Akcija - vērtspapīrs, ko izdod (emitē) uzņēmums (emitents), lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus darbības tālākai pilnveidošanai vai jaunu projektu finansēšanai. Akcijas īpašniekam tas ir apliecinājums, ka viņam pieder uzņēmuma īpašuma jeb kapitāla daļa un viņš ir šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kuram ir tiesības arī uz dividendēm vai cita veida uzņēmuma ienākumiem.
Obligācija jeb ilgtermiņa parāda vērtspapīrs (ieguldījums uz laiku, ilgāku par 1 gadu) - to emitē valsts, pašvaldība vai uzņēmums. Par šo aizdevumu obligācijas īpašnieks saņem iepriekš noteiktu ienākumu.
Parādzīme – īstermiņa ieguldījuma (līdz 12 mēnešiem) vērtspapīrs, kuru valsts, pašvaldība vai uzņēmums pārdod ar diskontu (zem nominālvērtības), bet, termiņam beidzoties, ieguldītājs saņem pilnu nominālvērtību.
Parāda vērtspapīrs - tas apliecina vērtspapīra izdevēja saistības pret vērtspapīra īpašnieku un garantē vērtspapīra īpašniekam periodisku ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu likmi, kā arī dod tiesības pēc noteikta laika saņemt vērtspapīra nominālvērtību.
Emitēt - izdot vērtspapīrus.
Dividendes - akciju sabiedrības tīrās peļņas daļa, ko saņem akcionārs.
Ieguldījumu fonds- ieguldītāju līdzekļu apvienojums ieguldīšanas finanšu instrumentos ar mērķi gūt peļņu no ieguldījuma vērtības pieauguma.
Ienesīgums- atdeve, ko sniedz ieguldījums par noteiktu periodu. Ienesīguma avoti var būt dividendes, kapitāla atdeve un kapitāla vērtības pieaugums. Gada ienesīguma likme tiek mērīta attiecībā pret sākotnējo ieguldījuma summu un veido vidējo ģeometrisko nevis vienkāršo vidējo aritmētisko.
Vidēji svērtā cena - viena tirdzniecības sesijas laikā izpildīto darījumu apjomu summa, dalīta ar šajos darījumos tirgoto vērtspapīru skaitu.
Risks - kāda nākotnes notikuma iestāšanās iespējamības nenoteiktība.
Risku diversifikācija - ieguldījumu izvietošana vairākos vērtspapīros vai citos finanšu instrumentos, lai ilgtermiņā atsevišķu vērtspapīru cenu svārstības neatstātu ievērojamu ietekmi uz ieguldījumu.
Vērtspapīrs - finanšu instruments, kas apliecina personas vai uzņēmuma pienākumu vai tiesības pret citu personu vai uzņēmumu.
Svārstīgums – rādītājs, kas raksturo finanšu instrumenta cenas izmaiņu un parāda finanšu instrumenta izmantošanas riska pakāpi noteiktajā laika periodā.
Alpha - rādītājs, kas raksturo fonda uzņemto riska līmeni attiecībā uz tirgu. Alpha ir virsienākums, ko fonds ieguvis salīdzinājumā ar etalona indeksu pēc risku izlīdzināšanās. Jo lielāks ir Alpha, jo augstāku ienesīgumu spējis ģenerēt fonds attiecībā uz uzņemto risku. Minimālā Alpha vērtība, lai to uzskatītu par labu, ir 0.
Beta - parāda finanšu instrumenta jūtīgumu pret izmaiņām finanšu tirgos un to, cik lielu risku ir uzņēmies fonds, salīdzinājumā ar etalona indeksu. Beta, kas ir lielāks par 1, nozīmē papildu risku. Tas nozīmē, ka augošā tirgū fonda vērtībai ir iespēja pieaugt vairāk nekā etalona indeksam, bet krītošā tirgū arī samazināties vairāk nekā etalona indeksam.
Šarpa rādītājs – parāda vai ieguldījums svārstīgā fondā ir atmaksājies salīdzinājumā ar bezriska investīcijām pēc risku izlīdzināšanas. Jo lielāks ir Šarpa koeficients, jo labāks ir fonda ienesīgums salīdzinājumā ar bezriska investīcijām. Ja Šarpa koeficients ir negatīvs, tad izvēlētājā laika posmā, ņemot vērā fonda risku, bezriska investīcijas ir sniegušas labāku atdevi.
Izsekošanas kļūda – parāda, cik daudz fonda ienesīgums atšķiras no etalona indeksa ienesīguma. Jo lielākā ir izsekošanas kļūda, jo vairāk fonda līdzekļu izvietošana atšķiras no etalona struktūras. Tas nozīmē, ka fonds ir neatkarīgāks, tiek aktīvāk pārvaldīts. Ja izsekošanas kļūda ir mazākā par 1%, tad fonda līdzekļu izvietošana ir ļoti cieši saistīta ar etalona indeksa struktūru.
Informācijas koeficients – parāda, cik lielu papildu peļņu salīdzinājumā ar etalona indeksu fonda pārvaldnieks ir saražojis, ņemot vērā uzņemto risku. Pozitīvs informācijas koeficients liecina, ka pārvaldnieka uzņemtais risks ir atmaksājies.
Inflācija - makroekonomisks rādītājs, kurš atspoguļo vispārējo cenu līmeņa kāpumu un attiecīgi arī pirktspējas samazināšanos laika gaitā. Inflācija ir viens no lielākajiem riskiem, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumus un to vērtību nākotnē. Svarīgi sekot līdzi ieguldījumu ienesīgumam, lai tas regulāri un ilgtermiņā pārsniegtu inflāciju.
Likviditāte – radītājs, kas raksturo ātruma pakāpi, kādā ieguldītājs var iegādāties vai pārdot noteiktus finanšu instrumentus, neuzņemoties būtiskas papildu izmaksas.
Nominālvērtība – emitenta sākotnēji noteiktā viena finanšu instrumenta vērtība.
Tirgus kapitalizācija – finanšu instrumentu tirgus vērtība, kuru aprēķina, sareizinot apgrozībā esošo instrumentu skaitu ar šo instrumentu cenu.
P/E koeficients (angļ. Price Earnings ratio, PE ratio) – akciju tirgos un finanšu analīzē plaši izmantots rādītājs, ko aprēķina kā attiecību starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu pēc nodokļiem uz vienu akciju. P/E koeficients investoriem ļauj labāk izprast uzņēmuma vērtību. Tas parāda cenu, kādu investori ir gatavi maksāt par uzņēmuma ienākumu vienību (vai arī nākotnes peļņu). Publiskiem uzņēmumiem P/E koeficients tiek obligāti uzrādīts biržā, kur uzņēmums tiek kotēts.
Procentu likme (fiksētā ienākuma vērtspapīriem) – procentu likme, kas tiek noteikta pie finanšu instrumentu emisijas un ir izteikta kā procenti no instrumenta nominālvērtības. Šo terminu var attiecināt arī uz procentu maksājumiem, kas tiek izmaksāti obligāciju turētājiem.
Priviliģētā (priekšrocību) akcija – akciju veids, kas nodrošina īpašas dividendes, kas tiek izmaksātas pirms dividenžu izmaksas parasto akciju turētajiem. Uzņēmuma likvidācijas gadījumā priviliģēto akciju turētājiem ir priekšroka saņemt līdzekļus pirms parasto akciju turētājiem. Lielākajai daļai priviliģētajām akcijām ir noteikts dividendes apmērs, savukārt parastajām akcijām nav. Priviliģēto akciju turētājiem tipiski nav balsstiesību, parasto akciju turētājiem – ir.
Korelācija – statistikas jēdziens, kas raksturo divu vai vairāku datu kopu savstarpējo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs). Ieguldījumu pasaulē korelācija apzīmē saistību starp divu vai vairāku finanšu instrumentu virzību tirgū, piemēram, salīdzinot pozīciju konkrētajā akcijā ar tirgus indeksa virzību.
Izdevumu attiecība (angļ. expense ratio, management expense ratio) – radītājs, kas atspoguļo fonda pārvaldes un citu pamatdarbības izdevumu ietekmi uz fonda tīro rentabilitāti. Fonda izdevumu attiecību aprēķina, dalot kopējo fonda aktīvu vērtību ar kopējo fonda izmaksu summu.
Pārvaldes maksa – ieguldījumu fonda pārvaldes maksa ir fonda pamatdarbības izdevumi, kas tiešā veidā ir saistīti ar līdzekļu pārvaldīšanu (piemēram, portfeļu pārvaldnieku noalgošana un darba algas samaksa).
Pastāvīgās izmaksas – komisijas apmērs, ko ietur fondu pārvaldnieks par līdzekļu pārvaldīšanu un visiem citiem izdevumiem, saskaņā ar fonda prospektu. Komisija tiek ieturēta, aprēķinot fonda daļas vērtību.
Pašreizējais ienesīgums – ieguldījuma atdeves radītājs, ko var iegūt, ieguldījuma gada ienesīgumu dalot ar instrumenta pašreizējo cenu. Pašreizējais ienesīgums atspoguļo potenciālo peļņu, kuru ieguldītājs varētu nopelnīt, veicot darījumu un turot finanšu instrumentu 1 gadu. Tomēr pašreizējais ienesīgums nav faktiskā peļņa, ko ieguldītājs saņem, turot obligāciju līdz termiņa beigām.
Ienesīgums līdz termiņa beigām – ienesīgums, kas tiek saņemts no ieguldījumiem obligācijās vai citiem fiksētā ienākuma vērtspapīriem, ja tie tiek turēti līdz termiņa beigām. Tas ir lielāks nekā pašreizējais ienesīgums, ja obligācijas tiek pārdotas ar diskontu, un mazāks par to, ja obligācijas tiek pārdotas ar prēmiju.
