstrādes, transporta pakalpojumu u.tml. eksporta apjoms), taču pieaugs pārtikas rūpniecības, ķīmijas un farmācijas, biznesa pakalpojumu un IT eksports.
P.Strautiņš arī izteica cerību, ka ārvalstu uzņēmumi novērtēs Latvijas intelektuālo potenciālu, darba kvalitāti un samērīgo cenu un izvēlēsies pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju vai arī nozīmīgu uzņēmējdarbības procesa daļu veikt tieši šeit. Tam piekrita arī Dānijas uzņēmējs, bijušais „Nokia Corporation” pētniecības un attīstības vadītājs un augsto tehnoloģiju eksperts Karstens Vandrups, kurš uzsvēra, ka ir patīkami pārsteigts par Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeni un zināšanu potenciālu, kas paver lieliskas iespējas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstībai. Tiesa gan, tam būtu nepieciešama investoriem labvēlīgāka vide, salīdzinoši zemu ienākumu nodokļu esamība un mērķtiecīgas investīcijas jaunajos talantos – tostarp tādos, kuri paši nespēj apmaksāt izglītību.
Akcentējot jauno, mūsdienīgo ekspertu izglītošanu, arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis konferences dalībniekiem norādīja, ka uzskata – „vecā” izglītības sistēma ar tradicionālām, fiksētām mācību metodēm mūsdienu elastīgajai un digitālajā vidē dzīvojošajai jaunatnei nav ilgtspējīga.
Visu konferences lektoru prezentācijas ir pieejamas šeit: