Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi saistībā ar e-pakalpojumu ieviešanu Latvijā un pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem par plāniem ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu - elektronisko identifikācijas karti, jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā šoreiz skaidrots, kādi ir iedzīvotāju uzskati par e-pakalpojumiem. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā tādus ir izmantojuši, visbiežāk veicot maksājumus internetbankās vai iepērkoties ar interneta starpniecību. Tomēr ievērojama daļa aptaujāto norāda, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams internets, ne visi vēlamie pakalpojumi ir pieejami e-veidolā, un būtiska daļa aptaujāto arī nav pārliecināti par savu datu drošību, lietojot e-pakalpojumus.
Norādot jomas, kurās pēdējo 12 mēnešu laikā respondenti izmantojuši e-pakalpojumus, visbiežāk atzīmēti maksājumi internetbankā un citas banku operācijas (53%), kā arī pirkumu veikšana internetā (29%). Savukārt salīdzinoši retāk aptaujātie izmantojuši kultūras (7%) un veselības (5%) iestāžu e-pakalpojumus, dažādas sabiedriskas e-līdzdalības iespējas (5%), kā arī e-parakstu (3%). Tomēr vairāk nekā puse aptaujāto pēdējā gada laikā ir izmantojuši kādu no e-pakalpojumiem.
DNB bankas Elektronisko produktu daļas vadītāja Ieva Sircova norāda: „Likumsakarīgi, ka interesei par e-pakalpojumiem ir ciešs sakars ar ekonomisko aktivitāti, – jo augstāks izglītības līmenis, augstāki un regulārāki ienākumi, aktīvāka individuālā uzņēmējdarbība, jo aktuālāka ir interese par šo darījumu un jautājumu kārtošanas veidu. „DNB Latvijas barometrs” parāda šīs intereses tikpat ciešo sakaru arī ar personisko finanšu un valsts kopējās attīstības pozitīvu prognozi – sīkāka analīze liecina, ka pesimisti izvēli par labu elektroniskajiem pakalpojumiem izdara divreiz retāk nekā optimisti.”
42% aptaujāto iedzīvotāju situācijā, ja būtu iespēja izvēlēties, vai saņemt nepieciešamo pakalpojumu elektroniski vai klātienē, atzinuši, ka izmantotu e-pakalpojumu. Tikmēr aptuveni trešā daļa iedzīvotāju labprātāk izvēlētos nepieciešamos jautājumus tomēr kārtot klātienē, pa tālruni vai pa pastu. Visbiežāk iedzīvotāji šādu izvēli pamato ar vēlmi personiski aprunāties ar iestādes darbiniekiem, lai izvairītos no pārpratumiem vai kļūdām (16%), kā arī to, ka viņiem nav pieejams internets (15%). Nedaudz retāk iedzīvotāji atzīmējuši, ka e-pakalpojumus neizmanto, jo pietiekami labi neprot strādāt ar datoru un internetu (9%), e-pakalpojumu izmantošana ir sarežģīta (6%) vai arī viņi gluži vienkārši neuzticas internetam, baidoties, ka dati var noplūst vai tikt viltoti (5%). Tas minēts arī kā viens no galvenajiem e-pakalpojumu lietošanas trūkumiem.
NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, vērtējot iedzīvotāju minētos e-pakalpojumu trūkumus, saka: „Prieks, ka liela daļa respondentu apzinās savu datu drošības riskus, kas ļauj cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji ir apzinīgi un izglītoti interneta lietotāji. Patiesībā šis faktors būtu jāuzskata par priekšrocību, nevis trūkumu, jo, veidojot un piedāvājot e-pakalpojumus, drošības faktoram ir visaugstākā nozīme. Tas savukārt nozīmē, ka izdzīvot spēs tikai kvalitatīvi jeb lietotājam ērti un droši e-pakalpojumi.”
Ņemot vērā, ka plašas diskusijas Latvijā joprojām raisa e-paraksta ieviešana un lietošanas iespējas, „DNB Latvijas barometra” respondenti lūgti novērtēt, kādēļ, viņuprāt, e-paraksts joprojām ir maz izplatīts. Visbiežāk iedzīvotāji atzīmējuši, ka pietrūkst informācijas par tā saņemšanu un lietošanas iespējām (37%) un ka cilvēki labprātāk kārto dokumentus „taustāmā” veidā (31%). Turklāt 25% aptaujāto uzskata, ka e-paraksta izmantošana ir pārāk dārga, bet 22% aptaujāto norāda, ka ir pārāk maz pakalpojumu, kurus varētu izmantot ar e-parakstu, kā arī pagājis pārāk maz laika kopš tā ieviešanas, lai jau spriestu par rezultātiem (22%).
Raksturojot galvenās e-pakalpojuma izmantošanas priekšrocības, vairākums iedzīvotāju (60%) norādījuši, ka, to lietojot, iedzīvotāji un uzņēmumi var ietaupīt naudu un laiku. Turklāt 54% aptaujāto kā nozīmīgu „bonusu” atzīmējuši, ka e-pakalpojumus var izmantot ārpus iestāžu darba laika, gandrīz puse aptaujāto norāda, ka e-pakalpojumus var izmantot, atrodoties arī citā pilsētā vai valstī, bet ceturtā daļa respondentu vienkārši uzskata, ka to izmantošana ir moderna un mūsdienīga pieeja dažādu jautājumu kārtošanai. Salīdzinoši retāk aptaujātie kā e-pakalpojumu radītos ieguvumus minējuši ietaupījumu valsts un pašvaldību budžetā. Tikmēr tikai 16% aptaujāto atzīmējuši, ka e-pakalpojumi ļauj apvienot dažādus valsts reģistrus, padarot informāciju precīzāku, un 12% aptaujāto norāda, ka e-pakalpojumu lietošana ļauj valsts iestādēm sekot līdzi, vai nenotiek kādas nelikumības, un tās efektīvi novērst.
Visbeidzot iedzīvotāji lūgti norādīt, kurā vietā pasaulē, pēc viņu domām, Latvija ir interneta ātruma ziņā. Vairākums aptaujāto norādījuši, ka viņiem ir grūti minēt kādu konkrētu rādītāju (40%). Salīdzinoši reti iedzīvotāji uzskatījuši, ka Latvija interneta ātruma ziņā ir 41.vietā vai zemāk (8%). Aptuveni ceturtā daļa respondentu Latviju ierindojusi starp 11. un 40. vietu. Patiesībā kompānijas „Pando Networks” pētījuma dati liecina, ka Latvija pēc lejuplādes ātruma patlaban ir 5. vietā pasaulē. Saskaņā ar „DNB Latvijas barometra” rezultātiem pirmajās vietās pasaulē Latviju ierindojuši tikai 12% aptaujāto.
Savukārt, analizējot „DNB Latvijas barometra” ikmēneša indikatoru rādītājus, pēc krituma, ko indikatori piedzīvoja oktobrī un novembrī, patlaban tie ir uzlabojušies. Lai arī sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss joprojām ir negatīvs (-29), tas ir kļuvis par vienu no pozitīvākajiem rādītājiem „DNB Latvijas barometra” pētījuma veikšanas laikā. Salīdzinot ar novembri, tagadnes indekss uzlabojies par sešiem punktiem, bet nākotnes indekss – par četriem punktiem, kas ir atzinīgākais vērtējums kopš 2011. gada septembra.
Vērtējot kopējās situācijas attīstību valstī, jaunākā pētījuma respondenti snieguši vienu no pozitīvākajiem vērtējumiem, kāds novērots četrdesmit trīs līdz šim veikto „DNB Latvijas barometra” ikmēneša pētījumu vēsturē - tas uzlabojies par 17 punktiem. Savukārt, vērtējot ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, salīdzinājumā ar novembri pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija uzlabojas. Turklāt nedaudz optimistiskākas kļuvušas arī ekonomiskā stāvokļa prognozes.
DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš gan pragmatiski norāda: „Gadu mijā veiktais „DNB Latvijas barometra” pētījums ir tiešām ļoti liels pārsteigums, kas apliecina, cik grūti var būt uzminēt turpmāko mēnešu rezultātus, taču, uzņemoties šo risku, jāteic, ka janvārī noskaņojums visdrīzāk būs atkal pasliktinājies tāpēc, ka pētījuma veikšanas laikā ir paziņoti tautas skaitīšanas rezultāti. Tiem nevajadzēja būt pārsteigumam, taču arī tikai atgādinājums par nepatīkamām lietām ir nepatīkams, turklāt vēl notiek ekspertu sacensība medijos par to, kurš spēs tautas nākotni iekrāsot tumšākos toņos. Savukārt reālā ekonomiskās situācijas attīstība Latvijā pagaidām drīzāk ir iemesls optimismam, bet diez vai šī ietekme uz iedzīvotāju noskaņojumu būs tik spēcīga.”
Tikmēr iedzīvotāju attieksme pret valdības darbu pēdējo trīs mēnešu laikā ir kļuvusi mazāk kritiska, - attiecīgi, ja oktobrī apmierinātību ar valdības darbu pauda tikai 11% aptaujāto iedzīvotāju, tad decembrī tā domāja 20% iedzīvotāju. Par trīs punktiem samazinājies arī negatīvo atbilžu īpatsvars.
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
"DNB Latvijas barometrs" pētījums Nr.44. (25.01.2012.) E-pakalpojumi.