E-pasts par laimestu loterijā, zvani no satrauktiem bankas darbiniekiem, aizdomīgi interneta veikali, kuri piedāvā zīmolu drēbes par zemām cenām – krāpnieku izdomai mūsdienās nav robežu. Ikviens no mums var negaidīti nokļūt krāpnieku rokās, tāpēc ir svarīgi saprast, kā sevi pasargāt internetā, lai nenokļūtu krāpnieku lamatās.

Zemāk esam apkopojuši populārākos krāpniecības veidus internetā, un kā no tiem izvairīties.

Zvans no krāpnieka, kas uzdodas par bankas darbinieku

Latvijā arvien biežāk uzdarbojas krāpnieki, kuri, uzdototies par bankas darbiniekiem, mēģina izvilināt klienta piekļuves datus internetbankai. Persona saņem zvanu no krāpnieka, kurš uzdodas par bankas darbinieku. Krāpnieks informē, ka notikusi naudas līdzekļu zādzība vai aizdomīgs darījums, tāpēc nepieciešama tūlītēja rīcība. Sarunas laikā krāpnieks izmanto emocionālo spiedienu, mēģinot pārliecināt, ka nauda tiks pazaudēta, ja netiks sniegta informācija par piekļuvi internetbankai. Saņemot personas piekļuves datus internetbankai, krāpnieks veic naudas pārskaitījumu no personas konta uz kādu citu kontu, un pazūd bez pēdām.

Kā pasargāt sevi: Bankas darbinieks nekad nezvanīs klientam un nelūgs klientu piekļuves datus bankas kontam. Pat tad, ja telefona numurs ir līdzīgs banku konsultāciju centriem, ir svarīgi atcerēties, ka mūsdienu tehnoloģijas spēj imitēt šāda veida numurus, kas patiesībā var nebūt reģistrēti Latvijā. Ja sastopies ar šāda veida aizdomīgu zvanu, aicinām informēt bankas darbiniekus.  

Viktorīnas un testi, kuros tiek nozagti tavi dati

Krāpnieks internetā publicē viktorīnu, kurā solīts noskaidrot, kāds personības tips esi vai kādai slavenībai esi līdzīgs. Tajos parasti ir iekļauti noteikumi un nosacījumi, kas ļauj tevis ievadītos datus pārdot trešām personām. Viktorīnas izstrādātājs var iegūt arī informāciju par tevi no tava profila, draugu saraksta un IP adreses, ko pēc tam var izmantot, lai veidotu priekšstatu par tevi identitātes zādzības nolūkos.

Kā pasargāt sevi: Nekad neklikšķini uz saitēm, kuras šķiet šokējošas vai tajā esošais vēstījums ir pārāk labs, lai būtu patiess. Piemēram, ja tavā interneta pārlūkā uznirst ziņa “Uzklikšķini uz šīs saites un tu saņemsi vienu miljonu eiro”, – nekādā gadījumā never vaļā šādu ļaunprātīgu saiti.  

Aizdomīga ziņa no draugiem sociālajos tīklos

Ja krāpnieks ir ieguvis piekļuvi e-pastam vai sociālajiem tīkliem, viņš var mēģināt sūtīt vēstules šīs personas draugiem, aicinot atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas, izrādās, ir vīruss. Atverot šāda veida saiti, arī tavs e-pasts vai sociālā tīkla profils nonāk krāpnieka rokās. Parasti šāda veida ziņas no draugiem ir īsas, piemēram, “skaties, atradu tavu bildi” vai “atver šo ziņu” un blakus ir pievienota saite.

 
Kā pasargāt sevi: Ja saņem aizdomīgu ziņu no saviem draugiem vai paziņām, nekādā gadījumā never vaļā saiti, kas pievienota ziņai. Pirms šāda veida failu vai saites atvēršanas, sazinies ar sūtītāju un noskaidro, vai viņš ir sūtījis šo ziņu.  

Viltus interneta veikali

Šajā gadījumā krāpnieki izveido interneta veikalu, kurā piedāvā dažādu pazīstamu zīmolu preces par ļoti zemām cenām. Šādi veikali parasti nepastāv ilgi – tie tiek izveidoti, no klientiem tiek nozagta nauda un dati, un pēc laika interneta veikals pazūd bez pēdām. 

Kā pasargāt sevi: Vienmēr izvēlies uzticamus un atpazīstamus interneta veikalus. Aplūko internetā pieejamās atsauksmes par šo veikalu, aplūko, vai pieejama kontaktinformācija un saite nav aizdomīga.  

Viltus ziņu portāli

Krāpnieki izveido viltus ziņu portālus, lai visbiežāk izvietotu reklāmas, kuras atverot, lasītāja dators tiek inficēts ar vīrusu. 

Kā pasargāt sevi: Izvēlies uzticamus ziņu avotus, nekad never vaļā aizdomīgas mājaslapas, kas pievilina lasītājus ar skaļiem ziņu virsrakstiem.  

Zvani no personām, kuras piedāvā veikt investīcijas

Krāpnieks piezvana personai no nepazīstama telefona numura un piedāvā veikt investīcijas kādā projektā, ieguldot, piemēram, 1000 EUR, bet nopelnot vairākas reizes lielāku naudas summu. 

Kā pasargāt sevi: Ja saņem šāda veida zvanu, sākumā atrodi informāciju par šo uzņēmumu vai investīciju projektu internetā. Nekādā gadījumā neieguldi naudu projektos par kuriem dzirdi pirmo reizi. Šāda veida krāpnieki mēģinās tevi pārliecināt, taču ir svarīgi pārbaudīt šo informāciju, pirms ieguldīt savu naudu.  

E-pasts no krustmātes Austrālijā, kura atstājusi mantojumu

Krāpnieki bieži vien izmanto e-pastu kā vienu no saziņas kanāliem ar kura starpniecību izkrāpt naudas līdzekļus vai personas datus. Iemaksājot pāris simtus eiro, ir iespēja tikt pie lielas naudas summas, kā arī tiek solīti dažādi citi labumi.

Kā pasargāt sevi: Saņemot aizdomīgu e-pastu, ir svarīgi saprast, vai e-pasta sūtītājs ir kāds, ko pazīsti. Ja e-pastā ietvertā informācija ir uzrakstīta ar gramatikas kļūdām, tā satur saiti vai aicinājumu nekavējoties pārskaitīt noteiktu naudas summu, šādu vēstuli nepieciešams ignorēt un neklikšķināt uz vēstulē ietvertajām saitēm. 

Šie ir tikai daži no veidiem, kā krāpnieki internetā mēģina no cilvēkiem izvilināt naudu un datus, tāpēc aicinām tevi rūpīgi izvērtēt katru tavu darbību internetā!